1998. gada Latvijas banku krīze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1996. līdz 1998. gada pirmajam pusgadam Latvijas banku sistēma strauji attīstījās. Banku aktīvi auga un bankas strādāja ar peļņu, pilnveidojās banku iekšējā risku vadīšanas politika, bankas pievērsās operāciju procedūru izveidei (salīdzinājumā ar 1995. gada krīzi).[1]

Krīzes iemesli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas valdībai 1998. gada augustā paziņojot, ka tā nespēs laikus un pilnā apjomā norēķināties par saviem vērtspapīriem, un šo vērtspapīru vērtībai strauji krītot, daudzu Latvijas banku aktīvu vērtība ievērojami samazinājās. Tas Latvijas finanšu sistēmai radīja būtiskas finanšu problēmas, ko vēl vairāk pastiprināja vispārējās nedrošības apstākļos notiekošā noguldījumu aizplūde no vairākām Latvijas bankām [2]

Ietekmējošie faktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas valūtas devalvāciju 1998. gadā ietekmēja vairāki faktori. Naftas cenu kritums pasaulē to veicināja no ārpuses, kas ievērojami samazināja Krievijas ieņēmumus ārvalstīs, kā arī Āzijas krīze. Savukārt no iekšpuses Krievijas ekonomiku grāva milzīgie nenomaksāto nodokļu un algu parādi. Līdz 1998. gada augustam strādājošajiem Krievijā nebija izmaksātas algas kopumā par 12,5 miljardiem ASV dolāru. Eļļu notikumiem vēl pielēja tas, ka nezināmā virzienā bija nozudis ap 5 miljardiem ASV dolāru, ko Krievijas attīstības projektiem piešķīra Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds. Investori sāka pamest valsti. Visu šo un citu faktoru rezultāts bija tāds, ka Krievijas valdība nolēma devalvēt rubli – aptuveni mēneša laikā tā vērtība kritās no 6,3 rubļiem par vienu dolāru līdz 21 rublim par vienu dolāru. Papildus tam Krievijas valdība apņēmās restrukturizēt visas parādu obligācijas un veikt citus pasākumus.[3]

Krīzes sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1998. gada augusta krīze būtiski iespaidoja to komercbanku finanšu stāvokli, kuras bija cieši saistītas ar NVS valstīm (Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija [sākot ar 2009. gada septembri, vairs neietilpst NVS], Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija, Moldovas Republika, Tadžikistāna, Turkmenistāna [asociētā locekle], Ukraina, Uzbekistāna). Kopējie banku sistēmas zaudējumi sasniedza 98 miljonus latu. Divas nelielas komercbankas bankrotēja (Latvijas Kapitālbanka un komercbanka Viktorija) un divām komercbankām Latvijas Banka anulēja licences (Domas banka un Zemes banka, taču tā apvienojās ar Hansabanku). Ceturtā lielākā komercbanka- Rīgas komercbanka- kļuva maksātnespējīga. Pēc 1995. gada krīzes pirmo reizi banku sistēma gadu beidza ar zaudējumiem 28.4 mlj Ls [1]

Izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tomēr Krievijas 1998. gada finanšu krīzes ietekme uz Latvijas tautsaimniecību bija lielāka nekā 1995. gada banku krīze, jo šī krīze skāra ne tikai finanšu sektoru, bet arī daudzas tautsaimniecības nozares strauja eksporta tirgus sabrukuma dēļ. Būtiski mainījās Latvijas ārējās tirdzniecības struktūra. Latvijas eksports uz ES valstīm pieauga, bet uz Krieviju un citām NVS valstīm sāka pakāpeniski samazināties jau 1997. gadā, tomēr tieši līdz ar Krievijas valdības maksātnespējas pasludināšanu un rubļa devalvāciju 1998. gada augustā eksporta apjoma kritums kļuva īpaši nozīmīgs- gada laikā Latvijas eksports uz Krieviju un citām NVS valstīm samazinājās aptuveni par pusi. To ietekmēja Krievijas rubļa vērtības kritums, ar to saistītais ienākuma līmeņa, tādējādi arī pieprasījuma kritums Krievijā, kā arī finanšu sektora problēmas, kas apgrūtināja tirdzniecības darījumu normālu norisi [2] 1998. gada augustā tika pārtraukts Latvijas monetāro indeksu pieaugums. Krievijas finanšu krīzes dēļ banku darbības rādītāji pasliktinājās un bezdarba līmenis palielinājās [4] Krievijas ekonomiskā krīze Latviju ietekmējusi trejādi. Krievija ir viens no Latvijas galvenajiem eksporta tirgiem, tādējādi situācijas pasliktināšanās Krievijā nozīmēja arī Latvijas eksporta apjoma samazināšanos. Krievija Latviju izmantoja arī kā tranzītceļu uz rietumiem, tādējādi kļūstot par izdevīgu biznesu Latvijas transporta sektoram. Visbeidzot, bija jūtama Krievijas situācijas negatīva ietekme uz Latvijas finansu sektoru. 1998. gada otrajā pusē Latvijas ekonomikas pieaugums ir samazinājies. Situācija Latvijas valsts budžetā tomēr tika novērtēta pozitīvi. Septembra beigās ienākumi pārsnieguši izdevumus.

Pozitīvās sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pozitīvi šo situāciju iespaidoja tas, ka uzlabojās nodokļu ievākšana, kā arī saglabājās stabila, pieaugoša ekonomika.[5] 1998. gadā Latviju ietekmēja Krievijas finanšu krīze, taču tikai nobremzēja tā brīža pozitīvo izaugsmi. Lielākā daļa uzņēmumu spēja ātri pārstrukturēties, pārorientēt savu darbību uz citiem tirgiem, un Latvijas IKP izaugsme turpinājās. Krievijas krīze veicināja vairāku mazo Latvijas komercbanku apvienošanos, vairākas no tām pārpirka lielās Latvijas komercbankas ar Skandināvijas kapitālu.[6] Lielāko Latvijas banku nonākšana ārvalstu banku īpašumā nodrošināja šīm bankām piekļuvi mātesbanku finanšu resursiem, kas bieži bija ar izdevīgākiem nosacījumiem, nekā mēģinot aizņemties tieši starpbanku vidū. Turklāt, Zviedrijas bankas, pārņemot savā īpašumā Latvijas lielākās bankas, nolēma izvērst aktīvu darbību visās Baltijas valstīs un, Baltijas valstīm pievienojoties ES, uzskatīja šo valstu tirgu par daļu no sava iekšzemes tirgus.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Kudinska, M. (2005) Komercbanku riski un to atbilstība pašu kapitālam. Rīga: Datorzinību centrs. 34.lpp
  2. 2,0 2,1 2,2 Bitāns, M. Ducmane, K. Karnups, V.P. Krūmiņš, G. Pilsuma, V. Puriņš, Ā. Purviņš, V. Raudseps, P. Rūse, L. (2012) Latvijas Bankai XC. SIA „Jelgavas tipogrāfija” 154 -160.lpp
  3. Pelane, A. Ukenābele, I. (2007) Devalvācijas rungas divi gali
  4. Brēķis, E. (2007) Latvijas ēnu ekonomikas modelēšana politikas aspektā
  5. Plamše, K. (1999) Latviju 1998. gadā ietekmējusi Krievijas krīze [tiešsaiste]
  6. Kajaks, J. (2013) Pētījums par ekonomisko un sociālo situāciju Baltijas valstīs