Latvijas Banka

Vikipēdijas lapa
Latvijas Banka
Latvijas Banka logo.png
Veids Centrālā banka
Dibināts 1922. gada 7. septembrī
Galvenais birojs Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Vadība Mārtiņš Kazāks
Darbinieki 380 (2021)
Mājaslapa www.bank.lv

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka, Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībniece.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Bankas galvenā ēka, arhitekts Augusts Reinbergs.

1922. gada 7. septembrī Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Latvijas Bankai tika piešķirtas emisijas tiesības. Bankas pagaidu statūti tika apstiprināti 1922. gada 19. septembrī ar Ministru kabineta lēmumu, un tās sākotnējais kapitāls bija 10 milj. latu. 1923. gada 24. aprīlī Saeima apstiprināja Latvijas Bankas statūtus, ko valsts prezidents Jānis Čakste parakstīja 2. jūlijā. Banku vadīja padome un valde. Padome sastāvēja no priekšsēdētāja, viņa vietnieka un 11 locekļiem, bet valdē bija iekļauts galvenais direktors, viņa vietnieks un trīs direktori.[1]

1940. gada 17. jūnijā Latviju tika okupēta un 5. augustā tika inkorporēta PSRS. 25. jūlijā tika pieņemts likums par banku un lielo rūpniecības uzņēmumu nacionalizāciju. Pēc Otrā pasaules kara gan naudas emisiju, gan valsts kases funkcijas veica PSRS Valsts banka, bet Latvijas PSR naudas sistēma atradās pilnīgā tās kontrolē.

1990. gada 2. martā Latvijas PSR Augstākā padome pieņēma likumu "Par bankām" un lēmumu "Par Latvijas Banku". Tas noteica, ka Latvijas PSR tiek dibināta (faktiski - atjaunota) Latvijas Banka - vietējā centrālā banka - patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem.

Taču tikai pēc 1990. gada 4. maija Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un PSRS sabrukuma ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 3. septembra lēmumu "Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju" Latvijas Banka kļuva par reālu centrālo un emisijas banku. Tā pārņēma savā īpašumā un struktūrā PSRS Valsts bankas Latvijas Republikānisko banku u.c. valsts kredītiestādes.

1992. gada 4. martā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu "Par 1922. gadā dibinātās Latvijas Bankas tiesību pārņemšanu". Latvijas Bankas kā valsts centrālās un emisijas bankas statusu galīgi nostiprināja 1992. gada 19. maijā pieņemtie Latvijas Republikas likumi "Par bankām" un "Par Latvijas Banku". Pirmo reizi Latvijā likumdošanas ceļā tika nodrošināta valsts centrālās bankas neatkarība no valdības politikas. Likums "Par Latvijas Banku" neparedzēja tās komercdarbību, tāpēc tika pieņemts lēmums par 49 Latvijas Bankas nodaļu pārveidošanu un privatizāciju.

Uzdevumi, mērķis un darbības pamatprincipi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Bankas uzdevumus nosaka Latvijas Republikas likums "Par Latvijas Banku"[2] (2023. gada 1. janvārī spēkā stāsies jaunais Latvijas Bankas likums, kas noteiks centrālās bankas darbību pēc integrācijas vienā institūcijā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju). Svarīgākie valsts centrālās bankas uzdevumi ir:

  • noteikt un īstenot monetāro politiku, lai nodrošinātu cenu stabilitāti valstī;
  • emitēt nacionālo valūtu (līdz eiro ieviešanai);
  • veicināt maksājumu sistēmu raitu darbību Latvijas Republikā;
  • izsniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām, izņemot kredītiestādes, atļaujas (licences) ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai uzņēmējdarbības veidā;
  • vākt, reģistrēt un apkopot finanšu un valsts maksājumu bilances datus, kā arī publicēt apkopoto statistisko informāciju;
  • pārvaldīt ārējos aktīvus;
  • darboties kā valdības finanšu aģentam.

Latvijas Banka, pēc nepieciešamības var būt un var arī nebūt pakļauta valdības vai citu institūciju lēmumiem un rīkojumiem. Tā var būt neatkarīga savu lēmumu pieņemšanā un to praktiskajā īstenošanā. Savu darbību Latvijas Banka finansē no ieņēmumiem, ko, tai pildot savus uzdevumus, dod valūtas un kredīta operācijas.

Latvijas Bankas uzraudzību veic Saeima un tās īpašnieki. Latvijas Bankas saimnieciskās darbības un dokumentu revīziju veic revīzijas komisija, kuras personālsastāvu apstiprina Latvijas Republikas Valsts kontrole.

Latvijas Bankas pamatkapitāls ir 100 miljoni eiro.

Likuma paredzētie uzdevumi kopš 2023. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Latvijas Bankas likumu, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, Latvijas Banka piedalās Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildē un veic citus uzdevumus:

1) piedalās monetārās politikas veidošanā un īsteno to;

2) veic makroekonomisko analīzi un pētniecību;

3) nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;

4) regulē un uzrauga finanšu tirgus un tā dalībnieku darbību;

5) veic noregulējuma iestādes uzdevumus, tostarp izstrādā noregulējuma plānus, saskaņā ar Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumu;

6) nodrošina Noguldījumu garantiju fonda darbību, Apdrošināto aizsardzības fonda darbību un kompensāciju izmaksu ieguldītājiem;

7) veic valūtas operācijas;

8) tur un pārvalda ārējās rezerves un citus aktīvus;

9) veicina maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmu raitu darbību, tostarp nodrošina Latvijas Bankas maksājumu sistēmas efektīvu un drošu darbību un attīstību;

10) glabā Valsts kasē turētos naudas līdzekļus, tostarp ārvalstu valūtā;

11) emitē eiro banknotes un monētas, kā arī veicina to pieejamību Latvijā;

12) reģistrē un kontrolē tiesību subjektus, kas veic eiro banknošu un monētu apstrādi un laišanu otrreizējā apgrozībā (naudas apstrādātājus);

13) pilda Valsts analīzes centra un Monētu valsts analīzes centra funkcijas;

14) nodrošina statistisko informāciju, tostarp atbalsta Eiropas Centrālās bankas darbību Eiropas Centrālo banku sistēmas uzdevumu izpildei nepieciešamās statistiskās informācijas sagatavošanā;

15) uztur Kredītu reģistru saskaņā ar Kredītu reģistra likumu;

16) konsultē Saeimu un Ministru kabinetu monetārās politikas jautājumos un citos ar Latvijas Bankas uzdevumu veikšanu saistītos jautājumos, tostarp ekonomiskās un fiskālās politikas jautājumos, kas ietekmē monetārās politikas īstenošanas efektivitāti;

17) veicina sabiedrības finanšu pratību un ekonomikas zināšanu apguvi.

Atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. Nekaitējot galvenajam mērķim, Latvijas Banka atbilstoši atbalsta Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas politiku, kā arī veicina Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti kopumā.

Latvijas Bankas darbības pārraudzību veic Saeima. Latvijas Bankas finanšu pārskatu revīziju veic Eiropas Centrālās bankas Padomes ieteikti un Eiropas Savienības Padomes apstiprināti neatkarīgi ārējie revidenti. Citas revīzijas Latvijas Bankā veic Valsts kontrole.

Monetārās politikas stratēģija un valūtas kursa politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tāpat kā vairākumam pasaules valstu centrālo banku, arī Eirosistēmas (kuras dalībniece ir Latvija) monetārās politikas mērķis ir inflācijas nodrošināšana noteiktā līmenī (2%) vidējā termiņā. Inflācijas kontroles mērķis Latvijas Bankai bija arī pirms pievienošanās Eiropas Monetārajai savienībai un eiro ieviešanai.

Kopš 1994. gada februāra Latvijas Banka īstenoja lata piesaistes politiku SDR valūtu grozam.

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) līdz pat dalībai Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) Latvijas Banka turpināja īstenot savu monetāro politiku, kurai bija jāapliecina spēja izpildīt EMS iestāšanās kritērijus. Viens no šiem kritērijiem paredz divus gadus ilgu dalību Valūtas kursa mehānismā II (VKM II), kam Latvija pievienojās 2005. gada 2. maijā. VKM II nozīmē to, ka vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas latam bija jābūt piesaistītam eiro un lata kurss attiecībā pret eiro drīkstēja svārstīties ne vairāk kā +/-15% pret lata piesaistes kursu eiro. Lai iestātos EMS, Latvijas Banka kopš 2005. gada 1. janvāra īstenoja fiksēta valūtas kursa stratēģiju (1 EUR = Ls 0,702804). Svārstības ap noteikto piesaistes kursu bija iespējamas +/-1% robežās. Taču fiksēts valūtas kurss un vienlaikus arī brīva kapitāla plūsma faktiski nozīmēja, ka centrālā banka efektīvi spēja nodrošināt tikai fiksētu valūtas kursu, bet atbildību par sabalansētu valsts ekonomisko attīstību uzņēmās valdība, izmantojot fiskālās un ekonomiskās politikas instrumentus.

Līdz ar lata piesaisti eiro un eiro lomas nostiprināšanos Latvijas ekonomikā, Latvijas Bankas monetāro politiku arvien vairāk ietekmēja Eiropas Centrālās bankas veiktie monetārie pasākumi.

Pēc divarpus gadus ilga procentu likmju stabilitātes perioda ECB, reaģējot uz inflācijas spiediena pastiprināšanos eiro zonā, kopš 2006. gada sākuma likmes pakāpeniski paaugstināja. 2006. gadā un 2007. gada sākumā Latvijas Banka darbināja refinansēšanas likmes instrumentu, likmi ceļot.

Lai nodrošinātu lata stabilitāti attiecībā pret eiro, ietekmētu aizņēmumu procentu likmes, banku rīcībā esošo finanšu līdzekļu daudzumu un vispārējo ekonomisko aktivitāti, Latvijas Banka regulēja naudas daudzumu apgrozībā.

2014. gada 1. janvārī Latvija pievienojās Eiropas Monetārajai savienībai un ieviesa eiro. Līdz ar to Latvijas Bankas prezidents kļuva par Eiropas Centrālās bankas Padomes locekli, lemjot par eiro zonas kopējo monetāro politiku.

Maksājumu sistēmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Banka nodrošina starpbanku automatizētās maksājumu sistēmas (SAMS) un elektroniskās klīringa sistēmas (EKS) darbību. Kopš 2008. gada 1. janvāra Latvijas Banka nodrošina arī eiro maksājumu apkalpošanu caur EKS sistēmu.

SAMS izmanto liela apjoma maksājumu veikšanai reālā laikā. Tā nodrošina arī starpbanku naudas tirgus un Latvijas Bankas monetārās politikas operāciju norēķinus. EKS izmanto liela skaita klientu maksājumu apstrādei. Tā nodrošina klientu maksājumu apstrādi divos klīringa norēķinu ciklos vienas dienas laikā.

Latvijas Banka ir sistēmas operators TARGET2-Latvija sistēmai, kas ir Latvijas komponentsistēma starpbanku liela apjoma reālā laika maksājumu sistēmai bankām Eiropas Savienībā (TARGET2), kurā tiek veikti gan starpbanku maksājumiem, gan monetārās politikas operāciju norēķini.

2022. gada 21. novembrī TARGET-Latvija sistēma kā viena no pasaulē trešās lielākās maksājumu sistēmas TARGET daļām aizstās vecās paaudzes sistēmu, kas darbojās kopš 2007. gada.

Skaidrā nauda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Bankai vienīgajai valstī ir tiesības izlaist jaunas eiro banknotes un monētas. Latvijas Banka darbojas kā skaidrās naudas loģistikas reģionālais centrs Baltijā, sniedzot ar eiro skaidras naudas nodrošināšanu saistītus pakalpojumus Igaunijas un Lietuvas centrālajām bankām.

Latvijas Bankas naudas laboratorija kalpo kā vienots naudas pārbaudes centrs valstī.

Latvijas Banka reģistrē un uzrauga komersantus, kuri veic eiro banknošu un monētu apstrādi un laiž tās otrreizējā apgrozībā.

Latvijas Bankā bez maksas var apmainīt bojātās eiro un lata banknotes un monētas. Latvijas Banka emitē sudraba un zelta monētas numismātikai, kā arī 2 eiro piemiņas monētas.[3]

Latvijas zelta un citu ieguldījumu pārvaldīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Banka finanšu aktīvus pārvalda, ieguldot tos ienesīgos finanšu instrumentos, tā nodrošinot centrālās bankas darbības izdevumu segšanu un gūtās peļņas daļas iemaksu valsts budžetā. Latvijas Bankas finanšu ieguldījumi ietver ārvalstu valūtas un zeltu, kā arī ieguldījumus eiro izlaistos finanšu instrumentos.

Finanšu ieguldījumi sastāv galvenokārt no parāda vērtspapīriem. Zelts veido nelielu daļu Latvijas Bankas kopējo ārējo rezervju un tiek uzglabāts Lielbritānijā, Anglijas Bankā (Bank of England). Latvijā 20. gadsimta sākumā zelta rezervju krājums tika izveidots kā viens no līdzekļiem naudas stabilitātes nodrošināšanai. Mūsdienās zelta nozīme sarukusi un tam ir vairāk psiholoģiska nozīme.  

Tāpat kā citas eirozonas centrālās bankas, Latvijas Banka nelielu daļu finanšu aktīvu nodevusi pārvaldīšanai Eiropas Centrālajai bankai. Latvijas Banka tā saņem procentu ienākumus. Pārejot uz eiro, Latvijas Banka 2014. gada sākumā uzticēja pārvaldīšanai ECB savu 3,5% finanšu aktīvu - ārvalstu valūtu un zeltu - 205 milj. eiro vērtībā (zelta īpatsvars šajā summā bija 15%).[4]

Vadība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Banku pārvalda bankas padome. Bankas padomes sastāvā ir 6 cilvēki: bankas prezidents, viņa vietnieks un 4 padomes locekļi[2] (no 2022. gada 2. jūlija - 5 cilvēki ar 3 padomes locekļiem). Bankas padomi vada Latvijas Bankas prezidents vai viņa vietnieks. Latvijas Bankas padome pieņem lēmumus Latvijas Bankas vārdā. 2023. gada 1. janvārī Latvijas Banka tiks apvienota ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Latvijas Bankas padome papildināta ar 2 cilvēkiem - viceprezidentu un padomes locekli, kuru kompetencē būs kredītiestāžu uzraudzības jautājumi.[5]

Latvijas Bankas galvenie direktori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Bankas prezidenti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Pienākumu izpildītājs.
  2. Amatā iecelts Latvijas okupācijas laikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas Bankas vēsture Archived 2011. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē., bank.lv
  2. 2,0 2,1 «Par Latvijas Banku». LIKUMI.LV (latviešu). Skatīts: 2022-06-29.
  3. «Skaidrās naudas apgrozībā nodrošināšana». www.bank.lv (lv-lv). Skatīts: 2022-06-29.
  4. «Rezervju pārvaldīšana». www.bank.lv (lv-lv). Skatīts: 2022-06-29.
  5. «Par Latvijas Banku». LIKUMI.LV (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-04-22. Skatīts: 2020-01-06.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]