3. maija konstitūcija

3. maija konstitūcijas pieņemšana, 1806. gada glezna

3. maija konstitūcija (poļu: Konstytucja 3 maja, lietuviešu: Gegužės trečiosios Konstitucija, baltkrievu: Канстытуцыя 3 мая) bija Polijas-Lietuvas valsts konstitūcija, kas tika pieņemta 1791. gada 3. maijā, Varšavā, Polijas karaļu pilī t.s. Lielā Sejma laikā, kas notika no 1788. līdz 1792. gadam. Tā ir pirmā rakstītā konstitūcija Eiropā un otrā pasaulē (pēc ASV konstitūcijas, kas tika pieņemta 1787. gadā).

1772. gadā notika Polijas Pirmā dalīšana, kas parādīja Polijas-Lietuvas valsts vājumu, tāpēc valdošās aprindas karaļa Staņislava Poņatovska vadībā meklēja izeju no krīzes. Pieņemtā konstitūcija centās ieviest efektīvāku konstitucionālās monarhijas iekārtu, cita starpā atceļot liberum veto principu. Tūlīt pēc konstitūcijas pieņemšanas nodibinājās Targovicas konfederācija, kas bija opozīcijā jaunievedumiem. Arī kaimiņvalstis reaģēja naidīgi. Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms II lauza alianses līgumu, bet Katrīnas Lielās Krievijas karaspēks iebruka valstī. Konstitūcija bija spēkā mazāk nekā 19 mēnešus. To atcēla Grodno Sejma laikā 1793. gadā, kura norisi ar draudiem un korupciju cieši uzraudzīja Krievija. 1793. un 1795. gadā notika vēl divas Polijas dalīšanas un Polijas valsts beidza pastāvēt līdz 1918. gadam.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)