511 Deivida
Atklāšana un nosaukšana | |
---|---|
Atklājējs/i | Raimonds Dagans |
Atklāšanas datums | 1903. gada 30. maijā |
Apzīmējumi | |
Mazās planētas apzīmējums | (511) Davida |
Citi nosaukumi [1] | A903 LU |
Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
Orbitālie parametri | |
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
Afēlijs | 3,762 AU [1] |
Perihēlijs | 2,5692185 AU [1] |
Lielā pusass (rādiuss) | 3,165527 AU [1] |
Ekscentricitāte | 0,1883757 [1] |
Apriņķojuma periods | 5,63 a [1] |
Slīpums | 15,94193°[1] |
Uzlecošā mezgla garums | 107,62933°[1] |
Pericentra arguments | 337,93591°[1] |
Fiziskie raksturlielumi | |
Dimensijas | ~326,06 km [2] |
Ģeometriskais albedo | 0,054[2] |
Asteroīdu spektru tipi | C [2] |
Redzamais spožums | 12,18 [3] |
Absolūtais spožums | 6,22 H [1] |
Deivida, arī 511 Deivida ir asteroīds ar diametru apmēram 326 km. Objekts atrodas asteroīdu joslā, pieder C tipa asteroīdiem.
Asteroīdu atklāja 1903. gada 30. maijā amerikāņu astronoms Raimonds Dagans (Raymond Dugan) Heidelbergas observatorijā. Objektam tika piešķirts vārds Deivida, godinot Amhērstas koledžas profesoru, astronomu Deividu Todu (David Todd).[4] Tobrīd bija spēkā tradīcija, asteroīdiem piešķirt sieviešu vārdus, tāpēc vārds Deivids tika pārveidots par Deivida.
Orbīta un fiziskie parametri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Deividai ir neregulāra forma, virsma tumša ar ļoti zemu albedo. Virsmu klāj oglekļa hondrītu meteorītiem līdzīgi materiāli. Asteroīds ir liels, tā masa atbilst apmēram 1,5 % no kopējās asteroīdu joslas masas, to ierindojot starp 10 smagākajiem asteroīdu joslas objektiem.
No 2002. gada līdz 2007. gadam Deividu pētīja ar Keka 2. teleskopu, kuram ir adaptīvā optika. Iegūtajos attēlos bija redzams, ka asteroīdam ir vismaz 2 asi izvirzījumi un viens ap 150 km diametra krāteris, līdzīgs kā 253 Matildei.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |