6. armija (Vērmahts)
(Pāradresēts no 6. armija (vērmahts))
| 6. armija (Vērmahts) | |
|---|---|
| vācu: 6. Armee | |
 | |
| Darbība |
1939. gada 10. oktobris – 1943. gada 2. februāris 1943. gada 5. marts – 1945. gada 9. maijs |
| Valstis |
.svg){kind=small} Trešais Reihs |
| Filiāles |
 Vācu karaspēks (1935—1945) (Heer) |
| Tips | armija |
| Lielums |
Staļingradas kauja 1942/43: 360 000 –124 000 (1942. gada 18. decembris–Februāris 1943. gada marts 11 000 karavīru ) 1943. gada 9. oktobris (Kauja par Dņepru): 217 857[1] 1944. gada 1. februāris (Nikopoles–Krivij Roga ofensīva) 260 000[2] 1944. gada 1. marts (Dņepras–Karpatu ofensīva): 286 297[3] 1944. gada 1. aprīlis (Odesas ofensīva): 188 551[4] |
| Komandieri | |
| Ievērojami komandieri |
Valters fon Reihenavs Frīdrihs Pauluss Maksimiliāns Freters-Piko |
6. armija bija nacistiskās Vācijas sauszemes spēku operatīvā vienība. Tā piedalījās Otrajā pasaules karā. Tā ieguva sliktu slavu par kara noziegumiem, piemērām, par vairāk nekā 30 000 ebreju slepkavībām Babinjarā 1941. gada septembrī.
Armijas komandieri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Vārds | Attēls | Iecelts amatā | Atbrīvots no amata | Termiņš amatā | |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Valters fon Reihenavs | 
|
1939. gada 10. oktobris | 1941. gada 29. decembris | 2 gadi 80 dienas |
| 2. | Frīdrihs Pauluss | 
|
1941. gada 30. decembris | 1943. gada 31. janvāris | 1 gads 32 dienas |
| 3. | Karls Ādolfs Holits | 
|
1943. gada 5. marts | 1944. gada 7. aprīlis | 1 gads 33 dienas |
| 4. | Maksimiliāns de Andželis | 1944. gada 8. aprīlis | 1944. gada 16. jūlijs | 99 dienas | |
| 5. | Maksimiliāns Freters-Piko | 1944. gada 17. jūlijs | 1944. gada 22. decembris | 158 dienas | |
| 6. | Hermanis Balks | .jpg)
|
1944. gada 23. decembris | 1945. gada 8. maijs | 136 dienas |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Armeeoberkommando 6, IVa. Betr.: Verpflegungsstärken. Stand: 9.10.43. NARA T312, R1481, F000177.
- ↑ Frieser, Karl-Heinz. The Eastern Front 1943–1944: The War in the East and on the Neighbouring Fronts. Oxford University Press, 2017, p. 467.
- ↑ OKH Organisationsabteilung (I). Nr. I/161628/44 g.Kdos. Notiz. Iststärke des Feldheeres Stand 1.3.1944. Bundesarchiv-Militärarchiv (BA-MA) RH 2/1341, fol. 12.
- ↑ OKH Organisationsabteilung (I). Nr. I/17245/44 g.Kdos. Notiz. Iststärke des Feldheeres Stand 1.4.1944. Bundesarchiv-Militärarchiv (BA-MA) RH 2/1341, fol. 16.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Adam, Wilhelm; Ruhle, Otto (2015). With Paulus at Stalingrad. Translated by Tony Le Tissier. United Kingdom: Pen and Sword Books Ltd. ISBN 9781473833869.
- Boll, Bernd; Safrian, Hans (2004). "On the Way to Stalingrad". In Hannes Heer; Klaus Naumann (eds.). War of Extermination: The German Military in World War II. New York: Berghahn Books. pp. 237–271. ISBN 1-57181-232-6.
- Margry, Karel (2001). The Four Battles for Kharkov. London, England: Battle of Britain International.
- Shirer, William L. (1960). The Rise and Fall of the Third Reich. United States: Simon & Schuster. ISBN 0-671-72868-7.
- Ziemke, Earl F.; Bauer, Magna E. (1987). Moscow to Stalingrad: Decision in the East. Washington D.C.: Center of Military History, US Army. ISBN 9780160019425.
- Ziemke, Earl F. (2002). Stalingrad to Berlin: The German Defeat in the East. Washington D.C.: Center of Military History, US Army. ISBN 9781780392875.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |