A tipa gripas vīruss
A tipa gripas vīruss jeb A gripas vīruss ir patogēns, kas izraisa gripu putniem un dažiem zīdītājiem, tostarp cilvēkiem. Tas ir Orthomyxoviridae dzimtas RNS vīruss, kura apakštipu epidemioloģijas centrālais elements ir savvaļas putni, it sevišķi zosveidīgie un tārtiņveidīgie. A tipa gripas vīruss ir izolēts no vairāk nekā 105 putnu sugām divdesmit sešās dažādās dzimtās, un ir novērots, ka savvaļas putni uztur lielu vīrusa apakštipu daudzveidību.[1] Reizēm vīruss tiek pārnests no savvaļas putniem uz mājputniem, un tas cilvēkiem var izraisīt smagas saslimšanas, lokālus slimības uzliesmojumus vai gripas pandēmijas.[2]
Katrs vīrusa apakštips ir mutējies dažādos celmos ar atšķirīgām patogēnu adaptācijām; daži var izraisīt slimības tikai vienā sugā, bet citi vairākām sugām.
Ir izstrādāta A gripas vīrusa vakcīna, un daudzas valstis ir izveidojušas vakcīnu uzkrājumus, lai to varētu nodrošināt iedzīvotājiem putnu gripas pandēmijas gadījumā. 2011. gadā tika atklātas antivielas, kas ir efektīvas pret visiem A gripas vīrusa veidiem.[3]
Paveidi un apakštipi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]A gripas vīruss ir vienīgā Orthomyxoviridae vīrusu dzimtas Alphainfluenzavirus ģints suga.[4] Vīrusa apakštipi tiek definēti, pamatojoties uz vīrusa apvalka virsmas esošajiem proteīnu (H un N) veidiem, kur:
- "H" ir hemaglutinīns — proteīns, kas izraisa sarkano asins šūnu aglutināciju, jeb asiņu sarecēšanu. Hemaglutinīns vīrusam ļauj atpazīt un saistīties ar mērķa šūnām, kā arī inficēt šūnu ar savu RNS.
- "N" ir neiraminidāze — enzīms, kas sašķeļ monosaharīda sialskābes glikozīdiskās saites. Neiraminidāze nodrošina spēju vīrusam vairoties - šis enzīms ļauj inficētajai šūnai izvadīt meitas vīrusa daļiņas, lai tās varētu izplatīties uz citām šūnām.
Dažādiem vīrusa apakštipiem ir dažādu hemaglutinīna un neiraminidāzes proteīnu kombinācijas. Piemēram, H5N1 vīruss apzīmē A gripas apakštipu, kam ir 5. tipa hemaglutinīna (H) proteīns un 1. tipa neiraminidāzes (N) proteīns. Ir zināmi 18 hemaglutinīna veidi un 11 neiraminidāzes veidi, tāpēc teorētiski ir iespējamas 198 dažādas šo proteīnu kombinācijas.[5][6]
Daži vīrusu apakštipi un paveidi tiek nosaukti atbilstoši sugai (saimniekdzīvniekam), kurai celms ir endēmisks vai kuram tas ir pielāgots, piemēram:
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Wille, Michelle; Tolf, Conny; Latorre-Margalef, Neus; Fouchier, Ron A M; Halpin, Rebecca A; Wentworth, David E; Ragwani, Jayna (27 August 2022). "Evolutionary features of a prolific subtype of avian influenza A virus in European waterfowl". Virus Evolution, Volume 8, Issue 2: 1-11. doi:10.1093/ve/veac074.
- ↑ «Influenza (Avian and other zoonotic)». www.who.int (angļu). Skatīts: 2023-02-18.
- ↑ «'Super antibody' fights off flu». BBC News (en-GB). 2011-07-29. Skatīts: 2023-02-18.
- ↑ «Current ICTV Taxonomy Release | ICTV». ictv.global. Skatīts: 2023-02-18.
- ↑ CDC. «Influenza Type A Viruses». Centers for Disease Control and Prevention (en-us), 2022-03-09. Skatīts: 2023-02-18.
- ↑ Tong, Suxiang; Zhu, Xueyong; Li, Yan; Shi, Mang; Zhang, Jing; Bourgeois, Melissa; Yang, Hua; Chen, Xianfeng et al. (2013-10-10). Subbarao, Kanta. red. "New World Bats Harbor Diverse Influenza A Viruses" (en). PLoS Pathogens 9 (10): e1003657. doi:10.1371/journal.ppat.1003657. ISSN 1553-7374. PMC PMC3794996. PMID 24130481.