Adatzivjveidīgās
| Adatzivjveidīgās Syngnathiformes | |
|---|---|
 Gardeguna adatzivs (Syngnathus typhle) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Divīzija | Dzelkņstarzivis (Acanthopterygii) |
| Apakšdivīzija | Asarveidīgo apakšdivīzija (Percomorphaceae) |
| Sērija | Adatzivjveidīgo sērija (Syngnatharia) |
| Kārta | Adatzivjveidīgās (Syngnathiformes) |
| Sinonīmi | |
| Syngnathoidei | |
| Iedalījums | |
| |
 Adatzivjveidīgās Vikikrātuvē | |
Adatzivjveidīgās (Syngnathiformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). Šajā kārtā ir vairāk kā 370 sugas,[1] kuras iedalītas 10 dzimtās un 4 apakškārtās.[2] Pazīstamākās ģintis ir adatzivis (Syngnathus) un jūraszirdziņi (Hippocampus). Šīs kārtas sugas ir sastopamas visās tropu un mērenās joslas jūrās. Lielākā sugu dažādība mājo Indijas un Klusā okeānā piekrastes jūrās. Dažas sugas dzīvo saldūdens tilpēs un upju deltās.[1]
Zinātniskais nosaukums "Syngnathiformes" cēlies no grieķu valodas un latviski nozīmē kopā saauguši žokļi: syn (συν, "kopā") + gnathos (γνάθος, "žokļi"). Vārda nobeigums - "formes" cēlies no latīņu valodas un nozīmē līdzīga veida un formas.[3]
Kopīgās īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākajai daļai adatzivjveidīgo kārtas zivīm ir raksturīgi gari, šauri ķermeņi, kurus ieskauj kaulaini gredzeni vai plātnītes, turklāt visām sugām ir šauras, nelielas, cauruļveida mutes, atgādinot snuķi. Izņēmums ir adatzivju dzimtas mopšzivis (Bulbonaricus), kuras sugām nav snuķim līdzīgās mutes, bet galva atgādina mopša seju.[3]
Adatzivjveidīgās sugas ir ļoti dažādos lielumos. Vismazākās ir mazo jūraszirdziņu grupas sugas, kuras ir 1 cm garas, bet lielākā ir trompetzivs (Aulostomus maculatus), kuras ķermenis sasniedz 1,5 m garumu.[1] Lai arī lielākajai daļai sugu ir raksturīga aizsardzības krāsa, ļaujot labāk medīt un noslēpties no citām plēsīgajām zivīm, tomēr dažas adatzivis ir ļoti krāsainas.[1]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Adatzivjveidīgās sugas ir plēsīgas un lielākā daļa, lēni peldot, barojas ar vēžveidīgajiem, bet lielākās sugas, piemēram, trompetzivs ir aktīva peldētāja, kas medī citas zivis.[1] Vairākas šīs kārtas zivju sugas dzīvo starp jūrasaugiem un peld, atrodoties vertikālā stāvoklī, tādējādi tās atgādina augus un saplūst ar tiem.[3]
Adatzivjveidīgajām sugām ir dažādi un atšķirīgi vairošanās ieradumi. Dažas sugas veido monogāmus pārus un tām ir sarežģīts vairošanās uzvedības modelis. Citas sugas nērš ikrus un spermu tieši jūrā, nerūpējoties par pēcnācējiem, bet jūraszirdziņi, adatzivis un viltus adatzivis ikrus auklē un par tiem rūpējas. Mātītēm vai citām sugām tēviņiem ir īpašas ikru somas, kurās tiek iedēti ikri.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Adatzivjveidīgo kārta (Syngnathiformes)[2]
- Adatzivju apakškārta (Syngnathoidei)
- Adatzivju dzimta (Syngnathidae)
- Garneļzivju dzimta (Centriscidae)
- Kornetzivju dzimta (Fistulariidae)
- Trompetzivju dzimta (Aulostomidae)
- Viltus adatzivju dzimta (Solenostomidae)
- Jūrasbabru apakškārta (Mulloidei)
- Jūrasbabru dzimta (Mullidae)
- Lidojošo jūrasgaiļu apakškārta (Dactylopteroidei)
- Lidojošo jūrasgaiļu dzimta (Dactylopteridae)
- Lidojošo pūķzivju dzimta (Pegasidae)
- Pūķīšu apakškārta (Callionymoidei)
- Nogāzes pūķīšu dzimta (Draconettidae)
- Pūķīšu dzimta (Callionymidae)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 «Order SYNGNATHIFORMES». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. augustā. Skatīts: 2014. gada 11. maijā. Arhivēts 2014. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ 2,0 2,1 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 18. februārī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Fish Base: Order Summary for Syngnathiformes
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Adatzivjveidīgās.