Pāriet uz saturu

Ado Grencšteins

Vikipēdijas lapa
Ado Grencšteins
Ado Grenzstein
Ado Grencšteins
Personīgā informācija
Dzimis 1846. gada 5. februārī
Keksi, Tarvastu pagasts, Viljandi apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miris 1916. gada 20. aprīlī (70 gadi)
Mantona, Piejūras Alpu departaments, Provansas—Alpu—Azūra krasta reģions, Francija

Ado Grencšteins (igauņu: Ado Grenzstein) bija igauņu žurnālists un pedagogs.

Piedzima 1846. gadā Viljandi apriņķī. 1871.—1874. gadā mācījās Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, strādāja par skolotāju Audru ciematā un Tērbatā. 1878.—1880. ieguva pedagoģisko izglītību Vīnē, īsu laiku bija skolotājs Sanktpēterburgā.

Kopš 1881. gada darbojās laikrakstā "Postimees", kur nosodīja vācbaltiešu zemes īpašuma privilēģijas. 1882. gadā Grencšteins nodibināja laikrakstu "Olevik", kurā viņš sākumā izteica domas par igauņu kultūras attīstīšanu, bet kopš 1888. gada, kritizēdams vācbaltiešu kulturālo ietekmi Igaunijā, atbalstīja Igaunijas pārkrievošanu.

1901. gadā Grencšteins emigrēja no Krievijas, pārceldams sava laikraksta izdevniecību uz Drēzdeni, pēc tam uz Parīzi. Francijā viņš nodzīvoja atlikušo daļu dzīves. Šajā dzīves posmā Grencšteins savos rakstu darbos pauda antisemītismu. Nomira 1916. gadā.

  • "Eesti küsimus" ("Igauņu jautājums"), 1894
  • "Kauni keele kaitsemiseks" ("Daiļas valodas aizsardzībai"), 1899
  • "Herrenkirche oder Volkskirche" (1899), Viļa Plūdoņa tulkojumā "Kungu baznīca vai tautas baznīca" (1906)
  • "Juudi küsimus" ("Ebreju jautājums"), 1912