Ado Grencšteins
|
Ado Grencšteins (igauņu: Ado Grenzstein) bija igauņu žurnālists un pedagogs.
Piedzima 1846. gadā Viljandi apriņķī. 1871.—1874. gadā mācījās Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, strādāja par skolotāju Audru ciematā un Tērbatā. 1878.—1880. ieguva pedagoģisko izglītību Vīnē, īsu laiku bija skolotājs Sanktpēterburgā.
Kopš 1881. gada darbojās laikrakstā "Postimees", kur nosodīja vācbaltiešu zemes īpašuma privilēģijas. 1882. gadā Grencšteins nodibināja laikrakstu "Olevik", kurā viņš sākumā izteica domas par igauņu kultūras attīstīšanu, bet kopš 1888. gada, kritizēdams vācbaltiešu kulturālo ietekmi Igaunijā, atbalstīja Igaunijas pārkrievošanu.
1901. gadā Grencšteins emigrēja no Krievijas, pārceldams sava laikraksta izdevniecību uz Drēzdeni, pēc tam uz Parīzi. Francijā viņš nodzīvoja atlikušo daļu dzīves. Šajā dzīves posmā Grencšteins savos rakstu darbos pauda antisemītismu. Nomira 1916. gadā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Eesti küsimus" ("Igauņu jautājums"), 1894
- "Kauni keele kaitsemiseks" ("Daiļas valodas aizsardzībai"), 1899
- "Herrenkirche oder Volkskirche" (1899), Viļa Plūdoņa tulkojumā "Kungu baznīca vai tautas baznīca" (1906)
- "Juudi küsimus" ("Ebreju jautājums"), 1912
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |