Valka

Valka
Novada pilsēta
Valkas (Lugažu) luterāņu baznīca
Karogs Ģerbonis
Valka
Koordinātas: 57°46′30″N 26°00′36″E
Valsts	Latvija
Novads	Valkas novads
Pilsētas tiesības	kopš 1584. gada
Vēsturiskie nosaukumi	vācu: Walk
Platība
• Kopējā	14,3 km2
• sauszeme	14,0 km2
• ūdens	0,3 km2
Iedzīvotāji (2024)
• kopā	4 564
• blīvums	326,5 iedz./km2
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indeksi	LV-4701 LV-4702
Mājaslapa	www.valka.lv
Valka Vikikrātuvē

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā. Ziemeļos Valka robežojas ar Igaunijas Republiku un savu dvīņu pilsētu Valgu. 2020. gadā Valkā bija 4 527 iedzīvotāji.

Etimoloģija

Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar latviešu valodas darbības vārdiem "vilkt" un "valkāt", vai arī lietvārdu "valks", kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus. Darbības vārds "valks" sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu aizvēsturiskajos laikos, kad laivas vai kravas no Gaujas upes baseina tika pārvilktas uz Pedeles upi, pa kuru varēja nokļūt Emajegi upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

Vēsture

Viduslaikos Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no Gaujas un Sedas uz Pedeles ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada Rīgas parādu grāmatās. 1419. gadā Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi panāca Livonijas Konfederācijas landtāgu regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc Pārdaugavas Livonijas hercogistes izveides tā 1582. gadā nonāca Polijas—Lietuvas kopvalsts pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1627. gadā Poļu—zviedru kara laikā Valku nopostīja, un tā nonāca Zviedru Vidzemes sastāvā. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā Krievijas Impērijas pakļautībā. 1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla Vidzemes skolotāju semināru. Pēc 1886. gada pilsēta izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā Latviešu pagaidu nacionālā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas autonomiju, kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst Vidzeme, Kurzeme un Latgale. Pēc Oktobra revolūcijas šeit tika izveidotas t.s. Iskolata Latvijas pārvaldes iestādes. Latvijas brīvības cīņu laikā, pēc Paju kaujas 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta Latvijas—Igaunijas robeža, kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas līgumam, kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

Ģeogrāfija

Valka atrodas Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, ūdensšķirtnē apmēram 50 m vjl. Pilsētu ielejveida pazeminājumā šķērso Pedele (upes līmenis 43 m vjl.). Pa tās pieteku Varžupīti nosprausta robeža ar Igauniju. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers — Zāģezers, kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Pilsētas rietumos Burgas paugurainē atrodas augstākās vietas līdz 90 m vjl. Uz dienvidiem no Valkas plešas Sedas līdzenums; netālu sākas un pa pilsētas robežu tek Seda.

Valka robežojas ar kaimiņpilsētu Valgu un vienlaikus — ar Igaunijas Republiku. Latvijas pusē to apņem Valkas pagasts. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz Rīgai — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz Tartu (Igaunija) — 90 km.

• 
  Latgales iela
• 
  Semināra iela
• 
  Ausekļa iela

Iedzīvotāji

1821. gadā pilsētā bija tikai 451 iedzīvotājs, bet no šī laika tā auga nepārtraukti līdz Pirmajam pasaules karam. Īpaši strauji iedzīvotāju skaits pieauga 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad Valka kļuva par dzelzceļa mezglu. Valkas stāvoklis latviešu-igauņu etnisko telpu robežjoslā atspoguļojās tās iedzīvotāju sastāvā, un 1897. gadā no iedzīvotāju kopskaita 41% bija latvieši, 33% igauņi, 11% krievi un 10% vācieši. Pirmā pasaules kara sākumā Valka bija kļuvusi par vidēji lielu pilsētu. Kara beigās tur bija apmetušies daudz bēgļu.

Ar 1920. gada 1. jūlija lēmumu pilsētu pārdalot, tās lielākā daļa ar pilsētas centru un dzelzceļa mezglu tika piešķirta Igaunijai, bet Latvijai atstāja rietumu priekšpilsētu, kur 1920. gadā bija tikai 2964 iedzīvotāji. No Igaunijas daļas pārcēlās ap 2500 latviešu. Nelabvēlīgo apstākļu dēļ Valkas attīstība bija kavēta, kas atspoguļojās iedzīvotāju skaitā. Valsts robeža pārdalīja agrāko lauksaimniecības areālu, kas atradās pilsētas ietekmes sfērā. Latvijas pusē lauksaimniecības zeme bija ierobežota ar Burgas pauguraini uz rietumiem no pilsētas, kā arī ar purviem un mežiem. Bija mazinājusies arī dzelzceļa mezgla loma, un garš posms no Valkas-Gulbenes līnijas palika Igaunijā.

Iedzīvotāju skaita dinamika

Esošajās robežās, līdz 1914. gadam ar Valgas pilsētu.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1821 451 —     1867 3 545 +4.58% 1881 4 200 +1.22% 1893 8 430 +5.98% 1897 10 922 +6.69% 1910 18 500 +4.14%	Gads Iedz. ±% g.p. 1914 21 500 +3.83% 1920 2 964 −28.13% 1925 3 339 +2.41% 1935 3 268 −0.21% 1943 3 400 +0.50% 1959 4 872 +2.27%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 7 209 +3.63% 1979 8 023 +1.20% 1989 8 268 +0.30% 2000 6 782 −1.78% 2011 5 471 −1.93% 2021 4 510 −1.91%

Izglītība

Kā nozīmīgs izglītības centrs Valka izveidojās jau 19. — 20. gadsimta mijā. Kopumā Valkā darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas un reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar divgadīgiem pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas un privātā sieviešu proģimnāzija.

Starp Valkas mācību iestādēm īpaši jāizceļ latviešu un igauņu nācijām būtiskais Jāņa Cimzes Vidzemes skolotāju seminārs (1849. — 1890. gads), kas sagatavoja pirmos izglītības darbiniekus plašu tautas masu izglītošanai un radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai.

Nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs (1871. — 1887. gads) (direktors Ādams Tērauds).

Kopš 1999. gadā pēc Latvijas Universitātes un Tartu Universitātes ierosinājuma Valkā tika dibināts Latvijas—Igaunijas institūts, bet 2005. gadā atklāta Latvijas Universitātes Valkas filiāle. Starp Valkas pilsētu un Latvijas Universitāti izveidojusies veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.

2012. gadā Valkas pilsētā darbojās šādas izglītības iestādes:

• Pirmsskolas izglītības iestāde "Pasaciņa"
• Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde "Pumpuriņš"
• Kristīgā pirmsskolas izglītības iestāde "Gaismiņa"
• Valkas pamatskola
• Valkas ģimnāzija
• Jāņa Cimzes Valkas mūzikas skola
• Valkas mākslas skola
• Valkas rajona padomes bērnu un jauniešu interešu centrs
• Valkas rajona Bērnu — jaunatnes sporta skola
• Latvijas Universitātes Valkas filiāle
• Biedrība "Latvijas—Igaunijas institūts"
• Mācību centrs "Buts"

Sports

Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija Valkas sporta biedrība. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas — futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. līdz 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās Sporta biedrība "Vārpa". "Vārpa" bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība "Vārpa" nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā. Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas sporta zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006. gadā) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka ir robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta veidiem, vieglatlētiku, futbolu, šahu, basketbolu, volejbolu, florbolu u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs FK Valka un Valgas sporta iestādes.

Sadarbības partneri

Valkas pilsētas sadarbības pilsētas ir:

• Valga (dvīņu pilsēta), Igaunija
• Tornio, Somija
• Haparanda, Zviedrija
• Ekere, Zviedrija
• Aleksandrova Kujavska, Polija
• Pleskava, Krievija

Ievērojamas personības

Valkā dzimuši:

• Bruno Artmanis — arhitekts (1915-2007);
• Teodors Celms — filosofs (1893—1989);
• Pāvels Loskutovs — vieglatlēts (1969; pārstāv Igauniju);
• Einārs Tupurītis — vieglatlēts (1973);
• Aigars Fadejevs — vieglatlēts (1975—2024).
• Andris Buiķis (1939—2022) — Latvijas matemātiķis un politiķis.

Valkā darbojušies:

• Jānis Cimze — pedagogs (1814—1881);
• Arturs Goba — publicists, dzejnieks (1932—2019).

Ārējās saites

• Valka portālā vietas.lv (latviski)
• Valgas un Valkas avīze (krieviski)
• Valkas pašvaldības mājaslapa (latviski)