Valka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Valka
pilsēta
Valkas (Lugažu) luterāņu baznīca
Valkas (Lugažu) luterāņu baznīca
Karogs: Valka
Karogs
Ģerbonis: Valka
Ģerbonis
Valka (Latvija)
Valka
Valka
Koordinātas: 57°46′30″N 26°00′36″E / 57.77500°N 26.01000°E / 57.77500; 26.01000Koordinātas: 57°46′30″N 26°00′36″E / 57.77500°N 26.01000°E / 57.77500; 26.01000
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Valkas novads
Pilsētas tiesības kopš 1584. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Walk
Platība
 • Kopējā 14,36 km2
Iedzīvotāji (01.01.2016.)[1]
 • kopā 5 489
 • blīvums 382,2/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4701
LV-4702
Mājaslapa www.valka.lv
Valka Vikikrātuvē

Valka ir pilsēta Latvijā, Ziemeļvidzemē un ir Valkas novada administratīvais centrs. Ziemeļos Valka robežojas ar Igaunijas Republiku un savu dvīņu pilsētu Valgu. 2016. gada 1. janvārī bija 5 489 iedzīvotāji.[1]

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv uzskats, ka Valkas nosaukums, iespējams, saistīts ar latviešu valodas darbības vārdiem "vilkt" un "valkāt", vai arī lietvārdu "valks", kas ir senāk lietots mitrāju teritoriju vai atsevišķu to elementu — staignāja, purva, arī strauta apzīmējums un kopumā raksturo Valkas apkārtnei raksturīgos ģeogrāfiskos apstākļus.[2] Darbības vārds "valks" sākotnēji varējis apzīmēt laivu pārvilkšanas vietu aizvēsturiskajos laikos, kad laivas vai kravas no Gaujas upes baseina tika pārvilktas uz Pedeles upi, pa kuru varēja nokļūt Emajegi upes baseinā un tālāk — uz Igaunijas ezeriem.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valka atrodas Pedeles un Varžupītes krastos un robežojas ar kaimiņpilsētu Valgu un vienlaikus — ar Igaunijas Republiku. Valkas pilsētas teritorijā atrodas ezers — Zāģezers, kas ir mākslīgi uzpludināta Pedeles gultnes daļa. Valkas platība ir 14,36 km². Attālums līdz Rīgai — 160 km, līdz Valmierai — 50 km, līdz Tartu (Igaunija) — 90 km.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Valkas vēsture

Viduslaikos Valka atradās izdevīgu satiksmes ceļu tuvumā, kas veda no Gaujas un Sedas uz Pedeles ūdensceļu. Pirmās ziņas par Valku (tolaik Pedeli) atrodamas 1286. gada Rīgas parādu grāmatās. 1419. gadā Rīgas arhibīskaps Johans VI Ambundi panāca Livonijas Konfederācijas landtāgu regulāru sasaukšanu Valkā. Pēc Pārdaugavas Livonijas hercogistes izveides tā 1582. gadā nonāca Polijas—Lietuvas kopvalsts pārvaldē un 1584. gadā tai piešķīra pilsētas tiesības. 1627. gadā Poļu—zviedru kara laikā Valku nopostīja, un tā nonāca Zviedru Vidzemes sastāvā. Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā Krievijas impērijas pakļautībā. 1849. gadā no Valmieras uz Valku pārcēla Vidzemes skolotāju semināru. Pēc 1886. gada izveidojās par lielu dzelzceļa līniju krustpunktu ar savienojumiem uz Rīgu, Tērbatu, Pleskavu, Pērnavu un Alūksni-Gulbeni-Pļaviņām.

1917. gada 2. decembrī Valkā Latviešu Pagaidu Nacionālā padome pieņēma deklarāciju par Latvijas autonomiju, kurā tika oficiāli pasludināts, ka Latvija ir autonoma valstsvienība, kurā ietilpst Vidzeme, Kurzeme un Latgale. Pēc Oktobra revolūcijas šeit tika izveidotas t.s. Iskolata Latvijas pārvaldes iestādes. Latvijas brīvības cīņu laikā, pēc Paju kaujas 1919. gada 31. janvārī Valku ieņēma Igaunijas karaspēks.

1920. gadā pa nelielo Varžupīti tika nosprausta Latvijas—Igaunijas robeža, kā rezultātā igauņu pusē nonāca pilsētas vēsturiskais un saimnieciskais centrs, tai skaitā rātsnams, ģimnāzija, dzelzceļa stacija u.c. sabiedriski nozīmīgas ēkas, kamēr Latvijas pusē pilsētas rietumu nomale.

Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā tika atjaunota apsargājama valsts robeža starp Valku un Valgu. 2007. gadā Latvija un Igaunija pievienojās Šengenas līgumam, kā rezultātā robežkontroles un robežpārejas punkti atkal tika likvidēti un abas pilsētas faktiski kļuva par vienotu urbānu teritoriju ar divām atsevišķām pašpārvaldēm divās atsevišķās valstīs.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valka, Semināra iela
Valka, Ausekļa iela

Kā nozīmīgs izglītības centrs Valka izveidojās jau 19. — 20. gadsimta mijā. Kopumā Valkā darbojās 16 skolas: 10 dažāda tipa pamatskolas un reālskolas, 2 sieviešu ģimnāzijas, augstākā tautskola ar divgadīgiem pedagoģiskiem kursiem, 2 tirdzniecības skolas un privātā sieviešu proģimnāzija.

Starp Valkas mācību iestādēm īpaši jāizceļ latviešu un igauņu nācijām būtiskais Jāņa Cimzes Vidzemes skolotāju seminārs (1849. — 1890. gads), kas sagatavoja pirmos izglītības darbiniekus plašu tautas masu izglītošanai un radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai.

Nozīmīgs bija arī Pagasta skolu skolotāju seminārs (1871. — 1887. gads) (direktors Ādams Tērauds).

Kopš 1999. gadā pēc Latvijas Universitātes un Tartu Universitātes ierosinājuma Valkā tika dibināts Latvijas—Igaunijas institūts, bet 2005. gadā atklāta Latvijas Universitātes Valkas filiāle. Starp Valkas pilsētu un Latvijas Universitāti izveidojusies veiksmīga sadarbība, realizēti vairāki projekti izglītības jomā, uzsākta Valkas Starptautiskā studiju centra (SSC) izveide.

2012. gadā Valkas pilsētā darbojās šādas izglītības iestādes:

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valkā organizētā sporta pirmsākumi ir attiecināmi uz 1922. gadu, kad Valkā izveidojās pirmā sporta organizācija Valkas sporta biedrība. Šajā biedrībā ietilpa 10 sekcijas — futbola, šaha, tenisa, riteņbraukšanas, slēpošanas, makšķerēšanas, vieglatlētikas, sporta spēļu, tūrisma un galda tenisa. Valkas sporta biedrība kopumā pastāvēja 16 gadus, kad 1938. gadā, apvienojoties ar Alūksnes sporta biedrību, pievienojās 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam. 7. Valkas aizsargu pulka sporta klubam ir divi laika posmi. no 1934. līdz 1938. gadam, kad tas bija patstāvīgs klubs, un no 1938. līdz 1940. gadam, kad tam bija pievienojusies Valkas sporta biedrība. Tad ilgu laiku Valkas sporta dzīvē bija manāms klusums, līdz 1959. gadā izveidojās Sporta biedrība "Vārpa". "Vārpa" bija slavena ar savu sportistu labajiem sasniegumiem ne tikai rajona mēroga sacensībās, bet arī republikas mērogā. Lai arī oficiāli sporta biedrība "Vārpa" nav likvidēta, savu darbību tā pārtrauca 1999. gadā. Valkā ir ļoti plaši pieejama sporta infrastruktūra: trīs mūsdienīgas sporta zāles, mūsdienīgs stadions (rekonstruēts 2006. gadā) ar mākslīgā seguma futbola laukumu, trenažieru zāles u.c. Tā kā Valka ir robežpilsēta ar Valgu, tad abu pilsētu iedzīvotāji var izmantot abu pilsētu sniegtos sporta infrastruktūras pakalpojumus. Pieejamā infrastruktūra ļauj valcēniešiem nodarboties ar daudziem sporta veidiem, vieglatlētiku, futbolu, šahu, basketbolu, volejbolu, florbolu u.c. Visu šo sporta veidu treniņus nodrošina Valkas rajona bērnu un jaunatnes sporta skola, Valkas ģimnāzija, Futbola klubs FK Valka un Valgas sporta iestādes.

Sadarbības partneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valka, Latgales iela

Valkas pilsētas sadarbības pilsētas ir:

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valkā dzimuši:

Valkā darbojušies:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  2. Zudusī Latvija - Valka (latviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]