Edirne

Edirne
Edirne;
	pilsēta
Edirne
	Selimijes mošeja (1575, arhitekts Sinans)
	EdirneEdirne Turcijas kartē.
	Koordinātas: 41°40′N 26°34′E / 41.667°N 26.567°EKoordinātas: 41°40′N 26°34′E / 41.667°N 26.567°E
Valsts	Turcija
Reģions	Marmora jūras reģions
Ils	Edirnes ils
Platība
• Kopējā	844 km2
Iedzīvotāji (2018)
• kopā	180 327
• blīvums	152,1/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Auto reģ. nr. kods	22
	Edirne Vikikrātuvē

Edirne (turku: Edirne; vēsturiski Adrianopolis) ir pilsēta Turcijas vistālākajā rietumu reģionā pie robežas ar Grieķiju. Edirnes ila centrs.

Nosaukums

Sākotnēji pilsēta saukta par Adrianopoli (grieķu: Ἁδριανούπολις) tās dibinātāja, Romas imperatora Adriāna vārdā un grieķi pilsētu tā sauc arī mūsdienās. Turki pilsētu gan oficiāli, gan sarunvalodā sauc par Edirni, lai arī pastāv otrs apzīmējums Edrene. Pilsētas nosaukumi citās valodās: bulgāru Odrin, maķedoniešu Едрене un serbu Jedrene. Iespējams, visi šie vārdi atvasināti no vārda Adrians.

Vēsture

Edirnes apkaime bija karalauks vairāk kā 16 ievērojamām militārajām sadursmēm jau kopš antīkās Grieķijas laikiem.

Saskaņā ar grieķu mitoloģiju, valdnieka Agamemnona dēls Orests uzcēlis pilsētu Orestija (Orestias) vietā, kur satek upes Tundža, Arda un Hebrusa. Pilsētu vēlāk no jauna dibināja Romas imperators Adrians vietā, kur agrāk esot bijusi trāķiešu pilsēta Uskudama (arī Uskadama vai Uskodama). Adrians pilsētu paplašināja, uzcēla vairākus pieminekļus un nomainīja tās nosaukumu ar Adrianopole. Pilsētu noteica par Romas impērijas Hemimontas, jeb Trāķijas provinces centru. 323. gadā pie pilsētas kaujā Adrians nogalināja Licīniju, bet 378. gadā Valēnu nogalināja goti. 813. gadā pilsētu aplenca Bulgārijas hans Krums, kurš savus padotos veda uz bulgāru zemēm Donavas ziemeļos.

Konstantinopoles Latīņu impērijas laikā pie Adrianopoles bulgāru imperators Kalojans sakāva krustnešus, bet vēlāk (1227) pilsētu iekaroja Epīras despots Teodors Komnenoss. Vēlāk viņa karaspēku sakāva bulgāru imperators Ivans II Asens. 1365. gadā pilsētu iekaroja Osmaņu impērijas sultāns Murats I un to pasludināja par galvaspilsētu līdz 1453. gadam, kad osmaņi ieņēma Konstantinopoli.

Adrianopolē dzimis Konstantinopoles iekarotājs sultāns Mehmeds II (1432).

Balkānu karu laikā (1912-13) Adrianopole bija galvenais aizsardzības punkts Konstantinopolei un austrumu Trāķijai. 1829. gadā (grieķu neatkarības kara laikā) pilsētu iekaroja Krievijas Impērijas karaspēks un 1878. gadā (bulgāru neatkarības kara laikā) to ieņēma bulgāri. 1920. gados to atkal iekaroja grieķi.

Osmaņu impērijā Adrianopole bija vilājeta galvaspilsēta ar 96 000 iedzīvotājiem. Pilsētā uzplauka vilnas, zīda, paklāju un lauksaimniecības produktu tirdzniecība. 1905. gadā pilsēta cieta plašā ugunsgrēkā. 1905. gadā pilsētā dzīvoja 80 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 30 tūkstoši bija musulmaņi (turki, albāņi, čigāni un čerkesi), 22 tūkst. grieķi, 10 tūkst. bulgāri, 4 tūkst. armēņi, 12 tūkst ebreji un 2 tūkst. citas tautības.