Afīfs el Bizrī

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Afīfs el Bizrī

Afīfs el Bizrī (dzimis 1914. gadā Sidonā, miris 1994. gada 28. janvārī Damaskā) bija Sīrijas Republikas armijas virsnieks, ģenerālleitnants, ģenerālštāba vadītājs.

Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorijas pastāvēšanas gados mācījies Damaskas Militārajā akadēmijā; 1940. gadā nosūtīts mācīties uz Franciju, kur iepazinies ar komunisma un marksisma ideoloģiju. 1941. gadā viņš iesaistījās Rašida Ali Kajlani militārajā dumpī Irākā pret britu varu. 1945. gadā el Bizrī tika arestēts par pretošanos franču pārvaldei Sīrijā un izsūtīts uz Libānu, taču jau pēc pāris nedēļām viņš izbēga no ieslodzījuma un atgriezās Sīrijas armijā.

Pēc Sīrijas pilnīgas neatkarības iegūšanas 1946. gada aprīlī el Bizrī kļuva par topogrāfijas pasniedzēju Homsas Militārajā Akadēmijā. Sākoties Izraēlas neatkarības karam, el Bizrī brīvprātīgi piesacījās doties karot un šajā laikā izveidoja labas attiecības ar Husni al-Zaimu, kurš 1949. gada 29. martā īstenoja pirmo valsts apvērsumu Sīrijā. el Bizrī tika iekļauts komisijā, kas 1949. gada jūlijā noslēdza pamieru ar Izraēlu. Dažus mēnešus vēlāk, pēc al-Zaima gāšanas, el Bizrī tika nosūtīts uz Franciju, kur viņš mācījās ģeogrāfiju. 1953. gadā atgriezās Sīrijā un iesaistījās pagrīdes sazvērestībā pret Adiba Šišakli diktatūru.

Pēc demokrātijas atjaunošanas, 20. gadsimta 50. gadu vidū el Bizrī aizstāvēja sociālisma ieviešanu Sīrijā un kļuva par dedzīgu Ēģiptes prezidenta Nāsera atbalstītāju. 1957. gada augustā prezidents Šukri al-Kuvatli iecēla el Bizrī par Sīrijas armijas ģenerālštāba priekšnieku.

Šajā laikā Sīrija veidoja aizvien ciešākas attiecības ar Ēģipti un iegādājās ieročus no PSRS. el Bizrī izmantoja savu amatu, lai Sīrijas armijā palielinātu Nāsera atbalstītāju skaitu un veiktu savu pretinieku tīrīšanas. 1957. gadā el Bizrī izveidoja un vadīja armijas tribunālu kas tiesāja ne tikai virsniekus, bet arī vairākus parlamenta deputātus, kas tika apvainoti nelikumīgā līdzekļu saņemšanā no Jordānijas, Irākas un Libānas, lai gāztu Damaskas valdību. Bizrī pieaugošā ietekme armijā un valdībā izraisīja Sīrijas krīzi, kas gandrīz izraisīja reģionālu bruņoto konfliktu.

1957. gada beigās un 1958. gada sākumā aizvien aktīvāk notika Sīrijas politiķu sarunas ar Nāseru par Sīrijas un Ēģiptes apvienošanos. 1958. gada janvārī el Bizrī kopā ar vairākiem virsniekiem, neinformējot Sīrijas valdību, devās uz Kairu, lai lūgtu Nāseru īstenot abu valstu apvienošanos.

1958. gada 1. februārī prezidenti Nāsers un al-Kuvatli parakstīja vienošanos par Apvienotās Arābu Republikas izveidošanu. el Bizrī cerēja ieņemt augstus amatus jaunās valsts pārvaldē, taču Nāsers viņu atlaida no armijas. el Bizrī atkal bēga uz Libānu, no kurienes izplatīja aicinājumus virsniekiem gāzt esošo AAR un izveidot jaunu federāciju, kurā Sīrijai būtu līdzvērtīgas tiesības ar Ēģipti.

el Bizrī atbalstīja Abd al-Karima al-Nahlavi 1961. gada 28. septembrī īstenoto apvērsumu, kas atjaunoja Sīrijas neatkarību. Ņemot vērā el Bizrī iepriekšējo gadu uzvedību, viņš gan netika uzaicināts atgriezties valdībā vai armijā. Pēc 1963. gada 8. marta apvērsuma el Bizrī atkal bēga no Sīrijas un atgriezās 1965. gadā, atlikušo dzīvi neiesaistoties politikā.