Afganistānas pilsoņu karš (kopš 2015)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Taliban ofensīva 2021. gada jūnijā — augustā pēc operācijas "Izšķirīgais atbalsts" beigām. Ar melnu atzīmēti pilsētu ieņemšanas datumi.
NATO atbalsta operācijas Resolute Support (RS) karoga ceremonija Kabulā (2014. gada 28. decembrī).

Afganistānas pilsoņu karš (kopš 2015) ir daļa no Afganistānas pilsoņu kara, kas turpinājās pēc Starptautiskās drošības atbalsta spēku veiktās Afganistānas okupācijas (2001—2014) beigām. Saskaņā ar 2020. gada 29. februāra Dohas miera līgumu 2021. gada maijā ASV sāka karaspēka izvešanu, tomēr Taliban nesāka sarunas ar Afganistānas prezidentu Ašrafu Gani un līdz augusta vidum iekaroja gandrīz visu valsti.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV 7. un Taliban režīma gāšanas 2001. gada decembrī tika izveidoti "Starptautiskās drošības atbalsta spēki Afganistānā" (International Security Assistance Force, ISAF), kas kopš 2003. gada darbojās NATO vadībā. 2011. gadā sākās koalīcijas spēku izvešana, 2013. gadā militāro varu pārņēma Afganistānas valdības spēki, kas turpināja karu pret radikālajiem islāmistiem.

2014. gada 30. septembrī Afganistānas prezidents Ašrafs Gani un NATO vecākais civilais pārstāvis Afganistānā parakstīja līgumu par bruņoto spēku statusu, kuru 27. novembrī ratificēja Afganistānas parlaments. Līgums noteica noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem NATO spēki turpināja uzturēties Afganistānā. Valstī palika aptuveni 13 tūkstoši NATO valstu karavīru, no kuriem 10,8 tūkstoši bija amerikāņi, kas veica NATO operāciju "Izšķirīgais atbalsts" (Resolute Support, RS). 2014. gada 4. decembrī uz Afganistānu nosūtīja Latvijas kontingentu, kas izvietojās Marmalas bāzē pie Mazarišarīfas un Kabulā, kur viņi pildīja padomdevēju un štābu virsnieku un instruktoru amatus.[1]

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV speciālais sūtnis Afganistānā Zalmajs Halilzads (pa kreisi) and Taliban pārstāvis Abduls Gani Baradars 2020. gada februārī parakstīja miera līgumu.
Afganistānas valdības (sārtā krāsā) un Taliban (baltā krāsā) kontrolētie rajoni 2021. gada 3. augustā.

Kad 2015. gada janvāra sākumā atsākās terora akti Kabulas centrā, NATO kopā ar Afganistānas Nacionālo armiju atsāka militāras operācijas pret kaujiniekiem. 2017. gada aprīlī ASV karaspēka komandieris Afganistānā ģenerālis Džons Nikolsons paziņoja, ka Krievijas Federācija piegādā ieročus un finansiāli atbalsta Taliban, ko Krievijas valdība noliedza.

2020. gada 29. februārī ASV un Taliban pēc ilgām sarunām Dohā parakstīja "Līgumu miera nešanai Aghanistānā" (Agreement for Bringing Peace to Afghanistan), kas paredzēja ASV karaspēka izvešanu, bet Taliban apņēmās neatbalstīt Alkaidas darbības atjaunošanu un sākt sarunas ar Ašrafa Gani valdību.[2]

2020. gada 26. jūnijā The New York Times korespondenti paziņoja, ka Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenais direktorāts slepeni piedāvājis Afganistānas kaujiniekiem atlīdzību par koalīcijas karavīru likvidēšanu. ASV prezidents Donalds Tramps noliedza šos apgalvojumus kā kārtējo viltus ziņu, bet ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka ASV valdībai ir zināms par to, ka "krievi jau iepriekš ir apbruņojuši talibus", kā arī par to, ka "irāņi turpina viņus apbruņot šodien".[3]

2021. gada 14. aprīlī ASV prezidents Džo Baidens oficiāli paziņoja, ka ASV izvedīs savus karavīrus no Afganistānas no 1. maija līdz 11. septembrim. Prezidents arī brīdināja talibus, ka raudzīsies, lai viņi pilda savus solījumu nepieļaut, ka teroristi izmanto Afganistānu par platformu uzbrukumiem Savienotajām Valstīm vai to sabiedrotajiem.[4] Kad 2021. gada 1. maijā ASV un citas NATO valstis sāka karaspēka izvešanu, Taliban sāka plašu militāro ofensīvu. No aptuveni 400 Afganistānas rajoniem 34 provincēs līdz 12. jūnijam talibi ieņēma vismaz 17 rajonus valsts rietumos un ziemeļos.[5]

9. jūlijā talibu delegācijas vadītājs Maskavā paziņoja, ka kontrolē 85% Afganistānas teritorijas. Viņš apgalvoja, ka ASV spēki aizgājuši no Afganistānas, jo talibiem izdevies pārliecināt tautu nostāties savā pusē islāma vārdā.[6] 30. jūlijā Krievijas un Uzbekistānas armijas sāka kopīgas militārās mācības pie Afganistānas robežas, līdzīgi manevri tika plānoti arī Tadžikistānā.[7]

6. augustā talibi ieņēma dienvidrietumu provinces Nīmrūzas galvaspilsētu Zarandžu, bet dienu vēlāk talibu rokās krita arī Džouzdžānas galvaspilsēta Šebergāna. 8. augustā krita stratēģiski nozīmīgā Kondozas militārā bāze valsts ziemeļos, kā arī Sarepola un Tahāras provinces galvaspilsēta Tālogāna.[8] 9. augustā talibiem izdevās ieņemt Samangānas provinces galvaspilsētu Aibaku.

12. augustā Afganistānas valdības drošības spēkos paziņoja, ka talibu nemiernieki sagrābuši trešo lielāko Afganistānas pilsētu Herātu, bet 13. augustā Taliban paziņoja, ka ir ieņēmis Kandahāru, kas ir otrā lielākā valsts pilsēta.[9] 13. augustā talibi bez kaujas ieņēma arī Orūzgānas un Zābolas provinču galvaspilsētas Tarīnkoutu un Gelātu, pēc tam arī Lougaras provinces galvaspilsētu Polealāmu, kas atrodas tikai 50 kilometrus no Kabulas. Tika ziņots, ka talibu kaujinieki ieņēmuši arī Gouras provinces galvaspilsētu Čagčarānu. Tādējādi 13. augustā nemiernieku rokās atradās vismaz 20 no 34 Afganistānas provincēm.[10] 14. augustā Kabulas valdība kontrolēja vienīgi provinces valsts centrālajā daļā un austrumos. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs aicināja islāmistu kaujiniekus nekavējoties apturēt ofensīvu un "godprātīgi" sākt sarunas, lai novērstu ilgstošu pilsoņkaru.[11] 15. augustā kļuva zināms, ka 14. augustā Taliban kaujinieki ieņēmuši Balhas provinces galvaspilsētu Mazārešarīfu un 15. augustā Nangarhāras provinces galvaspilsētu Džalālābādu.[12]

15. augustā “Taliban” kaujinieki bez cīņām ienāca trijās Afganistānas galvaspilsētas Kabulas priekšpilsētās. Afganistānas amatpersonas paziņoja, ka talibi pilsētai neuzbruks un paredzēts varu mierīgā ceļā nodot pagaidu valdībai. Arī talibi norādīja, ka grib mierīgi pārņemt valsti pilnīgā kontrolē dažu tuvāko dienu laikā. Valsts prezidents Ašrafs Gani un citas valdības amatpersonas lidmašīnā pameta Kabulu. [13]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Uz Afganistānu pavada pirmo NATO apmācības operācijas „Resolute Support” Latvijas kontingentu NBS 4.12.2014
  2. Shereena Qazi. «Afghanistan's Taliban, US sign agreement aimed at ending war». Al-Jazeera, 2020. gada 29. februāris.
  3. Pompeo: Ja ziņas par Krievijas sazvērestību ar talibiem apstiprināsies, Krievija tiks saukta pie atbildības diena.lv LETA 2020. gada 13. augustā
  4. Baidens oficiāli paziņo par karavīru izvešanu no Afganistānas līdz 11. septembrim LETA 2021 gada 14. aprīlī
  5. Talibi ieņēmuši vēl divus Afganistānas rajonus 2021. gada 12. jūnijā
  6. Krievija paziņo, ka talibi kontrolē divas trešdaļas no Afganistānas robežas ar Tadžikistānu Jauns.lv/LETA 2021. gada 9. jūlijā
  7. Krievija un Uzbekistāna sāk kopīgas militārās mācības pie Afganistānas robežas ] LETA/AFP 30.07.2021
  8. Afganistānā talibi ieņēmuši vēl trīs provinču galvaspilsētas lsm.lv 2021. gada 9. augustā
  9. Talibi paziņo par otrās lielākās Afganistānas pilsētas Kandahāras ieņemšanu LETA/AFP 2021. gada 13. augustā
  10. Talibu rokās viena pēc otras krīt Afganistānas provinču galvaspilsētas Archived 2021. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. LETA-AFP/DPA/AP 2021. gada 13. augustā
  11. ANO ģenerālsekretārs aicina talibus apturēt ofensīvu Afganistānā un sākt sarunas Archived 2021. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. LETA 2021. gada 14. augustā
  12. Talibi sagrābuši visu Afganistānu, izņemot Kabulu lsm.lv 2021. gada 15. augustā
  13. Kabulas lidostā tūkstošiem afgāņu laužas lidmašīnās cerībā pamest valsti lsm.lv 2021. gada 16. augustā