Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents Afganistānā

Vikipēdijas lapa
Latviešu, amerikāņu un afgāņu karavīri patrulē Nišagāmas ciemā Kunāras provincē (2009. gada 18. martā).
NATO atbalsta operācijas Resolute Support (RS) karoga ceremonija Kabulā (2014. gada 28. decembrī). Fonā arī Latvijas karogs.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents Afganistānā (2003—2021) bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku militārā vienība Afganistānā, kas piedalījās gan Starptautiskās drošības atbalsta spēku operācijā (2001—2014), gan arī NATO operācijā "Izšķirīgais atbalsts" līdz 2021. gada jūlijam. Latvijas kontingentu veidoja aptuveni 180 karavīru (2011—2012).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada februāra beigās uz Afganistānu devās Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Mediķu vienība astoņu karavīru (divi ārsti, četri feldšeri un divi autovadītāji-sanitāri) sastāvā. Vienība tika iekļauta Nīderlandes bruņoto spēku hospitāļa sastāvā, kurš izvietojās Kabulas starptautiskajā lidostā. 2003. gada augustā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Mediķu vienību iekļāva Vācijas bruņoto spēku hospitāļa sastāvā. 2003. gada beigās Afganistānā ieradās vēl četri Latvijas NBS karavīri dienestam dažāda līmeņa štābos Kabulā un septiņi autovadītāji.

Pēc Latvijas iestāšanās NATO 2005. gada sākumā Kabulā ieradās Latvijas Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas (NMN) vienība, kas līdz 2006. gada februārim ietilpa Norvēģijas vadītajā kaujas grupā Kabulā.

2005. gadā Latvijas NBS vienība iesaistījās Norvēģijas vadītajā Provinču atjaunošanas vienībā Farjābas provinces pilsētā Meimenā. 2006. gada sākumā Latvijas kontingents tika pārvietots uz Ziemeļu reģionālās pavēlniecības atbildības rajonu.

2007. gadā Ziemeļu reģionālās pavēlniecības štābā Mazarišarīfā uzdevumus veica štāba karavīri un apgādes speciālisti. Savukārt Meimenā bija izvietota Kājnieku nodaļa, kura integrēta apsardzes vada sastāvā, Militārās novērošanas vienība un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas grupa. Militārās novērošanas vienības uzdevums bija apkopot informāciju par stāvokli Farjābas provincē, veikt pārrunas ar vietējās pašpārvaldes pārstāvjiem. Kājnieku nodaļa nodrošināja bāzes apsardzi, Meimenas lidostas apsardzi, patruļas Meimenā un atbalsta sniegšanu militārās novērošanas un NMN vienībai. NMN vienības darbojās gan Meimēnā, gan Ziemeļu reģionālās pavēlniecības Ātrās reaģēšanas vienības sastāvā, un to galvenais uzdevums bija iznīcināt sprādzienbīstamos priekšmetus. Vidēji nedēļā tika iznīcināti 1000 sprādzienbīstamu priekšmetu - galvenokārtapvidū atrastās mīnmetēju mīnas, strēlnieku munīciju, pretkājnieku mīnas unraķetes.

2007. gada jūnijā Latvijas NBS kontingentu palielināja no 35 līdz 72 karavīriem, jūlijā Afganistānā dienēja jau 97 NBS karavīri, no kuriem divi bija izvietoti Kabulā, 13 – Mazarišarīfā, bet 82 - Meimenā. Novembrī LNBS karavīru skaitu palielināja līdz 99, bet gada beigās līdz 172. 2008. gadā uz Afganistānu tika nosūtīta jauna Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 30 Latvijas un 16 ASV karavīru sastāvā, kas darbojās Nangarhāras provincē Afganistānas ziemeļaustrumos. 2009. gadā Latvijas kontingentā dienesta pienākumus pildīja 174 NBS karavīri, jūnijā uz Austrumu reģionu tika nosūtīta 2. Operacionālās sadarbības padomnieku vienība 34 karavīru sastāvā. Latvijas NBS kontingents atradās gan Meimenā (Farjābas provincē) un Mazarišarīfā (Balkhas provincē), gan Bagramā (Parvānas provincē), Kunāras, Nangahāras un Nuristānas provincēs, kā arī Kabulā. Bruņoto spēku kontingenta dienesta pienākumos ietilpa patrulēšana, svarīgu objektu un konvoju apsardze, sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšana, Afganistānas Nacionālās armijas karavīru apmācība un citi pienākumi atbilstoši karavīru specialitātei.

2010. gadā Latvijas kontingentā bija 176 karavīru, pavisam 2010. gadā Afganistānā dienēja 353 Latvijas NBS karavīri. 2010. gada decembrī pabeidza trešās un noslēdzošās Operacionālās sadarbības padomnieku grupas rotāciju Afganistānas austrumu reģionā. 2011. gadā Latvijas kontingentu veidoja aptuveni 180 karavīru, kopumā šajā gadā operāciju rajonā uzturējās 374 Latvijas NBS karavīri. 2011. gada februārī divi Latvijas karavīri tika izvietoti Kandahāras lidostas bāzē, lai piedalītos NATO apmācības misijas Afganistānā (NTM-A) programmā Lietuvas vadītās Gaisa spēku padomnieku grupas sastāvā. 2011. gada novembrī Latvija un Lietuva kopīgi iesaistījās afgāņu drošības spēku apmācībā Afganistānas dienvidu reģionā. Tur darbojās Lietuvas un Latvijas Speciālo operāciju spēku vienības karavīri.

2012. gadā Afganistānā uzturējās vidēji 180 Latvijas NBS karavīru, kopumā šajā gadā ISAF dienēja 364 Latvijas karavīri. Latvijas kontingents tika pārvietots no Meimenas bāzes uz Ziemeļu reģiona galvaspilsētu Mazarišarīfu, lai turpinātu sniegt atbalstu un apmācību afgāņu spēku vienībām līdz pilnīgai atbildības nodošanai šīm vienībām. Pēc pārvietošanās Latvija turpina kopīgu iesaisti operācijā Ziemeļvalstu formātā, kurā iesaistīta Zviedrija, kā vadošā valsts, Norvēģija, Somija un Latvija, veidojot kopīgu Pārejas atbalsta vienību darbībai Afganistānas ziemeļos.

2013. gada sākumā Latvijas NBS kontingentā palika aptuveni 30 karavīru, bet martā militārajā bāzē Northen Lights Mazarišarīfā darbību sāka Ziemeļvalstu un Baltijas Pārejas atbalsta vienība, ko veidoja Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Latvijas karavīri. Kabulā maija sākumā darbību sāka arī kopēja Norvēģijas un Latvijas Speciālo operāciju vienība, kuras galvenais uzdevums bija Afganistānas Speciālās policijas apmācība speciālo operāciju jautājumos.[1]

Pirms NATO operācijas "Izšķirīgais atbalsts" (Resolute Support, RS) sāuma 2014. gada 4. decembrī uz Afganistānu nosūtīja jaunu Latvijas kontingentu, kas izvietojās Marmalas bāzē pie Mazarišarīfas un Kabulā, kur viņi pildīja padomdevēju un štābu virsnieku un instruktoru amatus. Apmācību jomā Latvijas karavīri atbalstīja Afganistānas Nacionālās armijas 209. korpusa štābu un Inženieru skolu un kā padomdevēji darbojās arī NATO apmācības spēku izveidotajā Reģionālajā apvienotajā vadības un koordinācijas centrā Ziemeļu reģionā, kurā vadošā valsts bija Vācija. Latvija nodrošināja arī militāro policistu dalību Daudznacionālajā Militārās policijas rotā, kā arī gaisa atbalsta kontrolieru grupu Ātrās reaģēšanas rotā. [2]

Kritušie Latvijas NBS karavīri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Edgars Ozoliņš, dižkareivis, gājis bojā 2008. gada 11. augustā mīnas sprādzienā Kabulā.[3]
  • Andrejs Merkuševs, dižkareivis, kritis 2009. gada 1. maijā Kunāras provincē.[4]
  • Voldemārs Anševics, seržants, kritis 2009. gada 1. maijā Kunāras provincē.
  • Dāvis Baltābols, kaprālis, miris 2009. gada 5. augustā Vācijas Bruņoto spēku hospitālī Koblencā pēc 25. jūlija kaujas, izpildot patrulēšanas uzdevumu uz ziemeļiem no Meimenas.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Starptautiskie drošības atbalsta spēki Afganistānā (ISAF - International Security Assistance Force)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. martā. Skatīts: 2016. gada 25. septembrī.
  2. Uz Afganistānu pavada pirmo NATO apmācības operācijas „Resolute Support” Latvijas kontingentu NBS 4.12.2014
  3. nekropole.info
  4. «Kritušie karavīri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. martā. Skatīts: 2016. gada 25. septembrī.
  5. Latviešu karavīra mīklainā nāve kasjauns.lv 2010. gada 22. decembrī