Aija Baumane (baletdejotāja)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aija Baumane
Aija Baumane
Aija Baumane. 20. gs. 60. gadi.
Dzimusi 1932. gada 31. jūlijā
Rīga
Mirusi 2011. gada 22. aprīlī (78 gadu vecumā)
Nodarbošanās baletdejotāja, horeogrāfe, dejas pedagoģe
Dzīvesbiedrs Haralds Ritenbergs

Aija Baumane (dzimusi 1932. gada 31. jūlijā, mirusi 2011. gada 22. aprīlī) bija latviešu baletdejotāja, dejas pedagoģe un horeogrāfe.

Beigusi Rīgas Horeogrāfijas skolu. Bijusi soliste Latvijas Operas un baleta teātrī un Tautas deju ansambļa "Dancis" vadītāja asistente. Pasniegusi tautas dejas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā un Latvijas Valsts konservatorijā. Bijusi gan virsvadītāja Deju svētkiem, gan Goda virsvadītāja Dziesmu svētkiem. Tāpat laika posmā no 1977. līdz 2002. gadam bijusi Tautas deju ansambļa "Rotaļa" mākslinieciskā vadītāja.[1]

Lomas baletā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • “Pelnrušķīte” (Золушка, 1953) - Feja ubadze, soliste
  • “Romeo un Džuljeta” (Ромео и Джульетта, 1953) - Sinjora Kapuleti
  • “Raimonda” (Раймонда, 1954) - soliste
  • “Žizele” (Giselle, 1956) - Batilde
  • “Pie zilās  Donavas” (An der schönen blauen Donau, 1957) - soliste
  • “Staburadze” (1957) - Vedējmāte
  • “Bolero” (Boléro, 1958) - soliste
  • “Riekstkodis” (Щелкунчик, 1959) - soliste
  • “Rigonda” (1959) - Končita
  • “Spāņu rapsodija” (Rapsodie espagnole, 1961) - soliste
  • “Apburtā princese” (Спящая красавица, 1962) - Karabosa
  • “Kubas melodijas” (1963) - Kubiešu meitene
  • “Pērs Gints” (Peer Gynt, 1966) - Anitra
  • “Turaidas Roze” (1966) - Krogusmeita
  • “Kopēlija” (Coppélia, 1966) - soliste
  • “Negaiss pavasarī” (1967) - soliste
  • “Sprīdītis” (1968) - Pamāte
  • “Mīlas uzvara” (1970) - Vedējmāte

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas kinostudijas spēlfilmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • “Ģenerālis un margrietiņas” (1963)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1963. - LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums
  • 1982. - Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumus
  • 1998. - 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis. No Ministru kabineta saņēmusi atzinības rakstu par izcilu veikumu Latvijas kultūrā.[2]
  • 1999. - Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]