Vella kalpi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vella kalpi
Vella kalpi Slugi diavola.jpg
Žanrs Vēsturiska piedzīvojumu komēdija
Režisors Aleksandrs Leimanis
Scenārija autors Jānis Anerauds
Aleksandrs Leimanis
Galvenajās
lomās
Haralds Ritenbergs
Artūrs Ēķis
Eduards Pāvuls
Mūzika Raimonds Pauls
Operators Mārtiņš Kleins
Montāža Elza Preisa
Studija Rīgas Kinostudija
Izdošana 1970
Ilgums 77 minūtes
Valsts Flag of Latvian SSR.svg LPSR
Valoda latviešu
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Vella kalpi" ir 1970. gada Latvijas PSR vēsturiska piedzīvojumu filma. Filmas režisors ir Aleksandrs Leimanis. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" motīviem.

1972. gadā filmai iznāca turpinājums "Vella kalpi Vella dzirnavās".

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvija. 17. gadsimts, Zviedru-poļu karš. Trīs drosmīgi pilsētnieki aizstāv Rīgu, ko ielenkusi zviedru armija, ģenerāļa Svensona vadībā. Vella kalpi neļauj "pilsētas tēviem" pret labu atlīdzību atdot savu pilsētu un tās atslēgu ienaidniekam.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Epizodēs: Gunārs Placēns, Arnolds Kalniņš, Otomārs Kūns, Oskars Ziemeļnieks, Kārlis Spuris, Edgars Sirmais, Pauls Melducis, Zigurds Zviedris, Zelma Virse, Alita Alkne, Andris Vītiņš, T. Bojāre, Pēteris Cepurnieks, Harijs Avens, Anta Klints, Mārtiņš Vērdiņš (juniors), Aija Baumane, Vera Selga, Maruta Feldmane, Oļģerts Šalkonis, Jānis Zenne, Aivars Leimanis.

Vēsturiskās analoģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gustava II Ādolfa uzbrukums Rīgai 1621. gadā (no Broces kolekcijas).

1605. gadā Zviedrijas karaspēks ģenerāļa Mansfelda vadībā izcēlās krastā Daugavgrīvā un gatavojās Rīgas aplenkšanai. Tomēr apvienotais Polijas-Lietuvas kopvalsts un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks Lietuvas dižkunigaitijas karavadoņa Hodkeviča vadībā Salaspils kaujā sakāva Zviedrijas karaļa Kārļa IX vadīto karaspēku un Rīga palika neieņemta.

1621. gada augustā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā no jauna aplenca Rīgu. Zviedru karaspēka vienības komandēja arī pulkveži Gustavs Horns un Johans Baners. Rīgas birģermeistars un Polijas karaļa Sigismunda III ieceltais burggrāfs Nikolajs Eke ar savu znotu Tomu Ramu vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību, kurā aktīvi piedalījās arī melngalvji. Bet pēc Rīgas krišanas Ekem kā vecākajam birģermeistaram 1621. gada 25. septembrī bija pienākums pasniegt Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam Rīgas pilsētas atslēgas, kuras, apstiprinot pilsētas privilēģijas, karalis atdeva atpakaļ N. Ekem. Pētera baznīcas virsmācītājs Hermanis Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu. 1626. gadā viņš izdeva "Deviņus izmeklētus un labi pamatotus raganu sprediķus" (Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten). Par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru kļuva feldmaršals Jakobs Delagardijs. Lietuvas dižkunigaitijas hetmanis Kristaps Radvils apturēja zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada augustā tika noslēgts Jelgavas pamiers.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Vella kalpos" seksa nebija. Patiesība par patriotisko filmu
  2. Sarunas aiz kadra: stāsti par desmitās mūzas kalpiem / Austra Zīle; Rīgas Kinostudija. Rīga: Atēna, 2007.
  3. Aijas Baumanes temperaments
  4. Pa Velna kalpu takām
  5. Kino Tukumā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]