Vella kalpi Vella dzirnavās

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vella kalpi Vella dzirnavās
Vella kalpi Vella dzirnavas.jpg
Žanrs Vēsturiska piedzīvojumu komēdija
Režisors Aleksandrs Leimanis
Scenārija autors Jānis Anerauds
Aleksandrs Leimanis
Galvenajās
lomās
Haralds Ritenbergs
Artūrs Ēķis
Eduards Pāvuls
Mūzika Raimonds Pauls
Operators Mārtiņš Kleins
Montāža Elza Preisa
Studija Rīgas Kinostudija
Izdošana 1972
Ilgums 83 minūtes
Valsts Karogs: Latvijas PSR Latvijas PSR
Valoda latviešu
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Vella kalpi Vella dzirnavās" ir 1972. gada Latvijas PSR spēlfilma. Filmas režisors ir Aleksandrs Leimanis. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Rutku Tēva romāna "Trīs vella kalpi" motīviem. Filmas "Vella kalpi" turpinājums.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brašā "vella kalpu" trijotne turpina aizstāvēt Rīgu pret zviedru un poļu tīkojumiem.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Epizodēs: Zigrīda Stungure, Jānis Osis, Egons Beseris, Haralds Topsis, Uldis Vazdiks, Leons Krivāns, Oskars Ziemeļnieks, Astrīda Kairiša, Andris Vītiņš, Lāsma Kugrēna, Aivars Leimanis, Pēteris Liepiņš, Augusts Pommers, Edgars Sirmais, Edvīns Dambergs, Otomārs Kūns, Karps Klētnieks, Gunārs Placēns, Pēteris Cepurnieks, Harijs Avens.

Vēsturiskās analoģijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1621. gada augustā zviedru karaspēks karaļa Gustava II Ādolfa vadībā no jauna aplenca Rīgu. Zviedru karaspēka vienības komandēja arī pulkveži Gustavs Horns un Johans Baners. Rīgas birģermeistars un Polijas karaļa Sigismunda III ieceltais burggrāfs Nikolajs Eke ar savu znotu rātskungu Tomu Ramu vadīja Rīgas pilsētas aizsardzību. Rīgas aizsardzībai Pārdaugavā bija uzcelts Sarkanais tornis, netālu no tā uz Mārupītes atradās nocietinātās Māras dzirnavas, aplenkuma laikā zviedri šeit uzcēla Kobronskansti. Tagadējā Latgales priekšpilsētā atradās nocietinātās Bertolda dzirnavas, bet mitrājā starp Juglas un Ķīšezeru atradās nocietinātas ūdens dzirnavas jeb Bukultu pils.

Pēc Rīgas krišanas Ekem kā vecākajam birģermeistaram 1621. gada 25. septembrī bija pienākums pasniegt Zviedrijas karalim Gustavam Ādolfam Rīgas pilsētas atslēgas, kuras, apstiprinot pilsētas privilēģijas, karalis atdeva atpakaļ N. Ekem. Pētera baznīcas virsmācītājs Hermanis Samsons teica apsveikšanas sprediķi Zviedrijas karalim Gustavam II Ādolfam, kurš 1622. gadā iecēla Hermani Samsonu par Vidzemes superintendentu. 1626. gadā viņš izdeva "Deviņus izmeklētus un labi pamatotus raganu sprediķus" (Neun auserlesene und wohlgegründete Hexenpredigten). Par Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatoru kļuva feldmaršals Jakobs Delagardijs. Lietuvas dižkunigaitijas hetmanis Kristaps Radvils apturēja zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada augustā tika noslēgts Jelgavas pamiers.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Video[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]