Pāriet uz saturu

airBaltic incidenti

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa

Šajā lapā uzskaitīti 29 gadus pastāvošās Latvijas nacionālās aviosabiedrības airBaltic incidenti. Kompānijas 29 pastāvēšanas gadu vēsturē nedaudzajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un tikai 3 guvuši traumas.

Nopietni incidenti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2023. gada 8. martā Lidostā "Rīga" slikto laika apstākļu dēļ bija noticis negadījums ar "airBaltic" gaisa kuģi (YL-AAP), kas atgriezās Rīgā no Parīzes, liecina lidostas paziņojums tviterī. Lidmašīna "Airbus A220-300" (reiss BT694) plkst. 23.17 nosēšanās laikā noslīdēja no skrejceļa cietā seguma. "airBaltic" informēja, ka neviens pasažieris nav guvis savainojumus. Negadījuma dēļ aviokompānija novirzīja četrus reisus – trīs uz Viļņas lidostu Lietuvā (no Londonas, Oslo un Malagas) un vienu uz Tallinas lidostu Igaunijā (Amsterdama-Rīga).Skrejceļš bija slēgts 3 stundas. Ap plkst. 2.40 lidosta atsāka darbu.[1]
  • 2016. gada 17. septembrī lidmašīnas Bombardier Q400 (reģ. nr. YL-BAI) apkalpe, izpildot reisu BT641 no starptautiskās lidostas "Rīga" uz Cīrihes lidostu, pēc pacelšanās, ielaižot šasiju, konstatēja, ka priekšējā šasija nav ielaista — tā iesprūda pa pusei izlaistā stāvoklī. Apkalpe pēc 2 stundām un 20 minūtēm izlidošanas lidostā veica ārkārtas nosēšanos ar izlaistām galvenajām šasijām un daļēji izlaistu priekšējo šasiju. Incidentā cietušo nebija. Pēc incidenta lidostas darbība tika apturēta uz vairākām stundām, vairāki izejošie reisi tika atcelti un ienākošie reisi tika novirzīti uz citām lidostām.[1] Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (TAIIB) veica incidenta izmeklēšanu un 2018. gada 17. maijā publicēja gala ziņojumu, kurā teikts, ka incidenta tiešais iemesls bija šasijas izlaistā stāvokļa atslēgas mezgla pirmslaika nodilums.[2]
  • 2015. gada 8. augustā plkst. 5.15 Oslo lidostā tika aizturēta aviokompānijas lidmašīnas apkalpe — pārbaudes 4 no 5 apkalpes locekļiem uzrādīja nepieļaujami augstu alkohola līmeni. Apkalpei bija plānots ar lidmašīnu Boeing 737-300, izpildot ceļojumu kompānijas "Star Tour" čarterreisu BT7843, nogādāt 109 pasažierus uz Hanijas starptautisko lidostu. Citas apkalpes vadībā lidojums ar 4 stundu un 45 minūšu aizkavēšanos ieradās galamērķī.[3] Kapteinim tika konstatētas 0,54 promiles, otrajam pilotam — 1,35 promiles, bet divām stjuartēm — attiecīgi 0,91 un 0,55 promiles. Tā paša mēneša 17. datumā Norvēģijas tiesa pēc vienkāršota tiesas procesa 3 apkalpes locekļiem piemēroja cietumsodus: otrajam pilotam — sešu mēnešu ieslodzījumu, bet divām stjuartēm attiecīgi mēneša un pusotra mēneša cietumsodus.[4] Kapteinis savu vainu pilnībā neatzina, un 2015. gada septembrī pēc standarta tiesas procesa veikšanas Norvēģijas tiesa arī viņam pasludināja spriedumu, piespriežot viņam desmit mēnešu cietumsodu.[5] Lidsabiedrība norādīja, ka pēc incidenta pastiprinājusi drošības pasākumus.[6]

Nenopietni incidenti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2018. gada 5. augustā lidmašīna Airbus A220-300 (reģ. nr. YL-CSE), izpildot reisu BT732 no Rīgas uz Heidara Alijeva starptautisko lidostu (Baku), tikko bija sākusi kreisēt, kad apkalpe nolēma izslēgt lidmašīnas labās puses dzinēju zema eļļas spiediena dēļ. Pēc apmēram 45 minūtēm lidmašīna atgriezās izlidošanas lidostā, kur veica normālu nosēšanos. Incidentā cietušo nebija. Pasažieri tika nogādāti galamērķī ar citu lidmašīnu pēc 5 stundu un 20 minūšu aizkavēšanās.[7]
  • 2018. gada 13. jūnijā lidmašīna Boeing 737-300 (reģ. nr. YL-BBX), izpildot reisu BT619 no Rīgas uz Amsterdamas Schiphol lidostu, kreisēja apmēram 280 kilometru attālumā no Dānijas (uz ziemeļaustrumiem), kad apkalpe uzsāka ārkārtas situācijas augstuma samazināšanu dēļ aizdomām par ugunsgrēku uz klāja. Apkalpe nolēma nosēsties Kopenhāgenas lidostā. Zviedrijas gaisa spēki nosūtīja Saab JAS 39 Gripen iznīcinātāju apskatīt situāciju lidaparātā no ārpuses. Iznīcinātāja apkalpe nekādas ugunsgrēka pazīmes nemanīja. Pēc apmēram 40 minūtēm lidmašīna nosēdās Kopenhāgenas lidostā, kur arī nekādas ugunsgrēka pazīmes netika manītas. Incidentā cietušo nebija. Lidmašīna Kopenhāgenā palika 12.5 stundas, tad devās atpakaļ uz Rīgu un pēc apmēram vēl 5 stundām atgriezās darba kārtībā.[8]
  • 2018. gada 18. janvārī lidmašīna Bombardier Q400 (reģ. nr. YL-BAQ), izpildot reisu BT222 no Minhenes lidostas uz Rīgu, palielinot augstumu, saņēma indikācijas par to, ka ir atvērušās lidmašīnas durvis. Lidmašīna atgriezās Minhenē pēc apmēram pusstundas. Pēc vēl pusotras stundas lidmašīna atkal devās ceļā uz Rīgu, kur ieradās ar apmēram 2 stundu un 20 minūšu nokavēšanos. Aviokompānija vēlāk paziņoja, ka durvis īstenībā nemaz nebija atvērušās un cietušo nebija.[9]
  • 2017. gada 6. decembrī lidmašīna Boeing 737-500 (reģ. nr. YL-BBE), izpildot reisu BT428 no Rīgas uz Maskavas Domodedovas lidostu, pēc ierastas nosēšanās uz skrejceļa 6L, pametot skrejceļu, aizslīdēja aiz manevrēšanas ceļa. Skrejceļš un attiecīgais manevrēšanas ceļš palika slēgts vairākas stundas, un lidosta tikmēr izmantoja tikai vienu skrejceļu — 6R. Incidentā cietušo nebija.[10]
  • 2017. gada 3. novembrī lidmašīna Bombardier Q400 (reģ. nr. YL-BBT) starptautiskajā lidostā "Rīga", uzsākot manevrēšanu no stāvvietas, ar spārnu aizķēra gaisa tilta kāpnes. Spārna bojājumi bija pamatīgi, un lidmašīna darba kārtībā atgriezās tikai pēc vairākām dienām. Lidmašīnā pasažieru nebija, incidentā cietušo arī nebija.[11]
  • 2017. gada 12. augustā lidmašīna Bombardier Q400 (reģ. nr. YL-BBW), izpildot reisu BT402 no Rīgas uz Borispiļas starptautisko lidostu (Kijiva), kreisēja, kad apkalpe nolēma atgriezties Rīgā dēļ neatbilstošas eļļas spiediena indikācijas. Incidentā cietušo nebija. Rīgā lidmašīna nosēdās pēc apmēram 45 minūtēm. Vēlāk pasažieri tika nogādāti galamērķī ar citu lidmašīnu un 2 stundu nokavēšanos.[12]
  • 2015. gada 24. novembrī lidmašīna Boeing 737-300, kas izpildīja reisu BT221 no Rīgas uz Berlīnes Tēgeles lidostu, pirms nosēšanās piedzīvoja pamatīgu turbulenci, kuras rezultātā 2 no 59 pasažieriem un 1 no 5 stjuartiem uz klāja guva traumas. Uz klāja bija mediķis, kurš ceļoja kā pasažieris, un viņš cietušajiem sniedza pirmo palīdzību. Lidmašīna veica ierastu nosēšanās Tēgeles lidostā, plkst. 8.42 pēc vietējā laika, 18 minūtes pirms plānotās ierašanās, kur cietušajiem medicīnisko palīdzību sniedza atbildīgie dienesti. Viens no cietušajiem pasažieriem tika hospitalizēts ar aizdomām par lauztu kāju, bet otrs cietušais pasažieris ar nelielu traumu atteicies hospitalizēties. airBaltic atcēla nākamo reisu BT212 no Tēgeles lidostas uz Rīgu.[13]
  • 2010. gada 14. decembrī plkst. 13.55 lidmašīna Bombardier Q400 ar 33 pasažieriem un 4 apkalpes locekļiem uz klāja, izpildot reisu BT602 no Briseles lidostas uz Rīgu, pēc nosēšanās galamērķa lidostā veica apgriešanās manevru ceļā uz stāvvietu, kad ar priekšējo šasiju ieslīdēja sniegā. Incidentā cietušo nebija, lidmašīna saviem spēkiem veica ceļu uz stāvvietu.[14]
  • 2010. gada 14. maijā aviokompānija saņēma draudus par lidmašīnā, kas izpildīja reisu BT217 no Rīgas uz Berlīnes Tēgeles lidostu, ievietotu spridzekli. Plkst. 12.30 pēc vietējā laika, 5 minūtes pirms plānotās ierašanās, lidmašīna nosēdās galamērķa lidostā. Visi 74 pasažieri un 4 apkalpes locekļi tika evakuēti. Draudi izrādījās nepatiesi — lidmašīnā spridzekļa nebija. Incidentā cietušo nebija. Lidostas darbība netika ietekmēta, bet nākamais reiss BT218 no Tēgeles lidostas uz Rīgu aizkavējās par vairākām stundām.[15]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «LSM.lv - Uzticamas ziņas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-04-13.
  2. ↑ www.DELFI.lv. «'airBaltic' avārijas nosēšanos 2016. gadā izraisīja nolietojusies 2500 eiro vērta detaļa». delfi.lv (latviešu), 2018-06-18. Skatīts: 2018-11-10.
  3. ↑ LETA. «'airBaltic' uz laiku atstādina Oslo reisa pilotus un stjuartes, kas bijuši alkohola reibumā». delfi.lv (latviešu), 2015-08-08. Skatīts: 2018-11-24.
  4. ↑ «Reibumā pieķertajai «airBaltic» apkalpei Norvēģijā piespriež cietumsodus». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-11-24.
  5. ↑ «airBaltic» dzērājpilotam tiesa piespriež 10 mēnešu cietumsodu, lsm.lv portāls
  6. ↑ ««airBaltic»: Incidents Oslo ir bezprecedenta gadījums ar pieredzējušiem darbiniekiem» (latviešu). Skatīts: 2018-11-24.
  7. ↑ «Baltic N/A N/A at Riga on Aug 5th 2018, engine shut down in flight». www.aeroinside.com. Skatīts: 2018-10-24.
  8. ↑ «Baltic Boeing 737-300 over Baltic Sea on Jun 13th 2018, suspected fire on board prompts intercept by fighter aircraft». www.aeroinside.com. Skatīts: 2018-10-25.
  9. ↑ «Baltic De Havilland Dash 8 (400) at Munich on Jan 18th 2018, door indication». www.aeroinside.com. Skatīts: 2018-11-10.
  10. ↑ «“airBaltic” lidmašīna Maskavā noslīd no manevrēšanas ceļa». skaties.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-10-24.
  11. ↑ DELFI. «'airBaltic' lidmašīna Rīgas lidostā aizķērusi gaisa tilta kāpnes». DELFI (latviešu), 2017-11-06. Skatīts: 2018-10-24.
  12. ↑ «Baltic De Havilland Dash 8 (400) near Riga on Aug 12th 2017, oil pressure indication problem». www.aeroinside.com. Skatīts: 2018-11-10.
  13. ↑ «airBaltic lidmašīna iekļūst turbulencē | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-11-09.
  14. ↑ «Papildinājums. Par airBaltic lidojumu BT602». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-24.
  15. ↑ DELFI. «Maldina par spridzekli 'airBaltic' reisā uz Berlīni». DELFI (latviešu), 2010-05-14. Skatīts: 2018-10-24.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=AirBaltic_incidenti&oldid=4041947"