Starptautiskā lidosta "Rīga"

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Starptautiskā lidosta "Rīga"
Riga International Airport
Starptautiskā lidosta "Rīga"
Starptautiskā lidosta "Rīga"

IATA: RIXICAO: EVRA

RIX (Latvija)
RIX
RIX
Lidostas atrašanās vieta Latvijā
Pamatinformācija
Tips Starptautiskā / civilā
Īpašnieks Latvijas valsts
Atrašanās vieta Mārupes novads, Latvija
Augstums vjl 34 ft / 10 m
Koordinātas 56°55′25″N 023°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E / 56.92361; 23.97111Koordinātas: 56°55′25″N 023°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E / 56.92361; 23.97111
Mājaslapa www.riga-airport.com
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
18/36 3 200 Asfalts
Statistika
Pasažieri 5 162 149 (2015)
Lidojumi 68 078 (2015)
Krava 18 863 t. (2015)

Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Lidosta atrodas apmēram 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas centra, Mārupes novadā. 2006. gadā tika atvērts jaunais Ziemeļu termināls, ir plānota vērienīga lidostas paplašināšana. 2011. gadā pasažieru skaits pārniedza 5 miljonus gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidostas "Rīga" komplekss tika būvēts no 1965. līdz 1974. gada oktobrim. Pirms tam civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas. Lidostas galveno ēku projektēja Maskavas institūts "Aeroprojekt" (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaina autori Aleksandrs Stankevičs un Armīns Punka), bet būvēja Baltijas transporta celtniecības trests. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā atradās uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu biroji, kafejnīcas un kioski.

Regulāra pasažieru apkalpošana sākās 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A. No Rīgas lidostas tika veikti regulāri reisi uz aptuveni 100 pilsētām - visām Padomju Savienības republiku galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. Taču no Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus Padomju Savienības, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur Maskavu. 1986. gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrauti 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. 1980. gadu beigās pasažieru pārvadāšanai tika izmantotas lidmašīnas Tu-154-B2, Tu-134B un An-24. Kravas pārvadājumiem tika izmantota lidmašīna An-26. Padomju Savienības gados lidosta bija "Aeroflot" administratīvā sastāvdaļa. Lidostas ienākumi tika sūtīti uz centrālo "Aeroflot" pārvaldi Maskavā, kura pēc tam naudu sadalīja starp PSRS lidostām un aviosabiedrības filiālēm.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, bijusī "Aeroflot" Latvijas filiāle tika sadalīta trīs saimnieciski pastāvīgos uzņēmumos — "Latvijas Gaisa satiksme", aviosabiedrībā "Latvijas aviolīnijas", kā arī valsts lidostu uzņēmumā "Rīga", kurā ietilpa starptautiskā lidosta "Rīga", "Liepāja" un "Daugavpils". Lidosta kļuva par starptautisku un Rīga kā galamērķis parādījās labi pazīstamu Rietumu aviokompāniju sarakstos - vispirms SAS un Lufthansa, tomēr lidostā apkalpoto pasažieru skaits strauji nepalielinājās. 1993. gadā lidosta apkalpoja 310 tūkstošus pasažieru.

1994. gadā lidostā "Rīga" notika pirmie nopietnie rekonstrukcijas darbi. Notika skrejceļa rehabilitācija un apgaismes sistēmas nomaiņa, kā arī administrācijas ēkas rekonstrukcija. Tika iegādāti jauni pasažieru autobusi, kā arī skrejceļa tehnika. Pakāpeniski tika atjaunots arī lidostas tehnikas parks un izveidotas jaunas autostāvvietas.[1] 1995. gadā tika dibināta Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un 1. novembrī ar lidmašīnu SAAB 340 tika veikts pirmais lidojums.[2] 2001. gadā vienlaicīgi ar Rīgas 800 gadu svinībām beidzās lidostas modernizācija. 2003. gadā apkalpoto pasažieru skaits pieauga līdz 712 tūkstošiem pasažieru gadā.

Pateicoties tam, ka uzlabojās kopējā ekonomiskā situācija Latvijā un tā saukto zemo cenu aviokompāniju Ryanair un EasyJet piesaiste un ienākšana Latvijas tirgū, lidosta sākā strauji attīstīties un jau 2004. gadā, pirmo reizi lidostas pastāvēšanas vēsturē, gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza vienu miljonu un bija 1,05 miljoni. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2006. gadā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza jau 2,5 miljonus. 2007. gadā Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika apkalpoti jau 3,16 miljonus pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus. 2008. gadā Rīgas mērs Jānis Birks ierosināja Starptautisko lidostu "Rīga" pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, tomēr šis ierosinājums atbalstu neguva.[3] Neraugoties uz ekonomisko krīzi, 2009. gadā lidostā tika apkalpoti 4,07 miljoni pasažieru (kāpums par 10,2%, salīdzinot ar 2008. gadu), bet 2010. gadā 4,66 miljoni pasažieru (kāpums par 14,5%, salīdzinot ar 2009. gadu).

2009. gada maijā VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" ieguva prestižo Routes un OAG (Official airline Guide) godalgu Airport Marketing Award lidostu mārketingā Eiropā kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta, atstājot aiz sevis Kopenhāgenas un Stokholmas lidostas.[4]

2014. gadā konkursā par lidostas pasažieru termināļa "Ziemeļu piestātne" būvniecību 15,93 miljonus eiro vērtībā apstiprināja SIA "Skonto būve" iesniegto piedāvājumu. Termināļa attīstības 5. kārta paredz ne-Šengenas zonas paplašināšanu un papildus četru jaunu iekāpšanas sektoru izbūvi.[5]

2015. gadā pabeigta starptautiskās lidostas "Rīga" termināļa paplašināšana. Pasažieriem, kuri ceļo ārpus Šengenas zonas, turpmāk pieejami papildus jauni iekāpšanas sektori un plašākas uzgaidāmās telpas.[6]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas lidostas pasažieru skaits [7]
Gads Skaits  % Gads Skaits  % Gads Skaits  %
1990 2000 574 356 +2,1% 2010 4 663 692 +14,7%
1991 2001 622 647 +8,4% 2011 5 106 893 +9,5%
1992 2002 633 332 +1,7% 2012 4 767 764 −6,6%
1993 310 132 2003 711 753 +12,4% 2013 4 793 045 +0,5%
1994 392 065 +26,4% 2004 1 060 426 +49,0% 2014 4 813 959 +0,4%
1995 490 607 +25,1% 2005 1 878 035 +77,1%
1996 497 124 +1,3% 2006 2 495 020 +32,8%
1997 531 199 +6,8% 2007 3 160 945 +26,7%
1998 554 628 +4,4% 2008 3 690 549 +16,7%
1999 562 383 +1,4% 2009 4 066 793 +10,2%

Aviokompānijas un galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviokompānija Galamērķis
Aegean Atēnas
Aeroflot Maskava (Šeremetjeva)
airBaltic Amsterdama, Antālija, Atēnas, Baku, Barselona, Berlīne, Bilunda, Brisele, Budapešta, Burgas, Cīrihe, Dubrovniki, Diseldorfa, Frankfurte pie Mainas, Hamburga, Helsinki, Herakliona, Kijeva, Kopenhāgena, Larnaka, Londona, Malta, Maskava (Šeremetjeva), Milāna (Malpensa), Minhene, Minska, Nica, Olbija, Oslo (Gardermoen), Palanga, Palma de Maljorka, Parīze, Prāga, Rijeka, Roma, Rodas sala, Rimini, Reikjavika, Saloniki, Sanktpēterburga, Stokholma, Tallina, Tbilisi, Telaviva, Turku, Varšava, Verona, Venēcija, Viļņa, Vīne
Belavia Minska
Elliniair Korfu, Saloniki
Finnair
operators: Flybe Nordic
Helsinki
FlyEgypt Hurgada
Polijas aviolīnijas LOT Varšava
Lufthansa Frankfurte pie Mainas
Norwegian Air Shuttle Bergena, Kopenhāgena, Oslo, Stokholma, Tronheima
Onur Air Antālija
Ryanair Berlīne, Brēmene, Brisele (Šarlruā), Dublina, Frankfurte pie Mainas (Hāna, Hahn), Glāzgova, Ķelne, Īstmidlendsa, Līdsa, Londona (Stansteda), Milāna, Mančestera, Oslo
SAS Stokholma (Arlanda)
SmartLynkx -Latcharter Čarterreisu aviopārvadātājs
Turkish Airlines Stambula (Ataturka)
UTair Aviation Maskava (Vnukova)
Ukraine International Airlines Kijeva (Borispile)
Uzbekistan Airways Ņujorka (JFK), Taškenta
Vueling Airlines Barselona
Wizz Air Barselona, Bergena, Donkastera, Dortmunde, Eindhovena, Liverpūle, Londona (Lutona), Oslo, Stavangera, Telaviva
Yanair Kijeva (Žuljana)

Čārteru aviokompānijas Rīgas lidostā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviokompānija Galamērķis
airBaltic Antālija, Bodruma
Baltic Jet
SmartLynx Airlines Antalja, Bodruma, Dalamana, Grankanārija, Hēraklija, Hurgada, Laspalmasa, Malaga, Monastira, Maļorka, Šarm eš Šeiha, Tenerife, Varna
Vip Avia

Kravas pārvadātāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2011. gadā no Rīgas lidostas bija tiešie lidojumi uz 28 valstīm:

Tehniskā informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic lidmašīna Rīgas lidostā.

Lidostas ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods ir RIX. Tā atrodas 10 metrus virs jūras līmeņa.Tuvošanās uguņi, skrejceļa malu uguņi, skrejceļa ass līnijas uguņi un zemskares zonas uguņi  atbilstoši CAT II precīzas nolaišanās operāciju prasībām.

Skrejceļa platums: 45m. 2008. gada 30. oktobrī tika nodots eksplutācijā rekonstruētais skrejceļš, kura garums palielināts līdz 3200 metriem. Līdz ar to lidosta spēj uzņemt lielus gaisa kuģus, piemēram, Airbus A340 un Boeing 747[8].

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina uzņēmuma Rīgas Satiksme apkalpotais 22. autobusu maršruts. Autobuss no lidostas atiet ik pēc 10-25 minūtēm. Brauciens ilgums līdz Rīgas centram ir aptuveni 25 minūtes. Biļete vienai personai maksā € 1.15 (€ 2.00 pērkot pie autobusa šofera; 22. maršrutā par lielizmēra bagāžu nav jāmaksā).[9]sabiedriskā transporta apmaksas līdzeklis tiek izmantots E-talons vai arī vienreizējā braukšanas biļete, kuru iespējams iegādāties pie autobusa šofera. Lidostā izkāpšana ir tieši pie lidostas ēkas 2. stāva līmenī, iekāpšana - autobusa pieturā, kas atrodas pretī lidostas ēkai aiz autostāvvietas P1.

Minibuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minibusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina uzņēmuma Rīgas Mikroautobusu satiksme apkalpotie 222.minibusu maršruts un 241.minibusu maršruts. Brauciens ilgums līdz Rīgas centram ir aptuveni 25 minūtes. Biļete vienai personai maksā € 1.15 (e-talons), € 2.00 pie transportlīdzekļa (minibusa) vadītāja.

Mikroautobusu serviss "Riga Shuttle bus" kursē reizi pusstundā no Starptautiskās lidostas "Rīga" no 10:30 līdz 19:00 pēc saraksta. Pārējā laikā mikroautobusu pakalpojums jārezervē pa tālruni +371 23 77 73 73  vai mājas lapā. Maksa par braucienu vienā virzienā ir EUR 5,00.

Taksometrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No lidostas uz pilsētas centru iespējams nokļūt ar firmas "Rīgas taksometru parks" un "Baltic taxi" taksometriem. Brauciens līdz pilsētas centram ilgst aptuveni 15 minūtes. "Rīgas taksometru parks" un "Baltic Taxi" cenas: € 2.13 - iekāpšana plus € 0.71 par kilometru.

Starpvalstu autobuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautisko autobusu pārvadājumu kompānija "Ecolines", sadarbībā ar starptautisko lidostu "Rīga", saviem klientiem maršrutā RīgaTallinaRīga piedāvā pieturvietu Lidosta "Rīga". "Ecolines" šo maršrutu veic trīs reizes dienā.

Lux Express Group ir vadošais pasažieru pārvadājumu uzņēmums Baltijas valstīs, piedāvājot vislielāko starptautisko reisu skaitu starp Tallinu, Rīgu, Viļņu, Varšavu, Berlīni, Sanktpēterburgu, Kaļiņingradu un Minsku.

Ollex nodrošina ikdienas satiksmi starp Rīgu (pilsētu un lidostu) un Lietuvas pilsētām – Šauļiem, Pluņģi un Klaipēdu. 

Uzņēmums UAB "Tolimojo keleivinio transporto kompanija" ar desmit gadus ilgām tradīcijām starptautiskajos pasažieru pārvadājumos piedāvā komfortablus braucienus maršrutos Rīga-Viļņa-Rīga, Rīga-Tallina-Rīga, Rīga-Minska-Rīga, Rīga-Varšava-Rīga.

Lidostas autostāvvieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašlaik Lidostas apkārtnē pieejamo stāvvietu klāsts ir paplašinājies un 5 minūšu attālumā no lidostas atrodas 4 dažādas diennakts autostāvvietas. 1. Lidostas stāvvieta P2 un P3 - ar izmaksām no € 3.50 līdz € 4.00 par kalendāro dienu. http://www.riga-airport.com 2. "Park & Fly" - € 3.50 par kalendāro dienu. http://parkandfly.lv/ 3. "Park&Fly Easy" - € 3.50 http://www.bizbizmarite.lv/ 4. "Valet Parking" - € 2.50 par kalendāro dienu. http://www.valetparking.lv

Lidostas attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga” 2010.gada 4.augustā noslēdza līgumu ar LR Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības projektu „Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstība”. Projekta mērķis - uzlabot kontrolējamās un atklātās teritorijas vides apstākļus, paaugstināt gaisa ceļojumu drošības standartus un palielināt starptautiskās lidostas „Rīga” kapacitāti.

Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 93 026 375,55 EUR, tajā skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57 711 137,11 EUR, valsts budžeta finansējums 11 594 671,74 EUR un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" finansējums 23 720 566,70 EUR.

Projekta gaitā tika īstenotas šādas aktivitātes:

1. Skrejceļa segas virskārtas renovācija

2. Skrejceļa lidjoslas pastiprināšana 

3. Papildus manevrēšanas ceļu E un D izbūve

4. II kategorijas gaismu sistēmas izbūve 

5. Perona Nr.1 rekonstrukcija 

6. Perona Nr.2 rekonstrukcija 

7. Perona Nr.3 rekonstrukcija 

8. Pretapledošanas apstrādes laukumu izbūve lidlauka Z un D pusēs

9. Lietus notekūdeņu atvades sistēmas un lidlauka drenāžas izbūve 

10. Transportlīdzekļu mazgāšanas angāra izbūve

11. Atkritumu savākšanas angāra izbūve

12. Manevrēšanas ceļu C un G vienkāršotā renovācija

13. Ugunsdzēsēju depo izbūve 

14. Aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētās automašīnas iegāde

15. Iekārtu iegāde drošības pasākumu veikšanai

Lidosta jau šobrīd ir uzsākusi esošā termināļa paplašināšanas projektēšanas darbus. Termināļa paplašināšanas 5. kārta paredz jaunas gaisa kuģu piestātnes izbūvi. Jaunā piestātne izmantojama gan Šengenas, gan ne-Šengenas pasažieru apkalpošanai. Lai būtu iespējams efektīvāk veikt plūsmu dalīšanu, jaunajā piestātnes ēkā būs iespējams operatīvi mainīt dalījumu no Šengenas zonas uz ne-Šengenu. Jaunajā piestātnes ēkā būs iespējams apkalpot E kategorijas gaisa kuģus izmantojot tam piemērotus tiltus. Termināļa paplašināšanas 6. kārta paredz bagāžas komplektācijas zāles ar automātisko bagāžas komplektēšanas sistēmu izbūvi. Kārtas realizācijas rezultātā būtiski samazināsies manuālā darba apjoms, pazaudētās bagāžas īpatsvars, lidojumu savienojuma laiks, tiks radīta iespēja apkalpot dažāda izmēra bagāžas konteinerus; pasažieru reģistrēšanās zonas paplašināšanu.

Plānots ierīkot pasažieru reģistrācijas galdus un pašapkalpošanās kioskus pasažieru reģistrācijas nodrošināšanai, palielināt pieejamo platību pasažieru sēdvietām terminālī, kā arī īstenot citas aktivitātes pasažieru apkalpošanas kapacitātes un kvalitātes palielināšanai. Paplašinātajā apjomā būs iespējams apkalpot līdz 10 miljoniem pasažieru gadā, saglabājot C pasažieru apkalpošanas līmeni, jeb līdz 12 miljoniem, ja samazina servisa līmeni terminālī.

PROJEKTA IETVAROS IEGĀDĀTA SPECIĀLĀ TEHNIKA UN IEKĀRTAS

Iegādāta aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētā automašīna un iekārtas drošības pasākumiem (šķidro sprāgstvielu detektori, sprāgstvielu detektori, rentgena iekārtas rokas bagāžas pārbaudei, arkveida metāla detektors, portatīvais rentgens).

SASNIEGTIE REZULTĀTI

Projekta īstenošanas gaitā samazināta lidostas ietekme uz vidi. Izbūvējot papildus manevrēšanas ceļus, kā rezultātā saīsināta gaisa kuģu manevrēšanas distance, atmosfērā nonākošo siltumnīcefekta gāzu apjoms samazināts par 700 tonnām gadā. Izbūvējot gaisa kuģu pretapledošanas apstrādes laukumus, gadā tiek novērsta aptuveni 300 000 litru pretapledošanas apstrādes vielu nonākšana notekūdeņos. 

Izbūvēti jauni un rekonstruēti esošie lidlauka segumi, tādējādi mazinot svešķermeņu nonākšanas risku gaisa kuģu dzinējos, kas sekmē aviācijas drošību. 

Īstenojot projektu, lidosta ir sertificēta II kategorijas lidosta, kas ļauj nodrošināt lidojumus ievērojami nelabvēlīgos laikapstākļos, tādējādi ievērojami samazinot novirzīto reisu skaitu un uzlabojot lidojumu drošību.

Lielākās Baltijas lidostas pēc pasažieru skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Pilsēta Lidosta Pasažieri
(2015)
1. Flag of Latvia.svg Rīga Starptautiskā lidosta "Rīga" 5 162 149
2. Flag of Lithuania.svg Viļņa Viļņas starptautiskā lidosta 3 336 084
3. Flag of Estonia.svg Tallina Lenarta Meri Tallinas lidosta 2 166 820
4. Flag of Lithuania.svg Palanga Palangas starptautiskā lidosta 1 454 411
5. Flag of Lithuania.svg Kauņa Kauņas starptautiskā lidosta 747 284

Lielākās Ziemeļvalstu lidostas pēc pasažieru skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Pilsēta Lidosta Pasažieri
(2011)
+/−
1. Flag of Denmark.svg Kopenhāgena Kopenhāgenas lidosta Kastrupā 22 725 284 +5,7%[10]
2. Flag of Norway.svg Oslo Oslo lidosta Gardermoenā 21 103 199 +10,5%[10]
3. Flag of Sweden.svg Stokholma Stokholmas lidosta Ārlandā 19 056 143 +12,4%[10]
4. Flag of Finland.svg Helsinki Helsinku lidosta Vantā 14 865 871 +15,5%[11]
5. Flag of Norway.svg Bergena Bergenas lidosta Fleslande 5 606 797 +10,4%[10]
6. Flag of Sweden.svg Gēteborga Gēteborgas lidosta Landvetera 4 899 973 +18,7%[10]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]