Starptautiskā lidosta "Rīga"

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Starptautiskā lidosta "Rīga"
Riga International Airport
Starptautiskā lidosta "Rīga"
Starptautiskā lidosta "Rīga"

IATA: RIXICAO: EVRA

RIX (Latvija)
RIX
RIX
Lidostas atrašanās vieta Latvijā
Pamatinformācija
Tips Starptautiskā / civilā
Īpašnieks Latvijas valsts
Atrašanās vieta Mārupes novads, Latvija
Augstums vjl 34 ft / 10 m
Koordinātas 56°55′25″N 023°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E / 56.92361; 23.97111Koordinātas: 56°55′25″N 023°58′16″E / 56.92361°N 23.97111°E / 56.92361; 23.97111
Mājaslapa www.riga-airport.com
Skrejceļi
Virziens Garums (m) Virsma
18/36 3 200 Asfalts
Statistika
Pasažieri 5,402,545 (2016)
Lidojumi 68,061 (2016)
Krava 18 863 t. (2015)

Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs. Lidosta atrodas apmēram 13 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas centra, Mārupes novadā. 2006. gadā tika atvērts jaunais Ziemeļu termināls, ir plānota vērienīga lidostas paplašināšana. 2011. gadā pasažieru skaits pārniedza 5 miljonus gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidostas "Rīga" komplekss tika būvēts no 1965. līdz 1974. gada oktobrim. Pirms tam civilie lidojumi notika no Spilves lidostas un Rumbulas lidostas. Lidostas galveno ēku projektēja Maskavas institūts "Aeroprojekt" (arhitekts Leonīds Ivanovs, interjera dizaina autori Aleksandrs Stankevičs un Armīns Punka), bet būvēja Baltijas transporta celtniecības trests. Kompleksā ietilpa lidostas galvenā ēka, mācību korpuss, dienesta ēka un citas celtnes. Lidostas galvenajā ēkā atradās uzgaidāmās telpas, biļešu kases, uzziņu biroji, kafejnīcas un kioski.

Regulāra pasažieru apkalpošana sākās 1975. gadā ar lidmašīnām Il-18 un Tu-134A. No Rīgas lidostas tika veikti regulāri reisi uz aptuveni 100 pilsētām - visām Padomju Savienības republiku galvaspilsētām, kā arī lielākajiem rūpniecības un tūrisma centriem. Taču no Rīgas lidostas nebija regulāru tiešo lidojumu ārpus Padomju Savienības, šim nolūkam bija nepieciešams lidot caur Maskavu. 1986. gadā lidostā "Rīga" tika apkalpoti aptuveni 900 000 pasažieru, pārkrauti 12 000 tonnu kravas un 500 tonnas pasta sūtījumu. 1980. gadu beigās pasažieru pārvadāšanai tika izmantotas lidmašīnas Tu-154-B2, Tu-134B un An-24. Kravas pārvadājumiem tika izmantota lidmašīna An-26. Padomju Savienības gados lidosta bija "Aeroflot" administratīvā sastāvdaļa. Lidostas ienākumi tika sūtīti uz centrālo "Aeroflot" pārvaldi Maskavā, kura pēc tam naudu sadalīja starp PSRS lidostām un aviosabiedrības filiālēm.

Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu 1991. gadā, bijusī "Aeroflot" Latvijas filiāle tika sadalīta trīs saimnieciski pastāvīgos uzņēmumos — "Latvijas Gaisa satiksme", aviosabiedrībā "Latvijas aviolīnijas", kā arī valsts lidostu uzņēmumā "Rīga", kurā ietilpa starptautiskā lidosta "Rīga", "Liepāja" un "Daugavpils". Lidosta kļuva par starptautisku un Rīga kā galamērķis parādījās labi pazīstamu Rietumu aviokompāniju sarakstos - vispirms SAS un Lufthansa, tomēr lidostā apkalpoto pasažieru skaits strauji nepalielinājās. 1993. gadā lidosta apkalpoja 310 tūkstošus pasažieru.

1994. gadā lidostā "Rīga" notika pirmie nopietnie rekonstrukcijas darbi. Notika skrejceļa rehabilitācija un apgaismes sistēmas nomaiņa, kā arī administrācijas ēkas rekonstrukcija. Tika iegādāti jauni pasažieru autobusi, kā arī skrejceļa tehnika. Pakāpeniski tika atjaunots arī lidostas tehnikas parks un izveidotas jaunas autostāvvietas.[1] 1995. gadā tika dibināta Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic un 1. novembrī ar lidmašīnu SAAB 340 tika veikts pirmais lidojums.[2] 2001. gadā vienlaicīgi ar Rīgas 800 gadu svinībām beidzās lidostas modernizācija. 2003. gadā apkalpoto pasažieru skaits pieauga līdz 712 tūkstošiem pasažieru gadā.

Pateicoties tam, ka uzlabojās kopējā ekonomiskā situācija Latvijā un tā saukto zemo cenu aviokompāniju Ryanair un EasyJet piesaiste un ienākšana Latvijas tirgū, lidosta sākā strauji attīstīties un jau 2004. gadā, pirmo reizi lidostas pastāvēšanas vēsturē, gada laikā apkalpoto pasažieru skaits pārsniedza vienu miljonu un bija 1,05 miljoni. 2005. gadā lidosta apkalpoja 1,9 miljonus pasažieru, bet 2006. gadā apkalpoto pasažieru skaits sasniedza jau 2,5 miljonus. 2007. gadā Starptautiskajā lidostā "Rīga" tika apkalpoti jau 3,16 miljonus pasažieru, savukārt 2008. gadā pasažieru skaits sasniedza 3,69 miljonus. 2008. gadā Rīgas mērs Jānis Birks ierosināja Starptautisko lidostu "Rīga" pārdēvēt Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica vārdā, tomēr šis ierosinājums atbalstu neguva.[3] Neraugoties uz ekonomisko krīzi, 2009. gadā lidostā tika apkalpoti 4,07 miljoni pasažieru (kāpums par 10,2%, salīdzinot ar 2008. gadu), bet 2010. gadā 4,66 miljoni pasažieru (kāpums par 14,5%, salīdzinot ar 2009. gadu).

2009. gada maijā VAS Starptautiskā lidosta "Rīga" ieguva prestižo Routes un OAG (Official airline Guide) godalgu Airport Marketing Award lidostu mārketingā Eiropā kā labākā Skandināvijas un Baltijas reģiona lidosta, atstājot aiz sevis Kopenhāgenas un Stokholmas lidostas.[4]

2014. gadā konkursā par lidostas pasažieru termināļa "Ziemeļu piestātne" būvniecību 15,93 miljonus eiro vērtībā apstiprināja SIA "Skonto būve" iesniegto piedāvājumu. Termināļa attīstības 5. kārta paredz ne-Šengenas zonas paplašināšanu un papildus četru jaunu iekāpšanas sektoru izbūvi.[5]

2015. gadā pabeigta starptautiskās lidostas "Rīga" termināļa paplašināšana. Pasažieriem, kuri ceļo ārpus Šengenas zonas, turpmāk pieejami papildus jauni iekāpšanas sektori un plašākas uzgaidāmās telpas.[6]

2017. gadā par starptautiskās lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāju kļuva lidostas valdes locekle Ilona Līce.[7]

Statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas lidostas pasažieru skaits [8]
Gads Skaits  % Gads Skaits  % Gads Skaits  %
1990 2000 574 356 +2,1% 2010 4 663 692 +14,7%
1991 2001 622 647 +8,4% 2011 5 106 893 +9,5%
1992 2002 633 332 +1,7% 2012 4 767 764 −6,6%
1993 310 132 2003 711 753 +12,4% 2013 4 793 045 +0,5%
1994 392 065 +26,4% 2004 1 060 426 +49,0% 2014 4 813 959 +0,4%
1995 490 607 +25,1% 2005 1 878 035 +77,1% 2015 5 162 149 +7,2%
1996 497 124 +1,3% 2006 2 495 020 +32,8% 2016 5 402 545 +4,6%
1997 531 199 +6,8% 2007 3 160 945 +26,7%
1998 554 628 +4,4% 2008 3 690 549 +16,7%
1999 562 383 +1,4% 2009 4 066 793 +10,2%

Aviokompānijas un galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviokompānija Galamērķis
Aegean Atēnas
Aeroflot Maskava (Šeremetjeva)
airBaltic Amsterdama, Antālija, Atēnas, Baku, Barselona, Berlīne, Bilunda, Brisele, Budapešta, Burgas, Cīrihe, Dubrovniki, Diseldorfa, Frankfurte pie Mainas, Hamburga, Helsinki, Herakliona, Kijeva, Kopenhāgena, Larnaka, Londona, Malta, Maskava (Šeremetjeva), Milāna (Malpensa), Minhene, Minska, Nica, Olbija, Oslo (Gardermoen), Palanga, Palma de Maljorka, Parīze, Prāga, Rijeka, Roma, Rodas sala, Rimini, Reikjavika, Saloniki, Sanktpēterburga, Stokholma, Tallina, Tbilisi, Telaviva, Turku, Varšava, Verona, Venēcija, Viļņa, Vīne
Belavia Minska
Elliniair Korfu, Saloniki
Finnair
operators: Flybe Nordic
Helsinki
FlyEgypt Hurgada
Polijas aviolīnijas LOT Varšava
Lufthansa Frankfurte pie Mainas
Norwegian Air Shuttle Bergena, Kopenhāgena, Oslo, Stokholma, Tronheima
Onur Air Antālija
Ryanair Berlīne, Brēmene, Brisele (Šarlruā), Dublina, Frankfurte pie Mainas (Hāna, Hahn), Glāzgova, Ķelne, Īstmidlendsa, Līdsa, Londona (Stansteda), Milāna, Mančestera, Oslo
SAS Stokholma (Arlanda)
SmartLynx Airlines Čarterreisu aviopārvadātājs
Turkish Airlines Stambula (Ataturka)
UTair Aviation Maskava (Vnukova)
Ukraine International Airlines Kijeva (Borispile)
Uzbekistan Airways Ņujorka (JFK), Taškenta
Vueling Airlines Barselona
Wizz Air Barselona, Bergena, Donkastera, Dortmunde, Eindhovena, Liverpūle, Londona (Lutona), Oslo, Stavangera, Telaviva
Yanair Kijeva (Žuljana)

Čārteru aviokompānijas Rīgas lidostā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aviokompānija Galamērķis
airBaltic Antālija, Bodruma
Baltic Jet
SmartLynx Airlines Antalja, Bodruma, Dalamana, Grankanārija, Hēraklija, Hurgada, Laspalmasa, Malaga, Monastira, Maļorka, Šarm eš Šeiha, Tenerife, Varna
Vip Avia

Kravas pārvadātāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galamērķi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Populārākie galamērķi ceļotājiem no lidostas "Rīga" ir Londona, Maskava, Oslo, Frankfurte un Helsinki. 2011. gadā no Rīgas lidostas bija tiešie lidojumi uz 28 valstīm:

Tehniskā informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

airBaltic lidmašīna Rīgas lidostā.

Lidostas ICAO kods ir EVRA, bet IATA kods ir RIX. Tā atrodas 10 metrus virs jūras līmeņa. Tuvošanās uguņi, skrejceļa malu ugunis, skrejceļa ass līnijas ugunis un zemskares zonas ugunis atbilst CAT II precīzas nolaišanās operāciju prasībām.

Skrejceļa platums ir 45 metri. 2008. gada 30. oktobrī tika nodots eksplutācijā rekonstruētais skrejceļš, kura garums palielināts līdz 3200 metriem. Līdz ar to lidosta spēj uzņemt lielus gaisa kuģus, piemēram, Airbus A340 un Boeing 747[9].

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Autobusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina 22. autobuss. Autobuss no lidostas atiet ik pēc 10-25 minūtēm, brauciens līdz Rīgas centram ir aptuveni 25 minūtes.[10]sabiedriskā transporta apmaksas līdzeklis tiek izmantots E-talons vai arī vienreizējā braukšanas biļete, kuru iespējams iegādāties pie autobusa šofera. Lidostā izkāpšana ir tieši pie lidostas ēkas 2. stāva līmenī, iekāpšana - autobusa pieturā, kas atrodas pretī lidostas ēkai aiz autostāvvietas P1.

Minibuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Minibusu satiksmi ar Rīgas centru nodrošina 222. minibuss un 241. minibuss. Brauciens ilgums līdz Rīgas centram ir aptuveni 25 minūtes. Mikroautobuss (Riga Shuttle bus) kursē reizi pusstundā.

Taksometrs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No lidostas uz pilsētas centru iespējams nokļūt ar firmas "Rīgas taksometru parks" un "Baltic taxi" taksometriem. Brauciens līdz pilsētas centram ilgst aptuveni 15 minūtes.

Starpvalstu autobusi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starptautisko autobusu pārvadājumu kompānija "Ecolines" trīs reizes dienā maršrutā RīgaTallinaRīga pietur lidostā "Rīga". Ollex nodrošina ikdienas satiksmi starp Rīgu (pilsētu un lidostu) un Šauļiem, Pluņģi un Klaipēdu. 

Lidostas autostāvvietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lidostas stāvvietas P2 un P3 - ar izmaksām no € 3.50 līdz € 4.00 par kalendāro dienu.[11] "Park & Fly" - € 3.50 par kalendāro dienu.[12] "Park&Fly Easy" - € 3.50[13] "Valet Parking" - € 2.50 par kalendāro dienu.[14]

Lidostas attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada 4. augustā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga” noslēdza līgumu ar LR Satiksmes ministriju par Eiropas Savienības struktūrfondu projektu „Starptautiskās lidostas „Rīga” infrastruktūras attīstība”. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir vairāk kā 93 miljoni EUR, tajā skaitā, Kohēzijas fonda finansējums 57 mln EUR, valsts budžeta finansējums 11,6 mln EUR un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga"" finansējums 23,7 mln EUR.

Projekta gaitā īstenota skrejceļa segas virskārtas renovācija un lidjoslas pastiprināšana, papildus manevrēšanas ceļu E un D izbūve, II kategorijas gaismu sistēmas izbūve, peronu rekonstrukcija, pretapledošanas apstrādes laukumu izbūve lidlauka Z un D pusēs, lietus notekūdeņu atvades sistēmas un lidlauka drenāžas izbūve, transportlīdzekļu mazgāšanas un atkritumu savākšanas angāru izbūve, manevrēšanas ceļu C un G vienkāršotā renovācija, ugunsdzēsēju depo izbūve, aviācijas glābšanas un ugunsdzēšanas specializētās automašīnas iegāde, iekārtu iegāde drošības pasākumu veikšanai.

Uzbūvēta jauna piestātne (Ziemeļu termināls) gan Šengenas līguma zonas, gan ne-Šengenas zonas pasažieru apkalpošanai. Īstenojot projektu, lidosta ir sertificēta II kategorijas lidosta, kas ļauj nodrošināt lidojumus ievērojami nelabvēlīgos laikapstākļos, tādējādi ievērojami samazinot novirzīto reisu skaitu un uzlabojot lidojumu drošību. Jaunās piestātnes divos stāvos pasažieriem ir pieejami 19 jauni iekāpšanas sektori, trīs gaisa kuģu tilti, jauni veikali un kafejnīcas, rotaļu laukumi bērniem, kā arī plašas uzgaidāmās telpas. Kopējā ziemeļu piestātnes platība ir 9 828 m2, bet kopā ar projekta pirmajā posmā izbūvētajām telpām ielidojošajiem pasažieriem un termināļus savienojošo galeriju - 17 340 m2.[15]

Lielākās Baltijas lidostas pēc pasažieru skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Pilsēta Lidosta Pasažieri
(2015)
1. Flag of Latvia.svg Rīga Starptautiskā lidosta "Rīga" 5 162 149
2. Flag of Lithuania.svg Viļņa Viļņas starptautiskā lidosta 3 336 084
3. Flag of Estonia.svg Tallina Lenarta Meri Tallinas lidosta 2 166 820
4. Flag of Lithuania.svg Palanga Palangas starptautiskā lidosta 1 454 411
5. Flag of Lithuania.svg Kauņa Kauņas starptautiskā lidosta 747 284

Lielākās Ziemeļvalstu lidostas pēc pasažieru skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nr. Pilsēta Lidosta Pasažieri
(2015)
1. Flag of Denmark.svg Kopenhāgena Kopenhāgenas lidosta Kastrupā 29 002 638
2. Flag of Norway.svg Oslo Oslo lidosta Gardermoenā 24 678 165
3. Flag of Sweden.svg Stokholma Stokholmas lidosta Ārlandā 23 173 457
4. Flag of Finland.svg Helsinki Helsinku lidosta Vantā 16 422 266
5. Flag of Norway.svg Bergena Bergenas lidosta Flesland 6 021 020
6. Flag of Sweden.svg Gēteborga Gēteborgas lidosta Landvetera 6 162 456

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]