Aivars Janelsītis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aivars Janelsītis
Personīgā informācija
Dzimis 1929. gada 22. novembrī
Valsts karogs: Latvija Cēsis, Latvija
Miris 2018. gada 11. maijā (88 gadi)
Valsts karogs: Latvija Sigulda, Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās sabiedriskais darbinieks, novadpētnieks
Vecāki Roberts Janelsītis un Elfrīda Janelsīte
Dzīvesbiedre Genoveva Janelsīte

Aivars Janelsītis (dzimis 1929. gada 22. novembrī Cēsīs, miris 2018. gada 11. maijā Siguldā) bija latviešu sabiedriskais un kultūras darbinieks, novadpētnieks. Viņš visplašāk ir pazīstams kā Siguldas gaisa trošu ceļa (Siguldas vagoniņa) idejas autors un realizētājs.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aivars Janelsītis dzimis 1929. gada 22. novembrī Cēsīs izglītotu vecāku ģimenē. Tēvs Roberts Janelsītis bija žurnālists, dzejnieks, tulkotājs, laikrakstu "Cēsu Avīze" un "Cēsu Vēstis" redaktors, kā arī Cēsu pilsētas valdes loceklis.[1] Savukārt māte Elfrīda Janelsīte bija grāmatvede, ekonomiste, strādājusi J. Rozes un E. Dubava grāmatnīcās.

1941. gada 14. jūnijā ģimene tika represēta uz Sibīriju.[2] Aivara tēvs 1942. gadā nošauts, bet Aivaram izdevās atgriezties Latvijā ar izsūtīto bērnu grupu 1946. gadā. Mācījies Cēsu 2. pamatskolā, atrodoties Sibīrijā, mācības turpinājis Biriļusu pamatskolā (Krasnojarskas novadā). Pēc tam beidzis Priekuļu Lauksaimniecības tehnikuma Elektromehāniķu nodaļu.[3] Mācības turpinājis Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, kuru absolvējis 1968. gadā. Pēcāk iestājies aspirantūrā Maskavas Komunālās saimniecības akadēmijas Ekonomikas un pilsētu saimniecības vadības nodaļā. Zināšanas papildinājis Berlīnes Būvju saglabāšanas un modernizācijas institūtā (IEMB) un praktizējies Somijas Nekustamā īpašuma tālākmācības un izglītības institūtā.[4]

Pirms obligātā kara dienesta neilgu brīdi strādājis par Siguldas rajona kultūras nama vadītāju, pēc atgriešanās 1954. gadā uzsācis darbu Siguldas rajona izpildu komitejas Komunālās saimniecības nodaļā. Pēc viņa ierosmes uzsākti Siguldas labiekārtošanas darbi — ielu, ietvju un skvēru izbūve. Ierosinājis arī Gūtmaņalas apkārtnes sakārtošanu un dīķu kaskādes izveidošanu. Siguldas un vēlāk apvienotā Rīgas rajona Komunālās saimniecības nodaļu Aivars vadīja līdz 1974. gadam, pēc tam 20 gadus strādāja par Dzīvokļu-komunālās saimniecības pārvaldes vadītāju LPSR Komunālās saimniecības ministrijā.[4]

Turpinot vectēva un tēva gaitas, Aivars Janelsītis aktīvi iesaistījies Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības (BUB) darbībā, sagatavojis rakstus mēnešrakstam "Siguldas Avīze", kā arī dokumentējis Siguldas pilsētas attīstību vairāk nekā 50 gadu garumā, daļa savākto materiālu glabājas Siguldas novada bibliotēkas un Turaidas muzejrezervāta fondos. Darbojies arī Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrībā.[5]

Miris 2018. gada 11. maijā, apglabāts Siguldas kapos.

Siguldas gaisa trošu ceļš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siguldas gaisa trošu ceļš 2014. gadā

Uzbūvēt gaisa trošu ceļu Siguldā ierosināja Aivars Janelsītis, kuram ideja radās, sēžot Gaujas krastā, klausoties putnu dziesmās un raugoties, kā tie viegli pārlaižas no viena krasta uz otru. Jāpiemin, ka pretējā krastā esošajā Krimuldas sanatorijā strādāja Aivara mīļotā meitene Genoveva, un tolaik nebija transporta no Krimuldas uz Siguldu, bet ar kājām veicamais ceļš bija tāls, tāpēc Aivars fantazēja, kāpēc gan viņš nevarētu pārlaisties pāri Gaujai viegli kā putns. Kad 1956. gadā žurnāla "Ogoņok" 19. numurā Aivars nejauši ieraudzīja publikāciju par pasažieru trošu ceļiem Gruzijas kalnraču pilsētā Čiatūrā, viņš stingri sev nosolījās, ka Siguldā arī tāds būs. Pēc tam viņš rakstīja vēstuli uz Čiatūru, no kuras ātri vien tika saņemta atbildes vēstule ar solījumu palīdzēt uzbūvēt gaisa trošu ceļu Siguldā. Visā Padomju Savienībā pazīstamajam uzkarināmo trošu ceļu būves speciālistam inženierim Georgijam Panculajam iepatikās siguldiešu ideja, jo viņš nekad vēl nebija būvējis tik garu gaisa trošu ceļu bez starpbalstiem. Siguldas 750 gadu jubilejas svinībās 1957. gada decembrī, kur bija ieradušies arī pārstāvji no Čiatūras, tika paziņots, ka čiatūrieši Siguldai uzdāvinās būvniecības projekta tehnisko daļu un palīdzēs nestandarta iekārtu izgatavošanā.[6] Un tad sākās dokumentu kārtošanas un būvniecības process, kas ar vairāku gadu pārtraukumu noslēdzās 1968. gadā.[7] Pasažieri pirmo braucienu ar Siguldas vagoniņu varēja veikt aukstā 1969. gada 3. janvāra dienā.[8]

Neilgā laikā vagoniņš kļuva par Siguldas simbolu, ikviens tūrists vēlējās paraudzīties uz skaisto Gaujas senieleju, savukārt vietējiem iedzīvotājiem tas bija nozīmīgs transporta līdzeklis.[8] Mūsdienās papildus braucienam pār Gaujas senieleju interesentiem ir iespēja izlekt ar gumiju no vagoniņa, kā arī izmēģināt atrakciju "Zērglis".

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par vērienīgo ieguldījumu savas pilsētas attīstībā Aivars Janelsītis saņēmis vairākus apbalvojumus. 1990. gadā Aivaram piešķirts Nopelniem bagātā dzīvokļu un komunālās saimniecības darbinieka goda nosaukums. 2009. gadā Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības valdes loceklis Aivars Janelsītis apbalvots ar Atzinības krusta Zelta goda zīmi par uzticīgu sabiedrisko kalpošanu.

2012. gadā piešķirts godpilnais tituls "Siguldas novada Goda novadnieks 2012". Pirms šī apbalvojuma piešķiršanas Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics sacījis: "Par to, kuram pirmajam no Siguldas ļaudīm piešķirt godpilno titulu, nešaubījāmies ne brīdi. Augstu novērtēju ne tikai to, ko mēs katrs paveicam savā aktīvajā dzīves periodā: svarīgi ir dzīvot arī otru dzīvi, darot labas lietas, lai arī apkārtējie cilvēki dzīvotu labāk."[4]

2014. gadā Siguldas sadraudzības pilsētas Čiatūras (Gruzija) 135 gadu jubilejā Aivars tika nominēts par Čiatūras Goda pilsoni.[9] Čiatūrieši Aivaram pateicās par nozīmīgo ieguldījumu un iniciatīvu, uzsākot un nostiprinot abu pilsētu sadarbību, rūpīgo un vērtīgo darbu, lai apkopotu un glabātu vēstures liecības par pilsētām, kā arī aizrautību un patiesu sirsnību pret Čiatūras iedzīvotājiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]