Aizputes karš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Aizputes karš (1905. gada 29. decembris - 1906. gada 2. janvāris) ir nosaukums bruņotām sadursmēm starp 1905. gada revolūcijas nemierniekiem un valdības karaspēku Aizputes apkārtnē. Sadursmes sākās ar kauju Rokas birzī un turpinājās ar uzbrukumu Aizputes garnizonam.

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1905. gada novembra pirmajās dienās LSDSP izlaida uzsaukumu „Visiem zemniekiem!”, kurā aicināja revolucionārā kārtā atcelt vecās, nedemokrātiski vēlētās pagastu valdes un ievēlēt vispārējās vēlēšanās to vietā katrā pagastā rīcības komitejas — pagastos sākās sapulču vilnis un daudzās vietās ievēlēja rīcības komitejas. 10. decembrī Kuldīgas policija nodeva savus ieročus tautas milicijai un LSDSP komiteja pārņēma pārvaldi savās rokās, paturot to līdz decembra beigām. Arī Saldus, Skrunda un Vecauce atradās LSDSP rokās vairākas nedēļas. 1905. gada 13.—15. decembrī notika Tukuma bruņotā sacelšanās, 16.—18. decembrī bruņota sacelšanās notika arī Talsos. 15. decembrī Ventspilī valdības karaspēka garnizons atstāja pilsētu un līdz 1906. gada 6. janvārim varu pilsētā pārņēma LSDSP Ventspils komiteja.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņas vadība lika no Kuldīgas valsts bankas pa zemes ceļu caur Aizputi uz Liepāju pārvest nodaļā esošo naudu. LSDSP Kuldīgas un Aizputes komitejas aicināja abu apriņķu miličus "nepielaist tautas naudas aizvešanu". Vairāki tūkstoši miliču pārņēma ceļus Aizputes apkārtnē. 29. decembrī Rokas birzī (~3 km no Aizputes) starp tautas milicijas nodaļu (~300 vīru) un dragūnu eskadronu un kājinieku rotu notika 4 stundas ilga kauja, kurā apmēram 100 miliči krita vai tika ievainoti. Starp kritušajiem bija LSDSP biedri J. Kalnarājs, K. Kints u.c.

Aptuveni 10 tūkstoši bruņotu vīru no plašas apkārtnes aplenca Aizputi un uzbruka pilsētas garnizonam, kurā tobrīd bija apmēram 500 kareivji. Aizpute vairākas dienas bija ielenkta. Kad no Liepājas izsūtīja palīgspēkus, miliči, sekojot Aizputes komitejas norādījumam, 1906. gada 2. janvārī izklīda. Kā kāds dragūnu virsnieks savās atmiņās pastāsta, Kuldīgas naudas aizgādāšanai no Aizputes uz Liepāju ieradušās "vairākas rotas kājnieku un kazāku ar ložmetējiem."[1]

1958. gadā Rokas birzī 24 kritušajiem cīnītājiem atklāja pieminekli (tēlnieki V. Mickēviča un J. Bajārs).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «1905. gada revolūcija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 7. oktobrī.