Aiša bint Abī Bekra (arābu: عائشة بنت أَبي بكر, ʿĀʾiša bint Abī Bakr; dzimusi, pēc tradicionālā uzskata, 613./614. gadā, mirusi 678. gadā) bija viena no Muhameda sievām.
Aišai bint Abī Bekrai bija nozīmīga loma islāma vēsturē gan Muhameda dzīves laikā, gan arī pēc viņa nāves. Viņa izplatīja Muhameda vēsti un kalpoja musulmaņu kopienā vēl 44 gadus pēc viņa nāves. Viņas tēvs Abū Bekrs bija pirmais sunnītu islāma kalifs pēc Muhameda nāves. Osmāna Ibn Afāna valdīšanas laikā Aišai bija nozīmīga loma opozīcijas veidošanas procesā, 656. gadā Osmānu nogalināja opozicionāri. Tai pašā gadā Aiša formāli piedalījās viņai neveiksmīgajā Kamieļa kaujā pret šiītu politiskā grupējuma izvēlēto musulmaņu kalifu Alī ibn Abū Tālibu, kuras laikā krita gūstā. Vēlāk viņa tika atgriezta Medīnā, saņēma pensiju no uzvarētājiem un vairs nepiedalījās politiskajā dzīvē.
Mūsdienās, kad pedofilija tiek nosodīta, daļa musulmaņu teologu cenšas pārskatīt Aišas vecumu uz precību laiku ar Muhamedu. Pēc islāma tradicionālā uzskata, 6 gadu vecumā par viņu noslēgts laulību līgums un viņa uzsākusi laulības dzimumdzīvi vīra namā 9 gadu vecumā[1][2][3][4], taču ir apgalvojumi arī par 10[5], 15 un 17 gadu vecumu. To ietekmē arī tas, ka dažādi islāma reliģiskie grupējumi pieturas pie atšķirīgiem uzskatiem par dažādu hadītu - musulmaņu evaņģēliju analogu, kuros pierakstīti Muhameda darbi un vārdi - vērtību, un Aišas vecums minēts tieši hadītos. Tajā laikā šādas agras laulības ar politisku zemtekstu gan nebija nekas neparasts.[6]
↑Ibn Ishaq. The Life of Muhammad. Translated by A. Guillaume. p. 792. He married A'isha in Mecca when she was a child of seven and lived with her in Medina when she was nine or ten.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aiša.
