Abū Bekrs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Abū Bekrs
kalifs
Rashidun Caliph Abu Bakr as-Șiddīq (Abdullah ibn Abi Quhafa) - أبو بكر الصديق عبد الله بن عثمان التيمي القرشي أول الخلفاء الراشدين.svg
Rāšidunu kalifāta kalifs
Valdīšana no 632. līdz 634. gada 23. augustam
Pēctecis Umars Ibnelhatābs
Pilnais vārds Abū Bekrs as Sadīks abd Allāhs ibn Abī Kuhāfa
Dzimis 573. gadā
Meka, Hidžāzs
Miris 634. gada 23. augustā
Medīna, Hidžāzs, Rāšidunu kalifāts
Dzīvesbiedre vairākas sievas
Bērni Aiša un vēl 5 bērni
Reliģija islāms

Abū Bekrs as Siddīks abd Allāhs ibn Abī Kuhāfa (arābu: أبو بَكر الصّدِّيق عبد الله بن أبي قُحافة, ʾabū bakr aṣ-ṣiddīq ʿabd allāh bn ʾabī quḥāfa, dzimis 573. gadā, miris 634. gada 23. augustā) bija sunnītu islāma pirmais kalifs,[1] kā arī viens no desmit pravieša Muhameda līdzgaitniekiem, kuriem Muhameds jau viņa dzīves laikā apsolīja paradīzi. Iespējams viņš bija pirmais cilvēks, kurš pievērsās Muhameda sludinātajam islāmam.[2] Kopā ar Muhamedu viņš no Mekas emigrēja uz Jatribu (Medīnu), kur turpināja izplatīt islāma tīcību. Abū Bekrs bija Muhameda sievas Aišas tēvs. Viņš nereti tiek saukts par Abū Bekru as Siddīku, kur as Siddīks ir tulkojams kā ‘patiesais’, ‘patiesīgais’, kas norāda, ka Muhameds viņam ļoti uzticējās.

Pēc Muhameda nāves tika dibināts Rāšidunu kalifāts, Abū Bekrs kļuva par pirmo no četriem “Taisni vadītajiem kalifiem”, kurš šajā kalifātā valdīja no 632. līdz 634. gadam. Abū Bekrs bija arī kara vadonis, rakstītpratējs un nodarbojies arī ar Korāna pierakstīšanu.[3] Atrodoties uz nāves gultas, par savu pēcteci Abū Bekrs izvēlējās Umaru Ibnelhatābu. Abū Bekrs ir apglabāts Nabavi mošejā, turpat kur Muhameds.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Persiešu miniatūra, kurā redzams kā padotie dod svinīgo zvērestu Abū Bekram. Pa labi no viņa redzams Umars Ibnelhatābs

Abū Bekrs ir dzimis 573. gadā Mekā, kuraišītu cilts banu taim klanā. Viņš kļuva par tirgoni. Abū Bekrs kļuva par Muhameda līdzgaitnieku, kā rezultātā arī viņš cieta no Muhameda pretiniekiem. 622. gadā viņš devās līdzi Muhamedam no Mekas uz Jatribu (mūsdienās Medīnu), kur bija drošāk izplatīt islāma ticību.

Abū Bekra zināšanas par arābu ciltīm palīdzēja Muhamedam izplatīt islāmu. 623. vai 624. gadā abus vīriešus vēl vairāk satuvināja Abū Bekra meitas Aišas izdošana pie Muhameda par sievu. 630. gadā Abū Bekrs vadīja svētceļojumu uz Meku. Ciešā atrašanās līdzās Muhamedam ļāva viņam pēc Muhameda nāves 632. gadā kļūt par pirmo arābu kalifu. Par kalifu viņām palīdzēja kļūt Umars Ibnelhatābs, kas pats kļuva par kalifu pēc Abū Bekra nāves. Abū Bekra valdīšanās laikā jaunizveidotajā Rāšidūnu kalifātā nemitīgi norisinājās sacelšanās. Viena no nozīmīgākajām cīņām norisinājās 633. gada maijā, kad Abū Bekra karavadonis Halīds Ibnelvahīds apspieda kārtējo sacelšanos un nogalināja tās līderi Musailimu.

Abū Bekrs nomira 634. gada 23. augustā. Īsajā valdīšanas laikā Abū Bekrs ne tikai saglabajā jaunizveidoto valsti, bet arī uzsāka tās paplašināšanos ziemeļu virzienā. Viņa pēcteči valsti nostiprināja un uzsāka karus arī ar Austrumromas impēriju. Abū Bekrs ir apglabāts Nabavi mošejā, turpat kur Muhameds.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Abu Bakrs, Patiesīgais (1/3)» (latviešu). parislamu.lv. Skatīts: 2020. gada 26. decembrī.
  2. «Abu Bakr» (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
  3. Leons Taivans. Tuvo Austrumu civilizācija: arābi, islāms, halifāts. 83. lpp. ISBN 978-9984-46-309-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]