Pāriet uz saturu

Aksels Ūksenšerna

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Aksels Oksenšjerna)
Aksels Ūksenšerna
Axel Oxenstierna
Aksels Ūksenšerna
Personīgā informācija
Dzimis 1583. gada 16. jūnijā
Fånö, Upsālas lēne, (Karogs: Zviedrija Zviedrija)
Miris 1654. gada 28. augustā (71 gads)
Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība zviedrs
Nodarbošanās valsts darbinieks
Dzīvesbiedre Anna Bāta
Bērni Gustavs Ūksenšerna, Johans Ūksenšerna
Paraksts

Aksels Ūksenšerna jeb Oksenšerna (zviedru: Axel Oxenstierna; dzimis 1583. gada 16. jūnijā, miris 1654. gada 28. augustā) bija izglītots un ietekmīgs Zviedrijas lielvalsts darbinieks un diplomāts. No 1612. gada līdz savai nāvei bija Zviedrijas kanclers (rikskansler). Karaļa Gustava II Ādolfa un karalienes Kristīnes I uzticības persona. Viena no galvenajām personām Trīsdesmitgadu kara laikā un viena no ietekmīgakajām personām Zviedrijas vēsturē vispār, kas modernizēja Zviedrijas valsts pārvaldi. Ūksenšernas dzīves laikā Zviedrija sasniedza savas ietekmes apogeju.

Poļu-zviedru kara laikā no 1622. līdz 1626. gadam Ūksenšerna uzturējās Zviedru Vidzemē, viņam piederēja vairākas pilmuižas, ieskaitot Valmieras pili (Valmieras ģerbonī attēlotā vērša piere ir daļa no Ūksenšernas dzimtas ģerboņa).

Dzimis 1583. gadā Upsālas lēnē. Studēja Rostokā, Vitenbergā un Jēnā. No 1603. gada kalpoja Zviedrijas galmā, no 1606. gada - diplomātiskā dienestā Mēklenburgā, Igaunijā un Dānijā. 1611. gadā mira Zviedrijas karalis Kārlis IX. Par karali kļuva 17 gadus vecais Gustavs II Ādolfs, kurš par valsts kancleru iecēla Ūksenšernu. Poļu-zviedru un zviedru-krievu karu laikā, kamēr Gustavs Ādolfs no 1614. līdz 1616. gadam karoja Somijā un Livonijā, Ūksenšerna Zviedrijā pildīja vicekaraļa pienākumus. 1622. gadā Aksels Ūksenšerna kopā ar karali ieradās Zviedru Vidzemē, kur bija Rīgas ģenerālgubernators un Livonijas bīskapijas pārvaldnieks ar četrām pilīm (Valmiera, Burtnieki, Trikāta, Mujāni). Vēlāk ieguva arī Vecate un Ropažu pilis. 1626. gadā Ūksenšerna tika iecelts par Zviedrijas okupētās Prūsijā gubernatoru.

1630. gadā Zviedrija iesaistījās Trīsdesmitgadu karā. Kaut arī Ūksenšerna nepiedalījās kaujasdarbībā, tomēr ar administratīvo darbību stiprināja zviedru karaspēka apgādi. 1632. gadā Licenes kaujā krita karalis Gustavs II Ādolfs. Ūksenšerna, izvēloties par rezidences pilsētu Maincu, kļuva par visa Zviedrijas karaspēka Vācijā pavēlnieku, militārās operācijas tomēr uzticot ģenerāļiem.

Par karalieni kļuva Gustava Ādolfa meita Kristīne I. Tā kā viņa bija tikai nepilnus sešus gadus veca, valsti vadīja reģentu padome Ūksenšernas vadībā. 1636. gadā Ūksenšerna atgriezās Zviedrijā, un darbojās kā faktiskais valsts vadītājs. Kad karaliene Kristīne kļuva vecāka, viņa centās mazināt Ūksenšernas ietekmi. Kaut arī karalienes un Ūksenšernas attiecības nebija labas, pats Ūksenšerna, uzskatīdams, ka topošais karalis Kārlis X Gustavs būs sliktāks, iesākumā pretojās Kristīnes atcelšanai no troņa. Miris dažus mēnešus pēc jaunā valdnieka Kārļa X Gustava valdīšanas sākuma.

Ūksenšernas kodekss

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savas uzturēšanās laikā Zviedru Vidzemē Aksels Ūksenšerna savā īpašumā ieguva Livonijas kara laikā (no 1550. gada līdz 1575. gadam) tapušo Indriķa hronikas norakstu, kas bija interpolāciju pārpilns. 1653. gadā A. Ūksenšerna to aizdeva Rīgas rātskungam J. Vitem jaunu norakstu izveidei, kas tagad glabājas Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā un Tartu Universitātes bibliotēkā. 1661. gadā kodeksu aizveda uz Vāciju, kur tas nonāca Hannoveres bibliotēkā. 1740. gadā Hannoveres pilsētas bibliotekārs Johans Daniels Grūbers (1688-1748) šo norakstu izdeva ar virsrakstu Origines Livoniae sacrae et civilis seu Chronicon Livonicum vetus. To vācu valodā pārtulkoja Johans Gotfrīds Arnts (1713-1764).[1]

  1. «Ēvalds Mugurēvičs. Priekšvārds Indriķa hronikas izdevumam». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 22. janvārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]