Aktīvās galaktikas

Attēls, kurā Habla kosmiskais teleskops ir uzņēmis 5000 gaismas gadu garu džetu (jonizētas vielas strūklu), kas izgrūsta no aktīvās galaktikas M87. Zilais sinhrotronais starojums kontrastē ar pašas galaktikas dzelteno zvaigžņu gaismu

Aktīvās galaktikas ir galaktikas, kuru kodols izstaro spēcīgu elektromagnētisko starojumu plašā viļņu garumu intervālā. Galvenie aktīvo galaktiku veidi pēc izstarojuma ir radiogalaktikas, Seiferta galaktikas un kvazāri.

Domā, ka galaktiku kodolu pamatā ir melnais caurums, kura masa ir ļoti liela un šis melnais caurums pievelk apkārtējo vielu, tādēļ šādas galaktikas izdala daudzējādas gāzu un starojuma straumes. Pēdējo gadu laikā ir iegūts ļoti daudz informācijas no kosmosa stacijām, kā arī attēli no kosmiskajiem aparātiem, kas pierāda šo viedokli.

Aktīvo galaktiku iedalījums

Veids	Apraksts
Radiogalaktika	Galaktika, kam salīdzinājumā ar parastajām galaktikām ir anomāli intensīvs starojums radioviļņu diapazonā
Seiferta galaktika	Aktīvā galaktika, kuras centrā ir mazs, spožs kodols un tā spektrā intensīvas emisijas līnijas
Kvazārs	Zvaigžņveidīgs kosmiskais objekts, kam raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā

Radiogalaktikas izstaro vairāk enerģijas radiodiapazonā nekā attiecīgo galaktiku zvaigznes optiskajā diapazonā. Šis starojums nāk ne no galaktikām, bet no diviem ārpus tās esošajiem starojuma avotiem. Tās veido gāzu strūklas, kuras tiek izsviestas ārpus galaktikas centrālā sablīvējuma un stiepjas 10 - 100 kpc attālumā. Visumā ir tādas galaktikas, kurām ir ļoti spoži zvaigžņveida kodoli, kā piemērs ir Seiferta galaktikas. To emisijā ir ieraugāma plata emisijas līnijas. Šādas galaktikas pastāvīgi rada starojumu infrasarkanajā, ultravioletajā un rentgendiapazonā.

Pēc apkopotajiem zinātnieku viedokļiem pieņēma uzskatu, ka kvazāri ir pieskaitāmi pie aktīvajām galaktikām, jo tie ir lielā attālumā esošie galaktiku kodoli, kuri ir ļoti aktīvi. Dēļ šī lielā attāluma galaktikas, kuras ieskauj kvazārus, var redzēt tikai ļoti retos gadījumos. Šie kvazāri visā Visumā ir paši aktīvākie starojuma radītāji. Kvazāru starjauda ir tik liela, ka tā var 1000 un vairāk reižu pārsniegt mūsu Galaktikas starjaudu. Pēc fizikālajām īpatnībām kvazāri ir ļoti līdzīgi Seiferta galaktikām, bet šo galaktiku starojums ir nedaudz spēcīgāks. Kvazāriem piemīt dažas īpatnējas pazīmes, piemēram, tie ne tikai izstaro redzamo gaismu, bet emitē arī radioviļņus un rentgenstarojumu, dažkārt novērots, ka tie izdala gāzu strūklas. Kvazāri ir pieskaitāmi pie jaunām galaktikām, kuras atrodas straujas attīstības posmā. Mūsu galaktikai vistuvākais un mirdzošākais kvazārs atrodas Jaunavas zvaigznājā, un šī kvazāra apzīmējums ir 3C 273, tā attālums no mums ir 630 Mpc.