Aleksandra Fjodorovna (Nikolaja I sieva)
| Aleksandra Fjodorovna Александра Фёдоровна | |
|---|---|
 | |
| Krievijas imperatore - konsorte | |
|
Amatā 1825. gada 1. decembrī — 1855. gada 2. martā | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1798. gada 13. jūlijā Šarlotenburgas pils, Berlīne, Prūsijas Karaliste (  Vācija) |
| Miršanas dati |
1860. gada 20. oktobrī Aleksandra pils, Carskoje Selo, Krievijas Impērija (  Krievija) |
| Apglabāts |
Pētera-Pāvila katedrāle, Sanktpēterburga, Krievija |
| Dinastija | Hoencollernu dinastija |
| Tēvs | Frīdrihs Vilhelms III |
| Māte | Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Nikolajs I Romanovs |
| Bērni | 10 bērni, to skaitā Aleksandrs II, Marija Nikolajevna, Olga Nikolajevna, Aleksandra Nikolajevna, Konstantīns Nikolajevičs, Nikolajs Nikolajevičs, Mihails Nikolajevičs |
| Reliģija | luterānisms, pēc laulībām pareizticība |
Aleksandra Fjodorovna (krievu: Александра Фёдоровна), līdz laulībām Prūsijas Šarlote (vācu: Charlotte von Preußen); dzimusi 1798. gada 13. jūlijā, mirusi 1860. gada 20. oktobrī) bija Krievijas Impērijas ķeizariene-konsorte no 1825. gada līdz vīra, ķeizara Nikolaja I, nāvei 1855. gadā. Prūsijas karaļa Frīdriha Vilhelma III meita, Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra II māte.
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi Berlīnē kā Prūsijas princese Šarlote. Tā kā Napoleona karu laikā galvaspilsētu Berlīni bija ieņēmis Napoleona karaspēks, Šarlotes bērnība pagāja Mēmelē, kas tolaik bija galma pilsēta. 1814. gadā Berlīnē ieradās Krievijas lielkņazs Nikolajs Pavlovičs (nākamais Nikolajs I) un Šarlote tika saderināta ar lielkņazu. 1817. gada jūnijā Šarlote ieradās Sanktpēterburgā, pārgāja pareizticībā, pieņemdama Aleksandras Fjodorovnas vārdu, un 13. jūlijā notika kāzas. 1818. gada 29. aprīlī piedzima nākamais imperators Aleksandrs II. Lai iemācītos krievu valodu un vietējās tradīcijas, par Aleksandras Fjodorovnas skolotāju tika nozīmēts dzejnieks Vasilijs Žukovskis. Tā kā imperatora ģimenes valoda bija vācu, bet rakstu valoda — franču, Aleksandra Fjodorovna tā arī nekad labi neiemācījās runāt krieviski.
1825. gada decembrī līdz ar vīra Nikolaja I valdīšanas sākumu, Aleksandra Fjodorovna kļuva par Krievijas ķeizarieni. Atbalstīja savu vīru, neiesaistīdamās politikā. Būdama vājas veselības, vairākkārt apmeklēja kūrortus. Pēc vīra nāves 1855. gadā apmetās Aleksandra pilī Carskoje Selo, kur arī mira 1860. gadā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandra Fjodorovna.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar Krieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|