Aleksandra Izmailoviča

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Aleksandra Ismailoviča)
Jump to navigation Jump to search
Aleksandra Izmailoviča
Александра Адольфовна Измайлович
Personīgā informācija
Dzimusi 1878. gadā
Sanktpēterburga Krievijas impērija
(Karogs: Krievija Krievija)
Mirusi 1941. gada 11. septembrī
Medvedevas mežs (uz ziemeļiem no Orlas, KPFSR, PSRS
(Orlas apgabals, Karogs: Krievija Krievija)
Nodarbošanās politiķe, revolucionāre

Aleksandra Izmailoviča (krievu: Александра Адольфовна Измаилович; dzimusi 1878. gadā, mirusi 1941. gada 11. septembrī) bija Krievijas revolucionāre, esere no 1901. gada.

1906. gada 14. janvārī kopā ar I. P. Puļihovu piedalījās atentātā pret Minskas gubernatoru P. Kruglovu un policistu D.Norovu. 1906. gada 16. februārī piespriests nāvessods, kas aizstāts ar mūža katorgu. Izcieta sodu Austrumsibīrijā Nerčinskas katorgā un Maļcevskas cietumā, kopā ar latvieti Austru Tievais[1], vēlāko atentāta pret Ļeņinu izdarītāju Kaplāni kā arī eserēm — Spiridonovu, Škoļņiku un Fialku-Račinsku. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī tur pērta ar rīkstēm[2] (розги), ko iepriekš politieslodzītajiem parasti nedarīja. Atbrīvota pēc Februāra revolūcijas ar 1917. gada 3. marta Kerenska pavēli. Balotējusies Satversmes sapulcē no Petrogradas, bet nav ievēlēta.

Izdeva brošūru Pēcoktobra kļūdas ("Послеоктябрьские ошибки" (Maskava, 1918)). Kreiso eseru dumpī 1918. gadā nepiedalījās, bet tika arestēta. Kopš 1919. gada vairākkārt arestēta, kopš 1923. gada izsūtījumā. 1937. gadā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piespriež 10 gadu cietumsodu par piederību teroristiskai organizācijai. 1941. gada 11. septembrī pēc nacistiskās Vācijas uzbrukuma PSRS evakuējot politieslodzītos, tāpat kā Spiridonova un Iļja Majorovs, nošauta Medvedjinskas mežā pie Orlas.[3] Par 1937. gada un 1941. gada lietām reabilitēta 1957. gadā, bet par safabricētajām 1920. un 1930. gadu lietām reabilitēta 1989. gadā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Нерчинская каторга 1907-1917». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006. gada 8. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 20. aprīlī.
  2. «Школьник, Мария ЖИЗНЬ БЫВШЕЙ ТЕРРОРИСТКИ, ГЛАВА VI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. janvārī. Skatīts: 2008. gada 8. oktobrī.
  3. Я.В.Леоньева в кн.: Политические деятели России 1917. биографический словарь. Москва, 1993.