Pāriet uz saturu

Austra Tievā

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Austra Tievais)
Ludmilla Austra Tievā
Аустра Христофоровна Тиавайс- Шепшелевич
Austra Tievā-Šepšeļēviča, cietumnieču pašu uzņemtais fotoalbums Акатуйская и Мальцевская тюрьмы Нерчинской каторги
Austra Tievā-Šepšeļēviča, cietumnieču pašu uzņemtais fotoalbums Акатуйская и Мальцевская тюрьмы Нерчинской каторги
Personīgā informācija
Dzimusi 1886. gada 20. septembrī
Zaļenieku pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Mirusi 1944. gada 20. aprīlī (57 gadi)
Asbest, Russian Federation
Nodarbošanās politiķe, revolucionāre

Ludmilla Austra Tievā - Šepšeļēviča[1](krievu: Аустра Христофоровна Тиавайс - Шепшелевич, dzimusi 1886. gada 20. septembrī) latviešu anarhokomuniste, teroriste.

Dzimusi 1886. gada 20. septembrī Zaļenieku muižas Mazbākuļu māju (tagad Krimūnu pagastā) saimnieka Kristapa Tievais (Teewais arī Teewains) un Līzes ģimenē.[1]

Kopš 1906. gada iestājusies anarhokomunistu organizācijā, tajā pašā gadā notiesāta uz pieciem gadiem un četriem mēnešiem katorgas darbu par bruņotu uzbrukumu. Sodu izcieta Rīgas Centrālcietumā, kā arī no 1907. gada aprīļa beigām kopā ar līdztiesājamo Paulīni Meteri (Меттер-Вяткина, Паулина Францевна) [2] Čitas apgabala Nerčinskas katorgas Maļcevas un Akatujas cietumos. Pēc katorgas priekšnieka Metusa pavēles arī pēc 1907. gada tur izpildot miesassodu pērta ar rīkstēm[3], ko iepriekš politieslodzītajiem parasti nedarīja. Sodu izcietusi kopā ar eserēm Kaplāni, Spiridonovu, Fialku-Račinsku, Škoļņiku un Ismailoviču.

Nerčinskas katorgas Maļcevskas sieviešu cietums

Izlaista nometinājumā 1911. gadā. Bēgusi uz Franciju, kur dzīvoja līdz 1917. gadam.[4][5]

  1. 1,0 1,1 Dobeles latviešu ev. lut. draudzes dzimušo reģistrs. - 1886. - Nr.169
  2. «Меттер, П.Ф.СТРАНИЧКА ПРОШЛОГО». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 14. janvārī.
  3. «Школьник, Мария ЖИЗНЬ БЫВШЕЙ ТЕРРОРИСТКИ, ГЛАВА VI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 16. janvārī. Skatīts: 2008. gada 8. oktobrī.
  4. «История пенитенциарной политики Российского государства и Сибирь XVIII–ХХI веков». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 7. maijā. Skatīts: 2010. gada 14. janvārī.
  5. Политическая каторга и ссылка[novecojusi saite]