Aleksandras Zeme

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandras Zeme
Земля Александры
Aleksandras Zeme
Aleksandras Zeme (Franča Jozefa Zeme)
Aleksandras Zeme
Aleksandras Zeme
Aleksandras Zeme (Arhangeļskas apgabals)
Aleksandras Zeme
Aleksandras Zeme
Aleksandras Zeme (Krievija)
Aleksandras Zeme
Aleksandras Zeme
Ģeogrāfija
Izvietojums Barenca jūra
Koordinātas 80°38′38″N 46°49′49″E / 80.64389°N 46.83028°E / 80.64389; 46.83028Koordinātas: 80°38′38″N 46°49′49″E / 80.64389°N 46.83028°E / 80.64389; 46.83028
Arhipelāgs Franča Jozefa Zeme
Platība 1130 km²
Augstākais kalns Mēness kupols
382 m
Administrācija
Karogs: Krievija Krievija
Apgabals Arhangeļskas apgabals
Lielākā pilsēta Nagurska
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0 (2010)
Aleksandras Zeme Vikikrātuvē

Aleksandras Zeme (krievu: Земля Александры) ir Krievijai piederoša sala Franča Jozefa Zemē Ziemeļu Ledus okeānā, ceturtā lielākā arhipelāga sala. Ietilpst Arhangeļskas apgabala administratīvajā teritorijā «Franča Jozefa Zemes un Viktorijas salas salu teritorija», bet vietējās pašvaldības nozīmē pieder Primorskas rajonam. Nosaukta par godu princesei Aleksandrai, nākamajai Lielbritānijas karaļa Eduarda VII sievai.[1]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sala izvietojusies arhipelāga rietumos, rietumu salu grupā. Dienvidrietumos to apskalo Barenca jūra, ziemeļrietumos — Ziemeļu Ledus okeāns. Kembridžas šaurums dienvidaustrumos un Arhangeļskas šaurums austrumos to atdala no Georga Zemes. Krasta līnija stipri izrobota, daudz līču un pussalu, ievērojamākā no kurām ir Polāro Lidotāju pussala salas ziemeļaustrumos. Salas lielāko daļu klāj ledāji, augstākais punkts ir Mēness kupols (382 m) vjl salas dienviddaļā, kā arī Kropotkina kupols ziemeļaustrumos. Salas ziemeļdaļā ir no ledus brīva plakankalne, kurā daudz ezeru un nelielu strautu.

Sala atrodas arktiskā tuksneša joslā. Augu valsts pārstāvēta galvenokārt ar sūnām un ķērpjiem. Sastopami leduslāči.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salu 1880. gadā atklāja angļu pētnieks Bendžamins Smits (Benjamin Leigh Smith) un nodēvēja to par godu princesei Aleksandrai, nākamajai Lielbritānijas karaļa Eduarda VII sievai.[2] Detālu salas izpēti un aprakstu 1897. gada pavasarī veica Frederika Džeksona (Frederick George Jackson) un Alfreda Hemsvorta (Alfred Harmsworth) ekspedīcija.

Nagurskas kara bāze Arktičeskij Trilistnik

2. Pasaules kara laikā (1943-1944) salas ziemeļaustrumos darbojās Vācijas Kara flotes meteostacija Šacgrēbere. 1947. gadā netālu no bijušās vācu stacijas tika ierīkota PSRS polārstacija Nagurska. Kaimiņos polārstacijai tika izbūvēts lidlauks ar pastāvīgu garnizonu, kopš 1981. gada arī robežsardzes daļa. No 1974. līdz 1991. gadam 3,5 km uz dienvidiem no Nagurskas darbojās Akustikas institūta pētniecības stacija Omega.[3] Polārstacija tika slēgta 1991. gadā, bet 1997. gadā arī hidrometeoroloģiskā stacija. Pēc 2008. gada lidlauka un garnizona infrastruktūra atjaunota, atsākusi darboties arī polārstacija. Omegas stacijas ēkā savu bāzi iekārtojis nacionālais parks Russkaja Arktika.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Alexandra Land - Franz-Joseph-Land
  2. William James Mills. «Alexandra Land (Franz Josef Land)». Exploring Polar Frontiers: A Historical Encyclopedia 1. Santa Barbara, California : ABC-CLIO, 2003. 9. lpp. ISBN 9781576074220. Skatīts: 2019. gada 2. oktobris. [...] discovery is generally credited to Benjamin Leigh Smith in 1880, who named it for Princess Alexandra, wife of Edward, Prince of Wales.
  3. Исторические объекты. Круглогодичная база "Омега"
  4. Геопортал «национального парка Русская Арктика»