Pāriet uz saturu

Šacgrēbere

Vikipēdijas lapa
Šacgrēbere
Schatzgräber
Šacgrēbere (Franča Jozefa Zeme)
Šacgrēbere
Šacgrēbere
Šacgrēbere (Arktika)
Šacgrēbere
Šacgrēbere
Valsts piederība Valsts karogs: Vācija Vācija
Koordinātas: 80°45′39″N 47°53′28″E / 80.76083°N 47.89111°E / 80.76083; 47.89111Koordinātas: 80°45′39″N 47°53′28″E / 80.76083°N 47.89111°E / 80.76083; 47.89111
Novietojums Aleksandras Zeme
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1943. g.
Slēgta 1944. g.
Personāls vasarā 10
Personāls ziemā 10

Šacgrēbere (vācu: Wetterstation Schatzgräber — ‘dārgumu meklētājs’) bija Vācijas Kara flotes slepena meteostacija Arktikā 2. Pasaules kara laikā.[1] Izvietojusies Franča Jozefa Zemei piederošajā Aleksandras Zemē Ziemeļu Ledus okeānā.[2]

Meteostacija izveidota 1943. gada septembrī un izvietojusies Aleksandras Zemes ziemeļaustrumos Severnajas līča krastā ap 30 m augstā stāvkrastā. Stacijas aprīkojumu no Ķīles caur Trumsi Arktikā nogādāja ar kuģi Kehdingen zemūdenes U 387 pavadībā. Aprīkojumu izkrāva un staciju izbūvēja ar zemūdenes apkalpes palīdzību, tajā bija dzīvojamās ēkas, noliktavas, munīcijas noliktava, kā arī lidlauks pie Kropotkina kupola un rezerves bāze Nimroda ragā. Staciju apkalpoja 10 cilvēku komanda, kas tās darbības laikā veica vairāk kā 700 laika novērojumus, tajā skaitā atmosfēras zondēšanu ar gaisa baloniem.[3] Stacijas krājumu papildināšana notika ar zemūdenes palīdzību vai nometot kravas no lidmašīnas Focke-Wulf Condor

Staciju personālam nācās pamest 1944. gada jūlijā pēc tam, kad gandrīz visi darbinieki saslima ar trihinelozi pēc nepietiekami termiski apstrādātas maijā nomedītā ledus lāča gaļas ēšanas. Apkalpe tika evakuēta no stacijas ar lidmašīnu.[4]

Staciju 1947. gadā atrada padomju lidotājs Iļja Mazuruks izlūklidojuma laikā, meklējot piemērotu vietu lidlaukam un polārstacijai Aleksandras Zemē. Stacijas ēkas kopš 1952. gada neilgu laiku apdzīvoja padomju polārpētnieki, līdz brīdim, kad 7 km uz ziemeļrietumiem tika izbūvēta jaunā polārstacija Nagurska.[5] 1956. gadā Šacgrēberes ēkas nodega.[6] 1950. gados tika veikti mēģinājumi stacijas teritoriju atmīnēt. 1980. gados bijušais stacijas darbinieks Rūdolfs fon Garbati nodeva PSRS paša pēc atmiņas sastādītu mīnu lauka shēmu, pēc kuras tika veikti galīgie atmīnēšanas darbi. Šobrīd stacijas teritorija tiek uzskatīta par drošu.[7]