Aleksandrs Šmits

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Šmits
Aleksandrs Šmits
Personīgā informācija
Dzimis 1892. gada 18. martā
Reņģes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1978. gada 18. jūnijā (86 gadi)
Rīga, Latvijas PSR (Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Bioķīmija
Alma mater Petrogradas Kara medicīnas akadēmija

Aleksandrs Šmits (dzimis 1892. gada 18. martā, miris 1978. gada 18. jūnijā)[1] bija latviešu bioķīmiķis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1922. gadā beidzis Kara medicīnas akadēmiju Petrogradā. No 1925. gada bija akadēmisks mācību spēks. No 1934. gada vadīja Bioķīmijas katedru Ļeņingradas 2. Medicīnas institūtā. Šajā laikā vienlaicīgi bija arī Uztura institūta zinātniskais vadītājs (1935-36). No 1936. līdz 1945. gadam bija Vissavienības Vitamīnu zinātniski pētnieciskā institūta direktors. 1939. gadā kļuva par medicīnas zinātņu doktoru. Šmits izstrādāja metodi askorbīnskābes koncentrātu iegūšanai no skujām, kas bija svarīgi kara laikā. Viņš arī noorganizēja vienkāršas iekārtas vitamīnu ražošanai. Strādājis Rīgas Medicīnas institūtā par docētāju, vadījis LEKMI un Latvijas Bioķīmijas zinātniskās biedrību.[1] Laikā no 1946. līdz 1949. gadam bijis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns.[1] No 1947. līdz 1955. gadam bijis Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētāja vietnieks.[2] Saņēmis Staļina un LPSR Valsts prēmiju.[1] No 1950. līdz 1973. gadam bija RMI Bioķīmijas katedras vadītājs. Šajā pat laikā no 1951. līdz 1953. gadam bija ZA Eksperimentālās medicīnas institūta direktors. Šmits publicēja vairāk kā 150 zinātniskos darbus insulīna un askorbīnskābes bioķīmijā un ražošanas tehnoloģijā, arī cilvēku parenterālajā barošanā. Pētījis aizkuņģa dziedzera hormona insulīna bioķīmiju, vitamīnu ķīmiju, to klīniskās lietošanas un ražošanas tehnoloģiju. Ieviesis vienkāršotu insulīna ražošanu PSRS (1928) un askorbīnskābes rūpniecisko sintēzi (1951).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «LU Medicīnas fakultātes dekāni». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. martā. Skatīts: 2013. gada 29. decembrī.
  2. Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 409. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.