Aleksandrs Mālmeisters

Aleksandrs Mālmeisters;
Personīgā informācija
Dzimis	1911. gada 18. oktobrī ; Pēterupes ciems, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1996. gada 10. decembrī (85 gadi); Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Zinātniskā darbība
Alma mater	Latvijas Universitāte

Aleksandrs Mālmeisters (dzimis 1911. gada 18. oktobrī Pēterupes ciemā, miris 1996. gada 10. decembrī Rīgā)^[1] bija latviešu būvinženieris un politiķis, Latvijas PSR AP priekšsēdētājs. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis (1958).

Biogrāfija

Dzimis 1911. gadā. 1937. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultāti.^[1] Pēc tam līdz 1940. gadam strādāja Latvijas Satiksmes ministrijas Šoseju un zemesceļu departamentā un Liepājas pilsētas valdes Tehniskajā daļā par inženieri.^[1]

Pēc Latvijas okupācijas no 1940. līdz 1941. gadam Mālmeisters bija Liepājas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, Vācijas iebrukuma laikā iestājās Sarkanajā armijā, kur dienēja līdz 1945. gadam.^[1]

1945. gadā kļuva par docētāju Latvijas Valsts universitātē (līdz 1958. gadam), no 1947. līdz 1952. gadam bija Inženierzinātņu fakultātes dekāns.^[1] 1958. gadā uzsāka darba gaitas Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI), kur strādāja līdz 1963. gadam par docētāju.^[1] 1961. gadā uz diviem gadiem kļuva par RPI rektoru.^[1]

No 1953. līdz 1961. gadam Mālmeisters vadīja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūtu, no 1963. līdz 1970. gadam — akadēmijas Polimēru mehānikas institūtu, no 1984. līdz 1988. gadam vadījis Polimēru mehānikas institūta laboratoriju.^[1] Bijis Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas prezidents no 1970. līdz 1984. gadam.^[1] Latvijas PSR ZA akadēmiķis (1958), PSRS ZA korespondētājloceklis (1970).

Laikā no 1971. gada 7. jūlija līdz 1975. gada 3. jūlijam bija Latvijas PSR Augstākās Padomes priekšsēdētājs. No 1974. līdz 1984. gadam bija PSRS Augstākās Padomes deputāts.^[1] Miris 1996. gadā, apbedīts Meža kapos Rīgā.

Darbi

Publicējis vairāk nekā 50 zinātnisko rakstu.^[1]

Apbalvojumi

1965. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes un tehnikas darbinieka goda nosaukumu.^[1] Saņēmis vairākus PSRS un Latvijas PSR apbalvojumus.^[1]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Kristaps Neilands	Rīgas Politehniskais institūts rektors 1963. gads — 1965. gads	Pēctecis: Aleksandrs Veiss

Atsauces

↑ ^1,00 ^1,01 ^1,02 ^1,03 ^1,04 ^1,05 ^1,06 ^1,07 ^1,08 ^1,09 ^1,10 ^1,11 ^1,12 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 308.—309. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

2. Latvijas PSR Zinātn̦u akadēmijas akadēmik̦is Aleksandrs Mālmeisters : biobibliogrāfiskais rādītājs / [sastādītāja I. Andersone]. Rīga : "Zinātne", 1981.

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,00 ^1,01 ^1,02 ^1,03 ^1,04 ^1,05 ^1,06 ^1,07 ^1,08 ^1,09 ^1,10 ^1,11 ^1,12 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 308.—309. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.

[1]