Aleksandrs Mateass

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Mateass
Aleksandrs Mateass
Personīgā informācija
Dzimis 1900. gada 17. oktobrī
Cēsis, Krievijas impērija (tagad Latvija)
Miris 1945. gada 29. janvārī (44 gadi)
Pomerānija, Vācija (tagad Polija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Hauptsturmführer (kapteinis)
Valsts Latvija, Vācija
Vienība Latvijas armija, Latviešu leģions
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusts (I un II šķiras)

Aleksandrs Mateass (1900. gada 17. oktobris1945. gada janvāris) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Dienesta gaitas uzsācis Latvijas Bruņotajos spēkos. Pēc Kara skolas pabeigšanas komandēja vadu Zemgales artilērijas pulkā un vēlāk Latgales artilērijas pulkā, kā arī Kurzemes artilērijas pulkā.[1] Aktīvi darbojies arī Latvijas skautu organizācijā.[2]

Latvijas okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam nav cietis padomju represijās un palicies Latvijas teritorijā. 1941. gada otrā pusē, kad vācieši jau bija ieņēmuši Latviju, sākās divu jaunu kārtības dienesta (ordnungspolizei) bataljonu formēšana pie jau viena no esošajiem bataljoniem. 16. Zemgales bataljonā (16. Schutzmannschafts Bataillon), kuram bija paredzēts izbraukt Vērmahta rīcībā uz fronti, bija iestājies arī Mateass.[3] Viņš komandēja šī bataljona 2. rotu.[1] Bija viens no pirmajiem latviešiem, kas 1942. gada martā tika apbalvots ar Vācijas Dzelzs krustu (II šķiras).[3][4] 1942. gada jūlija sākumā Mateass tika iecelts par Latvju jaunatnes organizācijas (LJO) vadītāju.[5] Šajā amatā viņš strādāja līdz pat 1943. gadam.[6]

Pēc tam Mateass dienējis Latviešu leģiona 15. ieroču SS grenadieru divīzijas artilērijas pulkā, kur bija baterijas un vēlāk diviziona komandieri. Dienesta laikā apbalvots arī ar I šķiras Dzelzs krustu.[4] 1945. gada janvārī piedalījies kaujās Pomerānijā, kur Vilkensvaldes (vācu: Wilckenswalde, poļu: Sypniewo) kaujā no 28. līdz 29. janvārim Mateass pazuda bez vēsts.[3][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Konovaļčiks, M. "16. Zemgales Kārtības dienesta bataljona kaujas darbība Ļeņingradas frontes aizmugures apstākļos. 1941. – 1943."». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. decembrī.
  2. Latvijas Kareivis "Skautu un gaidu parāde" (24.05.38.)
  3. 3,0 3,1 3,2 Silgailis, A. "Latviešu leģions", Rīga:A/S Preses Nams, 2006.
  4. 4,0 4,1 Dzelzs krusta kavalieri
  5. Latvijas Avīze "Mūsu jaunatne, maltā un šķeltā..." (11.09.2008.)[novecojusi saite]
  6. Bassler, G.P. "Alfred Valdmanis and the politics of survival" Toronto:University of Toronto Press, Scholarly Publishing, 2000. (angliski)
  7. Šīs kaujas dalībnieks J. Ķīlītis savās atmiņās "Es Kaŗā aiziedams... " minējis, ka "Šeit, nedaudz vēlāk pēc mūsu aiziešanas, visai mīklainā kārtā gāja bojā baterijas komandieris kapteinis Mateass [..]."