Aleksandrs Mateass

Aleksandrs Mateass;
Personīgā informācija
Dzimis	1900. gada 17. oktobrī ; Cēsis, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1945. gada 29. janvārī (44 gadi); Pomerānija, Trešais reihs (tagad Polija)
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Waffen SS-Hauptsturmführer (kapteinis)
Valsts	Latvija; Trešais reihs
Vienība	Latvijas Bruņotie spēki; Latviešu leģions
Kaujas darbība	Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Dzelzs krusts (I un II šķiras)

Aleksandrs Mateass (1900. gada 17. oktobris — 1945. gada janvāris) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Dzīvesgājums

Dienesta gaitas uzsācis Latvijas Bruņotajos spēkos. Pēc Kara skolas pabeigšanas komandēja vadu Zemgales artilērijas pulkā un vēlāk Latgales artilērijas pulkā, kā arī Kurzemes artilērijas pulkā.^[1] Aktīvi darbojies arī Latvijas skautu organizācijā.^[2]

Latvijas okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam nav cietis padomju represijās un palicis Latvijas teritorijā. 1941. gada otrajā pusē, kad vācieši jau bija ieņēmuši Latviju, sākās divu jaunu Kārtības dienesta (policijas, Ordnungspolizei) bataljonu formēšana pie jau viena no esošajiem bataljoniem. 16. Zemgales bataljonā (16. Schutzmannschafts Bataillon), kuram bija paredzēts izbraukt Vērmahta rīcībā uz fronti, bija iestājies arī Mateass.^[3] Viņš komandēja šī bataljona 2. rotu.^[1] Bija viens no pirmajiem latviešiem, kas 1942. gada martā tika apbalvots ar Vācijas Dzelzs krustu (II šķiras).^[3]^[4] 1942. gada jūlija sākumā Mateass tika iecelts par Latvju jaunatnes organizācijas (LJO) vadītāju.^[5] Šajā amatā viņš strādāja līdz pat 1943. gadam.^[6]

Pēc tam Mateass dienējis Latviešu leģiona 15. ieroču SS grenadieru divīzijas artilērijas pulkā, kur bija baterijas, un vēlāk, diviziona komandieris. Dienesta laikā apbalvots arī ar I šķiras Dzelzs krustu.^[4] 1945. gada janvārī piedalījies kaujās Pomerānijā, kur Vilkensvaldes (vācu: Wilckenswalde, poļu: Sypniewo) kaujā no 28. līdz 29. janvārim Mateass pazuda bez vēsts.^[3]^[7]

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Konovaļčiks, M. "16. Zemgales Kārtības dienesta bataljona kaujas darbība Ļeņingradas frontes aizmugures apstākļos. 1941. – 1943."». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. decembrī.
↑ Latvijas Kareivis "Skautu un gaidu parāde" (24.05.38.)^{[novecojusi saite]}
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 Silgailis, A. "Latviešu leģions", Rīga:A/S Preses Nams, 2006.
↑ ^4,0 ^4,1 Dzelzs krusta kavalieri
↑ Latvijas Avīze "Mūsu jaunatne, maltā un šķeltā..." (11.09.2008.)^{[novecojusi saite]}
↑ Bassler, G.P. "Alfred Valdmanis and the politics of survival" Toronto:University of Toronto Press, Scholarly Publishing, 2000. (angliski)
↑ Šīs kaujas dalībnieks J. Ķīlītis savās atmiņās "Es Kaŗā aiziedams... " minējis, ka "Šeit, nedaudz vēlāk pēc mūsu aiziešanas, visai mīklainā kārtā gāja bojā baterijas komandieris kapteinis Mateass [..]."

[gr-1] 1,0 ^1,1 «Konovaļčiks, M. "16. Zemgales Kārtības dienesta bataljona kaujas darbība Ļeņingradas frontes aizmugures apstākļos. 1941. – 1943."». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. decembrī.

[2] Latvijas Kareivis "Skautu un gaidu parāde" (24.05.38.)^{[novecojusi saite]}

[si-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 Silgailis, A. "Latviešu leģions", Rīga:A/S Preses Nams, 2006.

[la-4] 4,0 ^4,1 Dzelzs krusta kavalieri

[5] Latvijas Avīze "Mūsu jaunatne, maltā un šķeltā..." (11.09.2008.)^{[novecojusi saite]}

[6] Bassler, G.P. "Alfred Valdmanis and the politics of survival" Toronto:University of Toronto Press, Scholarly Publishing, 2000. (angliski)

[7] Šīs kaujas dalībnieks J. Ķīlītis savās atmiņās "Es Kaŗā aiziedams... " minējis, ka "Šeit, nedaudz vēlāk pēc mūsu aiziešanas, visai mīklainā kārtā gāja bojā baterijas komandieris kapteinis Mateass [..]."

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]