Alfrēds Ašenkampfs

Vikipēdijas lapa
Alfrēds Ašenkampfs
Dzimis 1858. gada 31. martā
Liepāja, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1914. gada 26. decembrī
Rīga
Tautība vācbaltietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskā augstskola
Mākslas virziens jūgendstils

Alfrēds Ašenkampfs (vācu: Alfred Aschenkampff, 1858-1914) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1858. gada 31. martā Liepājā. Studēja Rīgas Politehniskajā augstskolā, 1893. gadā beidza studijas un sāka strādāt savā arhitektu birojā. Rīgas Amatnieku biedrības Amatniecības skolas pasniedzējs, Rīgas būvvaldes inspektors.

1901. gadā viņš kopā ar M. Šervinski projektēja Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes ēku projektus. Miris 1914. gada 26. decembrī Rīgā.

Projekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projektējis aptuveni 15 jūgendstila ēku.

Audēju iela 7, Rīga.
  • Ēkas Lauku ielā Nr. 2, Nr. 4. (būvēta 1898. gadā), Nr. 6 un Nr. 10
  • 1899. gadā Alfrēds Ašenkampfs kopā ar arhitektu M. Šervinski piedalījās grāmatu izdevēja A. Groseta ēkas pārbūvē Audēju ielā 7, ko uzskata par vienu no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā.
  • bijušais Matvejeva nams Brīvības ielā 169 (1899)
  • Īres nams Kalupes ielā 19, Rīgā. (1898).

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
  • Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]