Alfrēds Ašenkampfs
Izskats
| Alfrēds Ašenkampfs | |
|---|---|
![]() | |
| Dzimis |
1858. gada 31. martā Liepāja, Kurzemes guberņa (tagad |
| Miris |
1914. gada 26. decembrī (56 gadu vecumā) Rīga |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskā augstskola |
| Mākslas virziens | jūgendstils |
Alfrēds Ašenkampfs (vācu: Alfred Aschenkampff, 1858-1914) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Rīgā, projektējot jūgendstila ēkas.
Dzīvesgājums
[rediģēt | labot pirmkodu]Dzimis 1858. gada 31. martā Liepājā. Studēja Rīgas Politehniskajā augstskolā, 1893. gadā beidza studijas un sāka strādāt savā arhitektu birojā. Rīgas Amatnieku biedrības Amatniecības skolas pasniedzējs, Rīgas būvvaldes inspektors.
1901. gadā viņš kopā ar M. Šervinski projektēja Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes ēku projektus. Miris 1914. gada 26. decembrī Rīgā.
Projekti
[rediģēt | labot pirmkodu]Projektējis aptuveni 15 jūgendstila ēku.
- Ēkas Lauku ielā Nr. 2, Nr. 4. (būvēta 1898. gadā), Nr. 6 un Nr. 10
- 1899. gadā Alfrēds Ašenkampfs kopā ar arhitektu M. Šervinski piedalījās grāmatu izdevēja A. Groseta ēkas pārbūvē Audēju ielā 7, ko uzskata par vienu no pirmajām jūgendstila ēkām Rīgā.
- bijušais Matvejeva nams Brīvības ielā 169 (1899)
- Īres nams Kalupes ielā 19, Rīgā. (1898).
- Audēju iela 7, Rīga, kopā ar M. Šervinski (1899.g.)
- Dzīvojamā ēka Melnsila ielā 13, Rīga (1899.g.)
- Dzīvojamā ēka Daugavgrīvas ielā 32-34, Rīga (1903.g.)
Literatūra
[rediģēt | labot pirmkodu]- Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
- Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]
|
