Pāriet uz saturu

Alstom

Vikipēdijas lapa
Alstom S.A.
Darbības joma mašīnbūve
Dibināts 1928. gads
Galvenais birojs Parīze, Karogs: Francija Francija
Produkti dzelzceļa transports un infrastruktūra
Tīmekļa vietne alstom.com
Citadis 403 tramvajs
Alstom AGV ātrvilciens

Alstom S.A. (agrākais nosaukums GEC Alsthom) ir Francijas mašīnbūves uzņēmums, kas nodarbojas ar sliežu transporta biznesu. Dibināts 1928. gadā. Galvenais birojs atrodas Parīzē.

Alstom ražo vilcienus un lokomotīves, piemēram, AGV, TGV un Eurostar, kā arī tramvajus (Citadis) un sliežu transporta infrastruktūru.

Līdz 2015. gadam Alstom ražoja arī iekārtas enerģētikai, tad šis bizness tika pārdots General Electric.

Alstom akcijas tiek kotētas Euronext Paris biržā. 2019. gada septembrī lielākais akciju turētājs bija Bouygues (14,7 %).

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1928. gadā uzņēmuma SACM rūpnīca Belforā tika apvienota ar Thomson-Houston, izveidojot uzņēmumu ALS-THOM (nosaukums veidots no vārdiem ALSace-THOMson — Elzasa un Thomson). 1932. gadā iegādāts elektrolokomotīvju ražotājs Constructions électriques de France (CEF). 1932. gadā uzņēmums sāka piegādāt turboelektriskos dzinējus okeāna laineriem. 1937. gadā iegādāts trolejbusu ražotājs Société des Véhicules et Tracteurs Électriques (Vétra).

1965. gadā Compagnie Générale d’Electricité (CGE) un Alsthom dibināja trīs kopuzņēmumus: ALSTHOM-SAVOISIENNE (transformatori un elektriskās mašīnas), DELLE-ALSTHOM (vidēja sprieguma elektrosadale) un UNELEC (zemsprieguma ierīces). 1969. gadā CGE ieguva vairākumu uzņēmumā Alsthom.

1972. gadā nopirkts lokomotīvju ražotājs Brissonneau et Lotz. 1976. gadā iegādāta kuģu būvētava Chantiers de l'Atlantique, kas pārdēvēta par Alsthom Atlantique. 1977. gadā izgatavots pirmais 1300 MW ģenerators Paluelas AES. 1978. gadā SNCF dzelzceļam nodots pirmais TGV vilciens.

Fransuā Miterāna prezidentūras sākumā 1982. gadā tika veikta CGE, kā arī Alsthom nacionalizācija. 1983. gadā iegādāts uzņēmums Compagnie Électro-Mécanique, kas ražoja elektroiekārtas elektrostacijām; pārdēvēts par CEM ALSTHOM. 1983. gadā no Matra nopirkts sliežu transporta iekārtu ražotājs Compagnie industrielle de matériel de transport.

Pēc Žaka Širaka ievēlēšanas premjerministra amatā sākās denacionalizācijas process. 1986. gadā CGE atgriezās privātās rokās kā publiska kapitālsabiedrība.[1]

1988. gadā sabrukumu piedzīvoja Beļģijas uzņēmums Ateliers de Constructions Electriques de Charleroi (ACEC), un tas tika pārdots pa daļām. Alsthom iegādājās elektrotransporta iekārtu ražotāju Kiepe Elektrik Vācijā. CGE meitas uzņēmums CGEE Alsthom ieguva vairākumu automatizācijas un enerģētikas nodaļās ACEC Automatisme SA un ACEC Energie SA. 1989. gadā Alsthom nopirka sliežu transporta iekārtu ražotāju ACEC Transport SA; iegūta elektrotransporta dzinēju ražošana, kas pārcelta no Šarlruā uz Franciju.

1989. gadā Alsthom enerģētikas un transporta operācijas apvienotas ar Apvienotās Karalistes General Electric Company (GEC) enerģētikas nodaļu, izveidojot kopuzņēmumu GEC Alsthom N.V., kurā 50 % bija abām pusēm. Vēlāk CGE palielināja dalību GEC Alsthom līdz 61,5 %, pievienojot tam meitas uzņēmumus Compagnie Financière Alcatel un Alsthom.

1991. gada 1. janvārī CGE nosaukums mainīts uz Alcatel Alsthom. 1994. gadā GEC Alsthom nopirka 51 % Vācijas sliežu transportlīdzekļu ražotāja Linke-Hofmann-Busch GmbH. 1997. gadā atlikušie 49 % Linke-Hofmann-Busch tika izlikti publiskā pārdošanā, un GEC Alsthom ieguva to vairākumu. 1996. gadā no Vācijas AEG iegādāts ierīču un automatizācijas uzņēmums Cegelec, kā arī AEG energotehnikas nodaļa (iekļauta GEC Alsthom).

1998. gadā GEC Alsthom pārdēvēts par Alstom. Tā akcijas sāktas kotēt Parīzes biržā, kā arī Londonas, Ņujorkas biržā; Alcatel Alsthom pārdeva savas 23,6 % Alstom akcijas. Alcatel Alsthom pārdēvēts par Alcatel (tagad Nokia).

1999. gadā Alstom ar Šveices ABB izveidoja kopuzņēmumu (vienādās daļās) ABB Alstom Power. ASV uzņēmumam pārdots gāzes turbīnu bizness. 2000. gadā iegūti 100 % ABB Alstom Power. Iegādāts 51 % Itālijas sliežu transporta ražotājā Fiat Ferroviaria. 2001. gadā Cegelec atdalīts neatkarīgā uzņēmumā un pārdots tās vadībai (tagad tas pieder uzņēmumam Vinci).

2003. gadā uzņēmums piedzīvoja finanšu krīzi. 17. novembrī tas pārtrauca akciju kotēšanu Londonas biržā. 2004. gadā Francijas valdība iegādājās 21 % kapitāldaļu, lai atbalstītu uzņēmuma atkopšanos, un tika piešķirti 2,5 miljardi EUR aizdevuma. Elektropārvades un sadales iekārtu bizness pārdots uzņēmumam Areva. Dīzeļlokomotīvju ražotājs Spānijā Meinfesa pārdots Vācijas Vossloh. Augustā Alstom pārtrauca akciju kotēšanu Nujorkas biržā. 2005. gadā enerģijas konvertācijas iekārtu bizness pārdots ieguldījumu fondam Barclays un tagad zināms kā Converteam.

2006. kuģu būves bizness pārdots Norvēģijas Aker Yards. Uzņēmums Bouygues no valsts par 2 miljardiem EUR nopirka 21 % Alstom kapitāldaļu (līdz 2011. gadam Bouygues palielināja daļu līdz 30 %). 2007. gadā iegādāts Spānijas vēja turbīnu ražotājs Ecotècnia (tagad zinām kā Alstom Wind). 2009. gadā iegādāti 25 % + 1 kapitāldaļa Krievijas sliežu transporta ražotājā Transmashholding.

2010. gadā Alstom kopā ar Schneider Electric no Areva nopirka elektropārvades un sadales iekārtu nodaļu Areva T&D. Elektropārvades bizness integrēts Alstom Grid, bet elektrosadale pievienota Schneider Electric. Kopā ar to iegūts Somijas elektropārvades iekārtu ražotājs Nokia Kondensaattorit, kas pārdēvēts par Alstom Grid Oy. ASV atklātas vēja ģeneratoru un turbīnu ražotnes. Ķīnā atvērta hidroelektrostaciju iekārtu rūpnīca.

2011. gadā Šveices prokuratūra piemērojusi 38,9 miljonu Šveices franku soda naudu Alstom par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai. Tika izmeklēti pārkāpumi vēl 12 valstīs, taču netika atrasti pārliecinoši pierādījumi.[2]

2014. gadā uzņēmumam Triton Partners par 730 miljoniem EUR pārdots tvaika papildu komponenšu bizness. 2014. gada jūnijā panākta vienošanās ar General Electric (GE) par energoražošanas un elektropārvades iekārtu biznesa pārdošanu par 12,4 miljardiem EUR. Darījuma ietvaros no GE tika iegūta dzelzceļa signalizācijas aprīkojuma nodaļa GE Signalling un izveidoti trīs kopuzņēmumi ar GE (elektrotīklu, atjaunīgās enerģijas un Francijas tvaika turbīnu un kodolspēkstaciju bizness). Ātrgaitas dzelzceļa sistēmu bizness kļuva par Altom pamatdarbību. Francijas ekonomikas ministrija šo darījumu apstiprināja 5. novembrī.[3] 19. decembrī Alstom akcionāru sapulce apstiprināja pārdošanu. Darījums pabeigts 2015. gada 2. novembrī.[4][5] 2015. gada beigās Alstom daļa Krievijas uzņēmumā Transmašholding tika palielināta no 8 % līdz 33 %.

2017. gada 26. septembrī tika paziņots, ka panākta vienošanās ar Siemens par abu uzņēmumu dzelzceļa biznesa (Alstom Transport un Siemens Mobility) apvienošanu, lai spētu konkurēt ar Ķīnas uzņēmuma CRRC izvēršanos globālajā tirgū. Darījumu bija plānots pabeigt 2018. gada beigās. 2019. gada 6. februārī Eiropas Komisija noraidīja šo apvienošanās ieceri, bažījoties par ietekmi uz konkurenci un signalizēšanas sistēmu cenu pieaugumu.[6]

2020. gada 17. februārī Alstom paziņoja, ka ir parakstījis saprašanās memorandu ar Bombardier un Caisse de dépôt et placement du Québec par transporta nodaļas Bombardier Transportation iegādi par 5,8 līdz 6,2 miljardiem eiro.[7] 2020. gada jūlijā Eiropas regulatori apstiprināja darījumu ar noteikumu, ka vilcienu ražotājs Francijā Alstom DDF tiks pārdots. Bombardier Transportation iegāde tika pabeigta 2021. gada 29. janvārī.

Alstom Latvijā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gada 29. augustā dibināta AEG ENERGIETECNIK GMBH pārstāvniecība Latvijā, kurai 1998. gadā mainīts nosaukums uz ALSTOM ENERGIETECHNICK GMBH pārstāvniecība 2002. gadā tā likvidēta.[8]

1998. gada 8. jūnijā dibināta ALSTOM Hydro pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā, kas 1999. gadā mainīja nosaukumu uz ABB ALSTOM POWER Hydro pastāvīgā pārstāvniecība, 2004. gadā — ALSTOM POWER Hydro filiāle Latvijā, 2008. gadā — ALSTOM Hydro France filiāle Latvijā.[9]

1999. gada 14. maijā dibināta ABB GENERATION AB pārstāvniecība, kas 2000. gadā mainīja nosaukumu uz ALSTOM Power Generation AB filiāle, bet 2010. gadā likvidēta.[10]

1999. gada 22. jūlijā Latvijā dibināta ALSTOM FRANCE S.A. pārstāvniecība, kas 4. oktobrī pārdēvēta par ALSTOM Holdings pārstāvniecību, bet 2004. gadā likvidēta.[11]

1999. gada 21. jūnijā dibināta SIA ABB Alstom Power, kas 2000. gadā mainīja nosaukumu uz SIA Alstom Power, bet 2002. gadā — SIA Alstom Latvia, savukārt 2013. gada 10. maijā uzņēmums likvidēts.[12]

2003. gada 27. jūnijā dibināta ALSTOM POWER SWEDEN AB filiāle Latvijā, kas 12. decembrī likvidēta.[13] 2005. gada 1. augustā dibināta ALSTOM POWER SWEDEN AKTIEBOLAG filiāle Latvijā.[14]

2003. gada 1. augustā dibināta ALSTOM Industrial Turbines AB filiāle Latvijā, kas 24. oktobrī mainīja nosaukumu uz Demag Delaval Industrial Turbomachinery AB filiāle Latvijā, bet kopš 2004. gada — Siemens Industrial Turbomachinery AB filiāle Latvijā; likvidēta 2010. gadā.[15]

2004. gada 26. janvārī dibināta ALSTOM T & D SA filiāle Latvijā, kas 23. martā mainīja nosaukumu uz AREVA T & D SA filiāle Latvijā, bet kopš 2011. gada tā ir ALSTOM Grid SAS filiāle Latvijā.[16]

2004. gada 16. jūnijā dibināta ALSTOM Group filiāle Latvijā, kas likvidēta 2006. gadā.[17]

Kad 2011. gadā Šveicē Alstom tika uzlikta soda nauda par kukuļdošanu, izmeklēšanā noskaidrots, ka Latvijā tika doti kukuļi Latvenergo vadībai, lai iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijai.[2] 32 miljonu eiro vērtajā konkursā par hidroagregātu Nr. 4, 5 un 7 rekonstrukciju 2007. gada sākumā uzvarēja vienīgais pretendents — Alstom Power Sweden AB.[18]

2014. gada martā Latvenergo izsludināja iepirkuma konkursu par Rīgas HES hidroagregātu rekonstrukciju. 2015. gada 2. aprīlī par uzvarētāju atzīts Alstom Hydro France, kurš piedāvajis rekonstrukciju veikt par 105 miljoniem EUR.[19]

2015. gada aprīlī Alstom Transport izveidoja ārvalstu filiāli Latvijā Alstom Transport Baltic, cerot iesaistīties Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas un Rail Baltica projektos.[20]

2015. gadā Alstom enerģētikas un elektrības pārvades biznesu pārdeva General Electric, un GE īpašumā nodoti meitas uzņēmumi Latvijā: ALSTOM Grid SAS filiāle Latvijā (tagad Grid Solutions SAS filiāle Latvijā) un GE Hydro Franc filiāle Latvijā. Alstom grupā turpmāk Latvijā darbojās ALSTOM TRANSPORT SA filiāle Alstom Transport Baltic.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Alcatel S.A. History
  2. ↑ 2,0 2,1 Šveices prokuratūra: "Alstom" vadība kukuļoja "Latvenergo" vadību[novecojusi saite]
  3. ↑ Francija apstiprina General Electric darījumu Alstom enerģijas aktīvu iegādei LETA--AFP, 2014. gada 5. novembris
  4. ↑ Alstom refocused on rail transport with strong leadership positions Alstom, 2015-11-02
  5. ↑ «Annual Financial Report 2015/16». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. februārī. Skatīts: 2017. gada 23. oktobrī.
  6. ↑ EK noraida ieceri apvienot Siemens un Alstom vilcienu ražošanas biznesus LETA--AFP, 2019. gada 06. februāris
  7. ↑ Acquisition of Bombardier Transportation: accelerating Alstom’s strategic roadmap Alstom, 17 Feb 2020
  8. ↑ ALSTOM ENERGIETECHNICK GMBH, Ārvalstu komersanta (organizācijas) pārstāvniecība[novecojusi saite] Lursoft
  9. ↑ "ALSTOM Hydro France" filiāle Latvijā[novecojusi saite] Lursoft
  10. ↑ "ALSTOM POWER GENERATION AB" filiāle Latvijā Lursoft
  11. ↑ ALSTOM Holdings, Ārvalstu komersanta (organizācijas) pārstāvniecība[novecojusi saite] Lursoft
  12. ↑ ALSTOM LATVIA, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību Lursoft
  13. ↑ ALSTOM POWER SWEDEN AB FILIĀLE LATVIJĀ[novecojusi saite] Lursoft
  14. ↑ ALSTOM POWER SWEDEN AKTIEBOLAG FILIĀLE LATVIJĀ Lursoft
  15. ↑ Siemens Industrial Turbomachinery AB filiāle Latvijā Lursoft
  16. ↑ ALSTOM Grid SAS filiāle Latvijā Arhivēts 2014. gada 12. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Lursoft
  17. ↑ ALSTOM Group filiāle Latvijā[novecojusi saite] Lursoft
  18. ↑ "Latvenergo" lietā pirmās apsūdzības – "Alstom" un Pļaviņu HES epizodē
  19. ↑ Iepirkumā par Rīgas HES rekonstrukciju uzvar Francijas «Alstom»; līgumcena - 105,4 miljoni Arhivēts 2015. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. BNS/LETA, 2015. gada 2. aprīlī
  20. ↑ Francijas kompānija «Alstom Transport» izveido filiāli Latvijā[novecojusi saite] LETA, 2015. gada 9. aprīlī

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alstom
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Alstom&oldid=4085445"