Rail Baltica

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Plāksnīte pie Rīgas Pasažieru stacijas ēkas
Rail Baltica varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu


Rail Baltica ir topoša starptautiska dzelzceļa līnija, viens no Transeiropas transporta tīklu (Trans-European Transport Networks, TEN-T) prioritārajiem projektiem. Tas savienos Tallinu-Rīgu-Kauņu ar Varšavu (tālāk ar Berlīni) un vedīs cauri četrām Eiropas Savienības valstīm. Dzelzceļa būvdarbus paredzēts sākt 2020. gadā, 2025. gadā atklāt savienojumu Tallina-Rīga-Kauņa, bet 2030. gadā – savienojumu ar Varšavu.[1]

Latvijas teritorijā dzelzceļš šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Baldones, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas novadus un Rīgas pilsētu.[2]

Rail Baltica dzelzceļa trases Latvijas daļā paredzēts būvēt tiltus pār Daugavas, Gaujas un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm sliežu ceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, zvēru pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.[3] Kopumā Latvijā paredzētas divas pasažieru stacijas, viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis.

Pamatojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projekta mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 mm platais sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 mm. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīklu.

Kaut arī šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, projekta attīstītāji izvēlējušies krietni dārgāka[nepieciešama atsauce] - 3,86 miljardu eiro vērta - varianta būvniecību, kas paredz pilnīgi jaunas dzelzceļa trases būvniecību, cita starpā būvējot arī jaunus tiltus pāri Rīgas HES ūdenskrātuvei pie Saulkalnes un Gaujai, kā arī Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē.

Rail Baltica tiek dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro Baltijas ceļu", velkot simboliskas paralēles ar Baltijas valstu iniciatīvu pirms 25 gadiem, kad triju valstu iedzīvotāji, nostājoties ViaBaltica ceļa posmā un sadodoties rokās, pauda savu nostāju par neatkarības atjaunošanu šajās valstīs.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.
  • Ideja un vīzija par šādu projektu tika izteikta trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997), apstiprinot Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja Via Baltica autoceļš un dzelzceļa līnija Rail Baltica.
  • 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu Rail Baltica dzelzceļa koridora attīstībai.
  • 2004. gadā projekts Rail Baltica ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (TEN-T) koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu Ziemeļjūras-Baltijas koridors, savienojot Roterdamu caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.[4]
  • Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums COWI AS, novērtējot labāko projekta risinājumu Rail Baltica maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
  • 2007. gada janvārī tika saņemts COWI AS veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā Rail Baltica maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par Rail Baltica projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa — Rīga — Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā Rail Baltica maršrutā.
  • Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā tika parakstīti saprašanās memorandi par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
  • 2008. gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
  • 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
  • 2010.—2011. gadā tika izvērtēts jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums. Priekšizpēti veica Apvienotās Karalistes uzņēmums AECOM Ltd.
  • 2011. gada 10. novembrī Baltijas valstu premjeri Tallinā vienojās Rail Baltica projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības TRINITI veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt Rail Baltic kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). Nākamais projekta attīstības solis būtu detalizētas tehniskās izpētes visās valstīs.
  • 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu Rail Baltica II, Baltijas valstu transporta ministri Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.
Dzelzceļa posms ar Eiropas un Krievijas standarta platuma sliežu ceļiem posmā Šestoka-Kauņa.
  • 2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu tiek atzīta personu apvienība SIA Konstruktionsgruppe Bauen Latvia, SIA Grupa93 un EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt, kas nodibina pilnsabiedrību RB Latvija.
  • 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt Rail Baltica II Eiropas standarta dzelzceļa līnijas projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts Rail Baltica II Baltijas valstu kopuzņēmums, kurš Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 12. novembrī kā a/s RB Rail. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai Rail Baltica projekta īstenošanai.[5]
  • 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Somijas transporta ministre Anne Bergere, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre Marija Vašaka, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals un Matīss Bulca parakstīja Rail Baltica attīstības deklarāciju.[6]
  • 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no Šestokas līdz Kauņai (Rail Baltica I). 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-Bjalistoka.[7]
  • 2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par "Rail Baltica" dzelzceļa izveidi. Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve[8].

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekspresvilciena Nord-Express maršruti 1925. — 1939. gadā.
Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.

1861. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, kas Daugavpilī savienojās ar 1860. gadā izbūvēto dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils, ko 1862. gadā caur Viļņu pagarināja līdz Varšavai un savienoja ar Eiropas (normālā) platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars Lentvare-Kauņa-Kēnigsberga to savienoja ar Berlīni. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība Compagnie Internationale des Wagons-Lits uzsāka ekspresvilciena Nord-Express kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja Daugavpils stacijā. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos Virbales stacijā uz Vācijas un Krievijas impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).[9]

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc gara beigām un neilgi pirms Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz Parīzei un Ostendei, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā Nord-Express maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma Rīgas rūpnīca "Fēnikss" uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā). Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un VDR tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.[10]

Maršruts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka to teritorijās Rail Baltica tiks būvēts no jauna pa īsāko maršrutu Tallina-Pērnava-Salaspils-Panevēža-Kauņa. Šajā variantā galvenokārt plānots veidot jaunas dzelzceļa līnijas, kas šķērso pārsvarā lauksaimniecības un meža zemi. Igaunijā paredzētas trīs pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālā stacija, Tallinas lidosta un Pērnava, kamēr Latvijā būs divas stacijas — Rīgas Centrālā stacija un Starptautiskās lidostas "Rīga" stacija. Arī Lietuvā būs divas stacijas — Palemonas stacija Kauņā un Panevēžā.

Latvijā jaunā dzelzceļa līnija virzīsies garām Bauskai, kur paredzēta apdzīšanas stacija, un Iecavai. Netālu no Baldones dzelzceļš sazarosies, proti, pasažieru vilcieni brauks paralēli Rīgas apvedceļam līdz Starptautiskajai lidostai "Rīga", kur atradīsies stacija. Pēc tam tie blakus esošajām sliedēm turpinās ceļu gar Imantu un Zasulauku, kā arī tunelī zem esošajām sliedēm Āgenskalnā. Vilcieni šķērsos Daugavu pa jaunu tiltu blakus Dzelzceļa tiltam un apstāsies Rīgas Pasažieru stacijā. Tie atsāks braucienu gar esošajām sliedēm Daugavpils virzienā, un, izmantojot likvidētās dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi daļu, vilcieni brauks garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam Aconē. Pasažieru vilcienu maršruts pie Upeslejām savienosies ar kravas vilcienu maršrutu. Savukārt kravas vilcienu maršruts vedīs gar Baldoni, šķērsos Rīgas HES ūdenskrātuvi netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Rail Baltica maršruts turpināsies gar Vangažiem, kur paradzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri Sējas novadam, kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar Zvejniekciemu, kur būs apdzīšanas stacija. Jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli Via Baltica, un arī pie Salacgrīvas atradīsies apdzīšanas stacija.

Citas nozīmīgākās Baltijas valstu pilsētas, kuras neatrodas tieši uz sliežu līnijas, bet ko paredzēts pieslēgt "Rail Baltica", izmantojot esošos 1520 milimetru sliežu ceļus, ir Tartu, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Liepāja, Šauļi, Klaipēda un Viļņa.

2014. gada novembrī Mārupes[11] un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem Rail Baltica savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu uzzinot, ka tas netiks būvēts Babītes novadā. 2015.gada janvārī Rail Baltica plānotajam maršrutam iebilda arī Rīga,[12] kā arī Ķekavas[13] un Sējas[14] novadu pašvaldības, Limbažu[15] novada iedzīvotāji.

Projektēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada 20. martā Latvijas Republikas Satiksmes ministrija (SM) noslēdza pirmo līgumu par "Rail Baltica" atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar lidostu "Rīga", tā celtniecību plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veiks pilnsabiedrība "Prosiv", kuras sastāvā ir Itālijas uzņēmums "Sintagma", Slovākijas uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T". Projektēšanas cena ir 4,5 miljoni eiro, tajā iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānots pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.[16]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kas ir Rail Baltica apmeklēts 2018. gada 21. martā
  2. Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā Db.lv, 2015. gada 3. martā
  3. Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Raill Baltica terminus railbaltica.info 2015. gada 19. jūnijā
  4. Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe
  5. http://railbaltica.info/par-projektu/vesture/
  6. «Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību». Apollo. Skatīts: 2015. gada 22. jūnijā. (latviski)
  7. «Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June». The Baltic Course. 2016. gada 31. maijs.
  8. Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'. / http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355
  9. Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005
  10. http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/
  11. Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā
  12. http://www.lsm.lv/lv/temas/rail-baltica/
  13. Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta, TVnet, 2015.gada 26.februāris.
  14. Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses, Latvijas Avīze, 2015.gada 24.februāris.
  15. Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru. Delfi, LETA, 2015.gada 2.marts.
  16. Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga» lsm.lv ziņu redakcija 2018. gada 20. martā

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]