Rail Baltica

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Plāksnīte pie Rīgas Pasažieru stacijas ēkas
Rail Baltica varianti 2009. gadā. Vēlāk tika nolemts būvēt jaunu dzelzceļa līniju no Rīgas caur Panevēžu uz Kauņu

Rail Baltica (Baltijas valstu posms dēvēts arī par Rail Baltica Globālo projektu) ir jauns dzelzceļa infrastruktūras projekts, kā mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā. Šis ir viens no Eiropas Savienības transporta tīklu (Trans-European Transport Networks, TEN-T) prioritārajiem projektiem. Rail Baltica savienos Helsinkus, Tallinu, Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu, Viļņu ar Varšavu (tālāk ar Berlīni) un vedīs cauri četrām Eiropas Savienības valstīm. Dzelzceļa būvdarbus paredzēts sākt 2019. gadā, bet noslēgt 2026. gadā.[1]

Latvijas teritorijā dzelzceļš šķērsos Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Baldones, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas novadus un Rīgas pilsētu.[2]

Rail Baltica līnija būs pilnībā elektrificēta, tāpēc vilcienu darbība neradīs kaitīgos izmešus. Tās būvniecības laikā plānots izmantot jaunākās tehnoloģijas un materiālus. Maršruts tiek plānots tā, lai izvairītos no "Natura 2000" īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla un neatstātu zīmīgu iespaidu uz citām ekoloģiski jutīgām teritorijām, cik tālu vien iespējams, kā arī esošajām dzelzceļa līnijām. Lai mazinātu trokšņu līmeni, paredzēts uzstādīt trokšņu barjeru. Tiks izveidotas arī īpašas savvaļas dzīvnieku pārejas.[3]

Rail Baltica dzelzceļa trases Latvijas daļā paredzēts būvēt tiltus pār Daugavas, Gaujas un citām upēm, divlīmeņu šķērsojumus ar autoceļiem, Rīgas ielām un 1520 mm sliežu ceļiem, viaduktus pār ielejām, gravām un citām pazeminātām teritorijām, dzīvnieku pārejas (zaļos tuneļus un tiltus) un citus šķērsojumus gājējiem, lauksaimniecības tehnikai, kā arī elektroapgādes apakšstacijas.[4] Kopumā Latvijā paredzētas divas starptautiskās pasažieru stacijas (Rīgas Centrālā stacija un Starptautiskā Lidosta "Rīga"), viena kravas vilcienu stacija, piecas apdzīšanas stacijas, divi apkalpes punkti un viens intermodālais kravu terminālis Salaspilī.

Baltijas valstīs Rail Baltica nodrošinās gan intermodalitāti, gan multimodalitāti. Esošais plāns iekļauj trīs multimodālos termināļus – Mūgas (Igaunija), Salaspils (Latvija) un Kauņas (Lietuva) – veidojot sinerģiju ar jau esošo 1520 mm dzelzceļa tīkla infrastruktūru, septiņām starptautiskajām pasažieru stacijām (Tallinā, Pērnavā, Rīgā, Rīgas lidostā, Paņevežā, Kauņā un Viļņā) ar potenciālām reģionālajām stacijām un savienojumiem ar lidostām un ostām.

Rail Baltica ir paredzēta kā jauna, ātra, elektrificēta, ar Eiropas Dzelceļa satiksmes vadības sistēmu aprīkota divvirzienu dzelzceļa līnija, kuras maksimālais būvprojektētais ātrums pasažieru pārvadājumiem ir 249 km/h un kravas pārvadājumiem ir 120 km/h. Jaunā līnija tiks būvēta atbilstoši Eiropas sliežu platumam: 1435 mm.

Citi tehniskie parametri:

  • maksimālais kravas pārvadājumu vilcienu garums – 1050 metri;
  • maksimālā ass slodze – 25 tonnas;
  • Rail Baltica infrastruktūrā nav pieļaujami viena līmeņa krustojumi ar autoceļiem un 1520 mm platuma sliežu ceļiem, izņemot vietas, kur cita veida risinājumi nav iespējami;
  • dzelzceļa uzturēšanas un ārkārtas gadījumu servisa pieejamība galvenajai dzelzceļa līnijai jānodrošina ik pēc diviem līdz trim kilometriem un īpašos punktos;
  • dzelzceļam būs balasta sliežu ceļš;
  • enerģētikas sistēma – 2x25kV;
  • ETRMSL2 satiksmes vadība.[5]

Visi parametri noteikti atbilstoši ES Tehniskajām Savstarpējās Izmantojamības specifikācijām (TSI – P2, F1).

Plānošanas posms Baltijas valstīs norisinājās no 2010. līdz 2017. gadam. Projektēšanas fāze tika uzsākta 2016. gadā ar projektēšanas darbiem Rīgas Centrālajā Stacijā un Starptautiskajā lidostā "Rīga" un turpināsies līdz 2023. gadam, bet celtniecības darbus ir paredzēts sākt 2019. gadā, tos noslēdzot 2026. gadā.[6]

Kustība posmā no Tallinas līdz Helsinkiem tiks nodrošināta izmantojot esošos komercprāmjus. Nākotnē iespējama tuneļa Tallina–Helsinki izbūve, kas nodrošinātu dzelzceļa transportu abu pilsētu starpā. Paredzēts, ka dzelzceļš no Tallinas līdz Varšavai būs vismaz 950 km garš, taču posma garums Baltijas valstīs sasniegs 870 km.

Pamatojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Projekta mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, jo Latvijā un pārējās Baltijas valstīs līdz šim saglabājies pēc Krievijas standartiem būvētais 1520 mm platuma sliežu ceļš, bet vairumā pārējo Eiropas valstu sliežu platums ir 1435 mm. Tādēļ esošais Baltijas dzelzceļa tīkls un ritošais sastāvs nav tehniski savietojams ar Polijas un Vācijas dzelzceļa tīklu un neiekļaujas vienotā Eiropas transporta tīklā.

Rail Baltica kā daļa no Ziemeļjūras–Baltijas transporta koridora

Kaut arī tiek uzskatīts, ka šo mērķu sasniegšanai pietiktu nomainīt patlaban esošās Krievijas standarta sliedes pret Eiropas platuma sliedēm esošajā dzelzceļa trasē maršrutā Tallina-Tartu-Rīga-Jelgava-Kauņa-Polijas robeža, šāda risinājuma nodrošināšana radītu lielākas celtniecības un uzturēšanas izmaksas, ilgāku ceļošanas laiku un lēnāku satiksmi, kas to padarītu ekonomiski neizdevīgu. Jau projekta plānošanas laikā visas trīs valstis vienojās par to, ka dzelzceļa līnijai nepieciešams būt pēc iespējas taisnākai, lai nodrošinātu maksimālos ieguvumus pie zema izmaksu līmeņa. Jaunā projekta ietvaros paredzēta arī tiltu būvniecība pāri Rīgas HES ūdenskrātuvei pie Saulkalnes un Gaujas, kā arī Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē.

Rail Baltica tiek dēvēts gan par Baltijas valstu simbolisku atgriešanos Eiropas sastāvā (līdz Otrajam pasaules karam Baltijas valstis ar Eiropas galvaspilsētām jau savienoja 1435 mm platas sliedes), gan arī par "otro Baltijas ceļu", velkot simboliskas paralēles ar Baltijas valstu iniciatīvu pirms 25 gadiem, kad triju valstu iedzīvotāji, nostājoties ViaBaltica ceļa posmā un sadodoties rokās, pauda savu nostāju par neatkarības atjaunošanu šajās valstīs.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paneiropas 1. transporta koridors iezīmēts ar sarkanu.
  • Ideja un vīzija par šādu projektu tika izteikta trīs pirmo Paneiropas transporta konferenču laikā Prāgā (1991), Krētā (1994) un Helsinkos (1997), apstiprinot Paneiropas transporta koridorus. Koridoru Nr. 1 veidoja Via Baltica autoceļš un dzelzceļa līnija Rail Baltica.
  • 2001. gadā Baltijas valstu satiksmes ministri Pērnavā parakstīja sadarbības līgumu par sagatavošanas darbu uzsākšanu Rail Baltica dzelzceļa koridora attīstībai.
  • 2004. gadā projekts Rail Baltica ar Eiropas Savienības Parlamenta un Padomes lēmumu tika iekļauts Eiropas transporta tīkla (TEN-T) koridoru sarakstā kā viens no deviņiem TEN-T konvencionālā dzelzceļu tīkla koridoriem ar nosaukumu Ziemeļjūras-Baltijas koridors, savienojot Roterdamu caur Berlīni un Varšavu ar Kauņu, Rīgu un Tallinu.[7]
  • Lai izvērtētu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu un rastu efektīvāko risinājumu jaunās transporta saiknes izveidošanai, 2005. gada beigās tika sākta priekšizpēte, ko veica Dānijas uzņēmums COWI AS, novērtējot labāko projekta risinājumu Rail Baltica maršruta, ātruma, izmantojamā sliežu platuma, vilces un citu tehnisko parametru izvēlei.
  • 2007. gada janvārī tika saņemts COWI AS veiktās projekta priekšizpētes noslēguma ziņojums par visu maršrutu Tallina — Rīga — Kauņa — Varšava. Tika izvēlēts vistaisnākais savienojums starp Baltijas valstīm un Poliju, paredzot jaunas Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas izbūvi visā Rail Baltica maršrutā, veidojot jaunu maršrutu pa iespējami īsāko ceļu. Balstoties uz ziņojumu, iesaistīto valstu atbildīgo nozaru ministri panāca vienošanos par Rail Baltica projekta 1. kārtas īstenošanu — esošā sliežu ceļa atjaunošanu posmā Kauņa — Rīga — Tallina, līdz 2013. gadam nodrošinot infrastruktūru pasažieru un kravu pārvadājumiem ar ātrumu vismaz 120 km/h visā Rail Baltica maršrutā.
  • Lai nodrošinātu savstarpēji koordinētu projekta ieviešanu visās trīs Baltijas valstīs un Polijā, 2007. gada vasarā tika parakstīti saprašanās memorandi par esošās dzelzceļa infrastruktūras rekonstrukciju un tehniski-ekonomiskā pamatojuma izstrādi, lai noteiktu nepieciešamību jaunas, Eiropas platuma dzelzceļa līnijas izbūvei nākotnē. Tika panākta arī vienošanās par attiecīgu projektu pieteikumu iesniegšanu Eiropas Komisijā finansējuma saņemšanai no Eiropas transporta tīkla (TEN-T) budžeta 2007.-2013. gada daudzgadu programmas.
  • 2008. gadā Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par TEN-T budžeta līdzfinansējumu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas projektu iesniegumiem.
  • 2010. gada jūnijā Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas satiksmes ministriju pārstāvji parakstīja memorandu, kurā apliecināja politisko gribu turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu, tai skaitā deklarēja, ka līgumslēdzējas puses apsvērs iespēju izveidot jaunu, kopēju pasažieru satiksmes līniju Tallina-Rīga-Kauņa-Belostoka-Varšava, izmantojot mūsdienīgas sliežu platuma maiņas iekārtas gan ritošam sastāvam, gan sliežu ceļam, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir ātrs, ērts un maršrutā konkurētspējīgs ar autosatiksmi.
  • 2010.—2011. gadā tika izvērtēts jaunas 1435 mm dzelzceļa līnijas būvniecības tehniski ekonomiskais pamatojums. Priekšizpēti veica Apvienotās Karalistes uzņēmums AECOM Ltd.
  • 2011. gada 10. novembrī Baltijas valstu premjeri Tallinā vienojās Rail Baltica projekta īstenošanai veidot atsevišķu uzņēmumu ar galveno biroju Rīgā (šādu nepieciešamību — biroja mītnes vieta Rīgā — apliecināja arī Baltijas valstīs praktizējošās juridisko biroju apvienības TRINITI veiktais pētījums, kuru pasūtīja Igaunijas Tehniskās uzraudzības iestāde (TSA) ar mērķi izanalizēt Rail Baltic kopuzņēmuma izveides juridiskos aspektus). Nākamais projekta attīstības solis būtu detalizētas tehniskās izpētes visās valstīs.
  • 2013. gada 11. aprīlī, apliecinot interesi un vēlmi turpināt attīstīt dzelzceļa projektu Rail Baltica Globālais projekts, Baltijas valstu transporta ministri Rīgā parakstīja deklarāciju par turpmāko sadarbību šī projekta realizēšanā.
    Rail Baltica projekta laika skala
    2014. gada aprīlī par uzvarētājiem konkursā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas Rail Baltica Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu tiek atzīta personu apvienība SIA Konstruktionsgruppe Bauen Latvia, SIA Grupa93 un EPG Eisenbahn-und Bauplanungsgesellscaft mbH Erfurt, kas nodibina pilnsabiedrību RB Latvija.
  • 2014. gada 28. oktobrī, lai sekmīgi varētu realizēt Rail Baltica Eiropas standarta dzelzceļa līnijas Globālo projektu, klātesot visiem trim Baltijas valstu transporta ministriem, tika dibināts Rail Baltica Globālā projekta Baltijas valstu kopuzņēmums, kurš Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā tika reģistrēts 12. novembrī kā a/s RB Rail. Uzņēmumam līdz 2015. gada 26. februārim bija jāiesniedz Baltijas valstu kopīgs pieteikums CEF Eiropas Savienības finansējuma saņemšanai Rail Baltica projekta īstenošanai.[8]
  • 2015. gada 22. jūnijā Rīgā Latvijas Satiksmes ministrs Anrijs Matīss, Somijas transporta ministre Anne Bergere, Polijas infrastruktūras un attīstības ministre Marija Vašaka, Lietuvas transporta ministrs Rimants Sinkēvičs, Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Kristens Mihals un Matīss Bulca parakstīja Rail Baltica attīstības deklarāciju.[9]
  • 2015. gada 16. oktobrī atklāja vilcienu satiksmi posmā no Šestokas līdz Kauņai, pa nesen izbūvētajām Eiropas platuma dzelzceļa sliedēm. 2016. gada jūnijā sāka kursēt vilciens Kauņa-Bjalistoka.[10]
  • 2016. gada augustā Latvijas valdība akceptēja  Satiksmes ministrijas piedāvāto Rail Baltica dzelzceļa līnijas trases izvietojumu Latvijas teritorijā. Valdība arī noteica nacionālo interešu objekta statusu Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai Rail Baltica, lai nodrošinātu projekta vienotu ieviešanu Baltijas valstīs un arī Latvijā, vienoti projekta ieviešanā strādājot 15 pašvaldībām. Šai dzelzceļa infrastruktūrai arī noteikta aizsargjosla. Rail Baltica trase Latvijas teritorijā sākas pie Igaunijas – Latvijas robežas un turpinās caur 15 pašvaldību teritoriju: Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils novadiem, Rīgu, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas novadiem līdz Latvijas – Lietuvas robežai – kopumā 263 km garumā.
  • 2017. gada 31. janvārī Tallinā parakstīja triju Baltijas valstu starpvaldību līgumu par Rail Baltica dzelzceļa izveidi. Līgums definē, ka kopīgi uzbūvētā infrastruktūra pieder katrai valstij, kurā tā atrodas, un pārvaldītājam tiks nodrošināta nepieciešamā piekļuve[11].
  • 2017. gadā tika publicēta EY izstrādātā izmaksu-ieguvumu analīze, kas atspoguļo projekta kvantificējamos potenciālos ieguvumus 16,2 miljardu vērtībā un novērtē izmaksas 5,8 miljardu apmērā.[12]
  • 2018. gada sākumā Baltijas valstis apstiprināja būvprojektēšanas vadlīnijas – obligātos vienotos standartus Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai un uzturēšanai.[13]
  • 2018. gadā plānots pabeigt ilgtermiņa biznesa un operacionālā plāna izstrādi, posma Kauņa – Lietuvas/Polijas robeža uzlabošanas iespēju izpēti, infrastruktūras pārvaldības izpēti, kā arī citus pētījumus, kas saistīti ar komercializāciju un materiālu nodrošināšanu.[14]

Priekšvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekspresvilciena Nord-Express maršruti 1925. — 1939. gadā.
Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.

1861. gadā tika atklāta dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils, kas Daugavpilī savienojās ar 1860. gadā izbūvēto dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils, ko 1862. gadā caur Viļņu pagarināja līdz Varšavai un savienoja ar Eiropas standarta platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars Lentvare-Kauņa-Kēnigsberga to savienoja ar Berlīni. 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība Compagnie Internationale des Wagons-Lits uzsāka ekspresvilciena Nord-Express kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Kauņa—Viļņa—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja Daugavpils stacijā. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos Virbales stacijā uz Vācijas un Krievijas impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk nekā divas diennaktis).[15]

Pirmā pasaules kara laikā Vācijas okupācijas iestādes uzbūvēja dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc kara beigām un neilgi pirms Rīgas miera līguma parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz Parīzei un Ostendei, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā Nord-Express maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma Rīgas rūpnīca "Fēnikss" uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kauņa—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h.

1949. gadā maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa tika ieviesti Ungārijā ražoti dīzeļvilcieni, kas ceļu no Rīgas līdz Viļņai veica 8 stundās, bet līdz Kauņai brauca 6 stundas (1940. gadā Rīgas-Berlīnes ātrvilciens Kauņu sasniedza 4 stundu un 14 minūšu laikā).

Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme uz Poliju un VDR tika atjaunota 1970. gados, kad tika ieviesti tiešās satiksmes vagoni maršrutos Rīga—Varšava un Rīga—Berlīne. PSRS un Polijas robežstacijā Kuzņicā (tagadējā Baltkrievijas-Polijas robežstacijā) tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no citur Eiropā pieņemtā sliežu standartplatuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.[16]

Maršruts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ilgām diskusijām visas trīs Baltijas valstis 2011. gada martā vienojās, ka to teritorijās Rail Baltica tiks būvēts no jauna pa īsāko maršrutu Tallina-Pērnava-Rīga-Panevēža-Kauņa, lai nodrošinātu lielākos ieguvumus par zemākajām izmaksām. Jo īsāks un taisnāks ir sliežu ceļš, jo ātrāku satiksmi ir iespējams nodrošināt, sniedzot lielākos ieguvumus, salīdzinot ar citām alternatīvām. Šādu secinājumu izteica arī AECOM veiktais pētījums 2013. gadā, analizējot iespējamos maršrutus un sliežu ceļu atrašanās vietu visās trīs Baltijas valstīs. Šajā variantā galvenokārt plānots veidot jaunas dzelzceļa līnijas, kas šķērso pārsvarā lauksaimniecības un meža zemi. 2017. gadā visu Baltijas valstu ministrijas apstiprināja starpvaldību līgumu, kas nosaka Rail Baltica maršrutu no Tallinas caur Pērnavu, Rīgu, Paņevežu, Kauņu līdz Lietuvas/Polijas robežai ar Kauņa–Viļņa savienojumu kā daļu no kopējā projekta, un nosakot projektēšanas ātrumu 240 km/h pasažieru pārvadājumiem.

Igaunijā paredzētas divas pasažieru dzelzceļa stacijas — Tallinas Centrālā stacija un Pērnava, Latvijā  — Rīgas Centrālā stacija un Starptautiskās lidostas "Rīga" stacija. Lietuvā paredzētas trīs stacijas — Palemonas stacija Kauņā, Viļņā un Panevēžā. Citas nozīmīgākās Baltijas valstu pilsētas, kuras neatrodas tieši uz sliežu līnijas, bet ko paredzēts pieslēgt Rail Baltica, izmantojot esošos 1520 milimetru sliežu ceļus, ir Tartu, Daugavpils, Ventspils, Jelgava, Liepāja, Šauļi un Klaipēda.

Rail Baltica pasažieru stacijas un maršruts

Latvijā jaunā dzelzceļa līnija virzīsies garām Bauskai, kur paredzēta apdzīšanas stacija, un Iecavai. Netālu no Baldones dzelzceļš sazarosies, proti, pasažieru vilcieni brauks paralēli Rīgas apvedceļam līdz Starptautiskajai lidostai "Rīga", kur atradīsies stacija. Pēc tam tie blakus esošajām sliedēm turpinās ceļu gar Imantu, Zasulauku, Torņakalnu, šķērsos Daugavu pa jaunu tiltu blakus Dzelzceļa tiltam un apstāsies Rīgas Pasažieru stacijā. Tie atsāks braucienu gar esošajām sliedēm Daugavpils virzienā, un, izmantojot likvidētās dzelzceļa līnijas Rīga Preču—Ērgļi daļu, vilcieni brauks garām pasažieru vilcienu apkalpes punktam Aconē. Pasažieru vilcienu maršruts pie Upeslejām savienosies ar kravas vilcienu maršrutu. Savukārt kravas vilcienu maršruts vedīs gar Baldoni, šķērsos Rīgas HES ūdenskrātuvi netālu no Salaspils, kur paredzēts uzbūvēt Salaspils intermodālo kravu termināli un apdzīšanas staciju. Rail Baltica maršruts turpināsies gar Vangažiem, kur paredzēts infrastruktūras apkalpes punkts un apdzīšanas stacija, cauri Sējas novadam, kur atradīsies kravas vilcienu stacija, un gar Zvejniekciemu, kur būs apdzīšanas stacija. Jaunais dzelzceļš virzīsies paralēli Via Baltica, un arī pie Salacgrīvas atradīsies apdzīšanas stacija.

Pašlaik Rail Baltica globālais projekts ir saskaņots no Tallinas līdz Kauņai, kamēr par esošo līniju no Kauņas līdz Lietuvas/Polijas robežai notiek izpēte, lai nonāktu pie ilgtspējīgākā risinājuma par tās uzlabošanu.[17]

2018. gada aprīlī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu ministrijas apstiprināja izstrādātās būvprojektēšanas vadlīnijas, kas nosaka maksimālo projektēto pasažieru vilcienu ātrumu 249 km/h, nodrošinot iespēju pārvietoties ar ātrumu līdz 234 km/h, un maksimālo kravas vilcienu kustības ātrumu – 120 km/h.[5]

Projektēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada novembrī Mārupes[18] un Babītes novadu pašvaldības kategoriski iebilda pret piedāvātajiem Rail Baltica savienojumu variantiem ar Rīgas lidostu un ostu Krievu salā, bet Babītes novada pašvaldība atsauca savu iebildumu uzzinot, ka tas netiks būvēts Babītes novadā. 2015. gada janvārī Rail Baltica plānotajam maršrutam iebilda arī Rīga,[19] kā arī Ķekavas[20] un Sējas[21] novadu pašvaldības, Limbažu[22] novada iedzīvotāji.

2018. gada 20. martā Eiropas Sliežu platuma projekta ieviesējs Latvijā SIA "Eiropas Dzelzceļa līnija" noslēdza pirmo līgumu par Rail Baltica atzara projekta izstrādi 4,4 kilometru garam dzelzceļa savienojumam ar Starptautisko lidostu "Rīga", tā celtniecību plānots sākt 2020. gadā. Projekta izstrādi veiks uzņēmumu apvienība "Prosiv", kuras sastāvā ir Itālijas uzņēmums "Sintagma", Slovākijas uzņēmums "Prodex" un Latvijas uzņēmums "Vektors T". Projektēšanas cena ir 4,5 miljoni eiro, tajā iekļauta arī būvniecības autoruzraudzība līdz 2025. gadam, kad plānots pabeigt jaunās dzelzceļa stacijas būvi lidostā.[23]

2019. gadā paredzēts sākt Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūves būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus paveikt 2021. – 2022. gadā. Šī projekta aprēķinātās izmaksas ir tuvu 200 miljoniem eiro.[24]

Projekta ieviesēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rail Baltica projekta ieviesēju struktūra

Rail Baltica projektu ievieš trīs Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva.

Projekta labuma guvēji ir šo valstu ministrijas – Lietuvas Republikas Transporta un komunikācijas ministrija, Igaunijas Republikas Ekonomikas un komunikāciju lietu ministrija, kā arī Latvijas Republikas Satiksmes ministrija. 2014. gadā tika nodibināts Baltijas valstu kopuzņēmums RB Rail AS, projekta centrālais koordinators, ar mērķi attīstīt Rail Baltica projektu un īstenot dzelzceļa izveidi. Uzņēmuma pārziņā ir dzelzceļa līnijas projektēšana, būvniecība un mārketinga aktivitāšu realizācija.[25]

Projekta nacionālie ieviesēji ir Rail Baltic Estonia OU un Estonian Technical Regulatory Authority Igaunijā, Eiropas Dzelzceļa līnijas SIA Latvijā, Rail Baltica statybe UAB un Lietuvos geležinkeliai JSC Lietuvā. Būvniecība, ko veic projekta ieviesēji, notiek RB RAIL AS pārraudzībā un atbilstoši vienotiem iepirkuma principiem un līgumiem.[26]

Finansēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopējās plānotās izmaksas Rail Baltica projektam ir 5,8 miljardi visās trīs Baltijas valstīs, balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi, ko veica EY 2017. gadā. Veikā izmaksu-ieguvumu analīze pierādīja projekta ekonomisko ilgtspēju un sabiedrības ieguvumus, kas vairākkārt pārsniedz izmaksu apmēru, tādejādi nodrošinot nepieciešamos parametrus, lai turpinātu projekta finansēšanu no ES un Baltijas valstu puses.[12]

AECOM analīze, kas veikta 2011. gadā, paredzēja projekta izmaksas 3,6 miljardu apmērā un pierādīja, ka projekts ir ilgtspējīgs un nesīs ekonomiskos ieguvumus. Kopš analīzes veikšanas ir notikusi būtiska attīstība un nozīmīgi elementi ir pievienoti Rail Baltica Globālajam projektam, lai nodrošinātu labāku savienojamību, intermodalitāti un pasažieru mobilitāti. Kopš AECOM analīzes, projekts ir papildināts ar pasažieru staciju Starptautiskajā lidostā "Rīga" (Latvija), Kauņa–Viļņa savienojumu (Lietuva) plānots uzlabot savienojumu ar Kauņas pilsētu (Lietuva), kā arī izbūvēt tramvaja līniju IlemisteTallinas lidosta (Igaunija). Papildus veikts vides ietekmes novērtējums, teritoriālā plānošana, kā arī sagatavoti daži sākotnējie tehniskie risinājumi, lai pēc iespējas precīzāk varētu aplēst potenciālās projekta izmaksas.

Projekta rentabilitāte slēpjas tā sociālekonomiskajos ieguvumos, ko EY aplēsis 16,2 miljardu eiro apmērā. Paredzams, ka Rail Baltica projekts radīs arī vairākus nekvantificējamus ieguvumus, ko būs iespējams realizēt caur reģionu integrāciju, tūrisma attīstību, jaunām biznesa iespējām, ārvalstu tiešajām investīcijām, pieeju jauniem eksporta tirgiem, tehnoloģiju transfēru, inovācijām, u.c.

Projektu finansē iesaistītās valstis, Eiropas Savienības TEN-T budžets, kā arī Eiropas Savienības Struktūrfondi un Kohēzijas fondi. 2018. gada sākumā Baltijas valstis un RB Rail AS saņēma CEF 2 stipendijas Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvniecībai, parakstot līgumu ar kopējo vērtību 765 miljoni eiro. 2018. gada 13. jūlijā tika parakstīts trešais CEF līdzfinansējuma līgums, kura kopējā vērtība sasniedz 130 miljonus eiro no kuriem CEF ieguldījums ir 110 miljoni eiro jeb 85% no visiem attiecināmajiem izdevumiem.[27]

Finansiālais ieguldījums no CEF un Baltijas valstīm 2018. gada jūlijā (milj. eiro)[28]:

Kopā 824
Igaunija 235
Latvija 303
Lietuva 286

Iespējas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šī projekta galvenais ieguvums ir Baltijas dzelzceļa savienojums ar Eiropas dzelzceļa koridoru, kas nodrošinās ātrgaitas pasažieru un kravas pārvadājumus. Rail Baltica sniedz iespēju novirzīt galvenos reģionu pārvadājumus no ceļiem uz dzelzceļu, kas pašlaik tiek transportēti, izmantojot kravas mašīnas.

Rail Baltica nodrošinās daudz priekšrocību reģioniem. Projekts kalpos kā spēcīgs ekonomiskās izaugsmes veicinātājs Baltijas valstīs, nodrošinās jaunu pasažieru un kravas mobilitātes standartus, ilgtspējīgas nodarbinātības un izglītības iespējas, videi draudzīgu infrastruktūru, iespējas multimodālajai kravu attīstībai, jaunus intermodālus transporta risinājumus pasažieriem.[29]

Balstoties uz izmaksu-ieguvumu analīzi (2017) Rail Baltica būvniecība spēs sniegt 7,1 miljardu eiro ietaupījumus klimata izmaiņu rezultātā un trokšņu samazinājumu, kā arī nozīmīgu transporta plūsmas novirzīšanu uz dzelzceļiem (30-40%). Plānots, ka būvniecības posmā tiks radītas 13 000 darba vietas, ietaupīti 5,3 miljoni stundu, līdz ar to 5,3 miljardi eiro ietaupīti pasažieru un kravas pārvadājumos, kā arī izglābtas 400 cilvēku dzīvības 29 gadu laikā. Novērtētais IKP multiplikatora efekts sniegtu papildus 2 miljardus euro, turklāt jāņem vērā, ka tiks radīti arī ieguvumi, ko nav iespējams kvantificēt.[12]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Kas ir Rail Baltica apmeklēts 2018. gada 21. martā
  2. Var «izbraukt» Rail Baltica maršrutu Latvijā Db.lv, 2015. gada 3. martā
  3. «Rail Baltica – simtgades projekts». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-06-15.
  4. Skaidrojam visbiežāk lietotos dzelzceļa projekta Raill Baltica terminus
  5. 5,0 5,1 «Apstiprinātas Rail Baltica būvprojektēšanas vadlīnijas | Rail Baltica». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-06-15.
  6. «Rail Baltica is your future | Rail Baltica». www.railbaltica.org (en-US). Skatīts: 2018-06-15.
  7. Infrastructure - TEN-T - Connecting Europe
  8. http://edzl.lv/lv/par-rail-baltica/rail-baltica-tapsanas-vesture
  9. «Rīgā paraksta deklarāciju par «Rail Baltica» attīstību». Apollo. Skatīts: 2015. gada 22. jūnijā. (latviski)
  10. «Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June». The Baltic Course. 2016. gada 31. maijs.
  11. Valdība atbalsta triju Baltijas valstu starpvaldību līguma projektu par 'Rail Baltica'. / http://www.delfi.lv/bizness/transports-logistika/valdiba-atbalsta-triju-baltijas-valstu-starpvaldibu-liguma-projektu-par-rail-baltica.d?id=48441355
  12. 12,0 12,1 12,2 «Rail Baltica Globālā projekta izmaksu un ieguvumu analīze: projekts ir finansiāli un ekonomiski pamatots | Rail Baltica». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-06-15.
  13. «Projekta vēsture». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-06-15.
  14. «Annual Press Conference of the Rail Baltica implementers | Rail Baltica». www.railbaltica.org (en-US). Skatīts: 2018-06-15.
  15. Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005
  16. Par Rail Baltic fakti
  17. «Noteikta Rail Baltica dzelzceļa trase un teritoriālais plānojums visās trīs Baltijas valstīs | Rail Baltica». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-06-15.
  18. «Pašvaldība neatbalsta projekta „Rail Baltica” iespējamos trasējumus Mārupes teritorijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 20. novembrī. Skatīts: 2014. gada 7. novembrī.
  19. http://www.lsm.lv/lv/temas/rail-baltica/
  20. Ķekavas pašvaldība neredz ieguvumus no «Rail Baltica» projekta, TVnet, 2015.gada 26.februāris.
  21. Sējas novads: Ar “Rail Baltica II” maršrutu rupji pārkāptas iedzīvotāju intereses, Latvijas Avīze, 2015.gada 24.februāris.
  22. Limbažu novada iedzīvotāji satraukti par 'Rail Baltica' projektu; daži to salīdzina ar monstru. Delfi, LETA, 2015. gada 2. marts
  23. Paraksta līgumu par «Rail Baltica» stacijas projektēšanu lidostā «Rīga» lsm.lv ziņu redakcija 2018. gada 20. martā
  24. Uzsākta Rail Baltica Centrālās stacijas iepirkuma 2. kārta un parakstīts sadarbības memorands ar NVO edzl.lv 2018. gada 22. augustā
  25. «Centrālais koordinators». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-06-15.
  26. «Implementing bodies». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-06-15.
  27. «Parakstīts trešais Rail Baltica Globālā projekta CEF līdzfinansējuma līgums | Rail Baltica». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-07-23.
  28. «Projekta finansējums». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-06-15.
  29. «Ieguvumi | Rail Baltica». www.railbaltica.org (lv-LV). Skatīts: 2018-06-15.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]