Schneider Electric

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Schneider Electric SE
Tips Eiropas komercsabiedrība
Darbības joma elektrotehnika
Dibināts 1981. gads
Galvenais birojs Rueil-Malmaison, Karogs: Francija Francija
Produkti iekārtas elektrības sadalei un automatizācijai
Mājaslapa schneider-electric.com
Schneider Electric galvenā biroja ēka Rueil-Malmaison
Schneider Electric ražots 3 fāžu slēdzis

Schneider Electric SE ir Francijas mašīnbūves uzņēmums, kas izgatavo iekārtas elektrības sadalei un automatizācijai. Dibināts 1981. gadā. Galvenais birojs atrodas Rueil-Malmaison.

Uzņēmums izgatavo zema un vidēja sprieguma elektrosadales un drošības ierīces, nepārtrauktas barošanas avotus, rūpnieciskos robotus un citas elektroiekārtas.

Schneider Electric akcijas tiek kotētas Euronext Paris biržā. Pēc 2013. gada maija datiem lielākie akciju turētāji bija: Capital Research and Management Company (9,43 %), BlackRock (4,99 %), Amundi (4,94 %), darbinieki (4,55 %), Commerzbank (3,72 %), Caisse des Dépôts et Consignations (3,67 %).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Schneider Electric pirmsākumi meklējami 1836. gadā, kad brāļi Šneideri ieguva dzelzs ieguves šahtas un apstrādes darbnīcas Lekrezo apkaimē. Pēc diviem gadiem viņi dibināja uzņēmumu Schneider & Cie. Ar laiku tas kļuva par nozīmīgu metalurģijas uzņēmumu un vienu no lielākajiem ieroču ražotājiem Eiropā.

Pēc Pirmā pasaules kara uzņēmums pievērsās elektrosadales iekārtu ražošanai. Pēc Otrā pasaules kara tika pārtraukta ieroču ražošana, uzņēmumam pilnībā pārejot uz civilās produkcijas izlaidi. Galvenās nozares bija celtniecība, dzelzs un tērauda izstrādājumi, elektroiekārtas.

1960. gados uzņēmuma vadību pārņēma Baron Edouard-Jean Empain, izveidota grupa Empain-Schneider, sākta diversifikācija, bet uzņēmuma stāvoklis neuzlabojās.

1980. gadā par uzņēmuma vadītāju kļuva Didier Pineau-Valencienne. Viņš reformēja Groupe Schneider struktūru, turpmāk koncentrējoties tikai uz elektroiekārtu ražošanu. 1981. gadā Groupe Schneider reģistrēta kā akciju sabiedrība (Société Anonyme). Tika piesaistīti jauni investori: investīciju banka Paribas, investīciju grupa Axa, Bruxelles-Lambert France un apdrošināšanas uzņēmums AGF. 1986. gadā šiem četriem akciju turētājiem piederēja grupas holdinga uzņēmuma SPEP 60 % kapitāldaļu. 1999. gadā to daļa bija samazinājusies līdz 8,2 %, bet publiskie akcionāri turēja 82,8 %.[2]

1988. gadā Schneider grupa nopirka uzņēmumu Telemecanique. 1991. gadā nopirkts ASV uzņēmums Square D. 1992. gadā iegādāts uzņēmums Merlin Gerin. 1994. gadā nopirkts Somijas elektropārvades iekārtu ražotājs Nokia Kondensaattorit; 1994. gadā kopā ar Vācijas AEG uz tai piederošā Modicon bāzes izveidots kopuzņēmums AEG Schneider Automation automātiskās kontroles iekārtu ražošanai. 1996. gadā no AEG pilnībā iegūts AEG Schneider Automation (Modicon).[3] 1997. gadā pārdots celtniecības uzņēmums Spie Batignolles, tādējādi Schneider darbība turpmāk pilnībā saistīta ar elektroizstrādājumiem.

1999. gada maijā uzņēmums mainīja nosaukumu uz Schneider Electric. Iegādāts Skandināvijas Lexel, Itālijas Schyller, Francijas Mafelec un ASV Veris Industries, Electrical Switchgear and Power Distribution Services.[2]

2000. gadā nopirkti zemsprieguma ierīču ražotāji: Turcijas Metesan Lexel Elektrik, Ungārijas Prodax, Indijas Crompton Greaves un S&S Power Switchgear, Vācijas May & Steffens, Dienvidāfrikas Conlog, Francijas Infra + un ASV EFI Electronics; vidēja sprieguma ierīču ražotāji: Francijas Bardin un Austrālijas Nu-Lec; rūpnieciskās vadības un automatizācijas iekārtu ražotāji: ASV Steeplechase Software un Quantronix, Francijas Thomson CSF meitas uzņēmums Crouzet Automatismes, Šveices Positec.[2] 2001. gadā Schneider Electric nopirka uzņēmumu Legrand, bet Eiropas Komisija to neatļāva, tādēļ Legrand nācās pārdot.

No 2002. līdz 2008. gadam Schneider Electric divkāršoja ienākumus. 2003. gadā iegādāts Zviedrijas automatizācijas risinājumu uzņēmums TAC. 2004. gadā nopirkts Andover Controls, kas apvienots ar TAC ar nosaukumu Tour Andover Controls. 2004. gadā ieguva vairākumu Austrālijas Clipsal. 2006. gadā nopirkts Vācijas Merten. 2007. gadā iegādāts nepārtrauktās elektroapgādes avotu ražotājs American Power Conversion (APC), kas apvienots ar agrāk iegādāto MGE-UPS. Nopirkts ASV drošības tehnoloģiju uzņēmums Pelco. 2008. gadā iegādāts invertoru (no līdzstrāvas uz maiņstrāvu) ražotājs Xantrex Technology Inc.[2] Kopš 2009. gada Merlin Gerin un Telemecanique produkcija tiek pārdota ar Schneider Electric zīmolu.

2010. gadā Schneider Electric kopā ar Alstom no Areva nopirka elektropārvades un sadales iekārtu nodaļu Areva T&D. Elektropārvades bizness integrēts Alstom Grid, bet elektrosadales iekārtu ražošana pievienota Schneider Electric. 2014. gadā uzņēmums pārreģistrēts par Eiropas komercsabiedrību (SE). 2014. gada janvārī nopirkts Apvienotās Karalistes uzņēmums Invensys, kas nodarbojās ar rūpniecisko automatizāciju un enerģijas kontroli. 2015. gadā apgaismojuma ražotājam Acuity Brands pārdots meitas uzņēmums Juno Lighting. 2017. gada septembrī tika paziņots, ka Schneider Electric iegādāsies 60 % Apvienotās Karalistes informācijas tehnoloģiju uzņēmuma AVEVA Group kapitāldaļu; darījums pabeigts 2018. gada 1. martā. 2017. gada novembrī nopirkts ASV ēku elektrības un sakaru pārvaldības risinājumu uzņēmums ASCO Power Technologies.

Schneider Electric Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1996. gadā Latvijā reģistrēta Schneider Electric S.A. pārstāvniecība, kas 2000. gadā pārdēvēta par Schneider Electric Industries S.A. pārstāvniecību, bet likvidēta 2005. gadā.[4]

Kad Schneider Electric nopirka Skandināvijas uzņēmumu Lexel, tā meitas uzņēmums Latvijā SIA LEXEL Elektropreces arī pārgāja tā pārziņā. 2002. gadā mainīts nosaukums uz SIA LEXEL Elektropreces, bet kopš 2004. gadā nosaukums ir SIA Schneider Electric Latvija.[5] 2008. gadā reģistrēta SIA Schneider Electric Baltic Distribution Centre.[6] Šie uzņēmumi nodarbojas ar produktu un risinājumu tirdzniecību.[7]

Latvijā ir Dānijā reģistrētā Shneider Nordic Baltic A/S meitas uzņēmums SIA LEXEL Fabrika, kas ir Schneider Electric vienīgā ražotne Baltijas valstīs.[8] Tā dibināta 1993. gadā ar nosaukumu SIA AHLSTROM-REMLR ELEKTRA, bet 2002. gadā mainīts nosaukums uz līdzšinējo.[9] Fabrikā nodarbināti ap 180 darbinieki. Tā ražo elektroinstalācijas piederumus (kontaktligzdas, slēdžus u.c.).[7] Produkcija tiek eksportēta galvenokārt uz Ziemeļvalstu reģionu un Vāciju. Latvijas ražotne paplašinājās, jo notika papildu ražošanas līniju pārņemšana no citiem Schneider Electric grupas uzņēmumiem. 2005. gadā rūpnīca pārcēlās uz plašākām telpām Bukultu ielā Rīgā. 2014. gada jūlijā sākās jaunas ražotnes celtniecība, investējot gandrīz 10 miljonus EUR.[10]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]