Alus darīšana

16. gadsimta vācu aldari

Alus darīšana jeb brūvēšana ir alus gatavošana, ūdenī vārot miežus vai cita veida labību un iegūto šķīdumu saraudzējot ar raugu. Laika gaitā alus darīšana no amatniecības kļuvusi par pārtikas rūpniecības nozari.

Agrīnajos viduslaikos Eiropā, galvenokārt klosteros, alus darīšana tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot apiņus kā konservantu. Alu parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt vīnogas. Lai nezaudētu naudu, daudziem aldariem nācās ražot arī sidru, jo saimnieciskās izaugsmes periodos patērētāji pārgāja uz vīnu.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alus darīšana.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)