Rūgšana ir bioķīmisku reakciju virkne, ogļhidrātukatabolisma sākuma posms, kurā, glikozes molekulai oksidējoties, veidojas divas pirovīnogskābes molekulas. Tā notiek dažādu fermentu ietekmē, tādēļ šo procesu sauc arī par fermentēšanos, savukārt mērķtiecīgu rūgšanas izsaukšanu un tās norisei labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu sauc par raudzēšanu. Rūgšanas oksidēšanās-reducēšanās reakcijas ir saistītas ar enerģijas uzkrāšanos adenozīntrifosforskābes (ATF) molekulās, un tas ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā organismi iegūst enerģiju. Rūgšanas reakcijas norisinās daudzos aerobos, gan anaerobos mikroorganismos — raugu, kā arī daudzu baktēriju šūnās. Tās galaprodukti ir atkarīgi no mikroorganismiem, iesaistītajiem fermentiem, kā arī norises apstākļiem. Izdala spirta, pienskābo, propionskābo, sviestskābo un acetonbutilo rūgšanu.[1]