Amau vardīte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Amau vardīte
Paedophryne amauensis
(Rittmeyer et al. 2012)
Amau vardīte uz 1 daima monētas (Ø 18 mm)
Amau vardīte uz 1 daima monētas (Ø 18 mm)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Abinieki (Amphibia)
Apakšklase Kailamfībijas (Lissamphibia)
Virskārta Varžu virskārta (Batrachia)
Kārta Bezastainie abinieki (Anura)
Apakškārta Jauno varžu apakškārta (Neobatrachia)
Dzimta Šaurmutvaržu dzimta (Microhylidae)
Apakšdzimta Krūmu šaurmutvaržu apakšdzimta (Asterophryinae)
Ģints Jaungvinejas mikrovardītes (Paedophryne)
Suga Amau vardīte (Paedophryne amauensis)
Izplatība
Map of Paedophryne localities 2.png
  Amau vardītes (Paedophryne amauensis) atklāšanas vieta
Amau vardīte Vikikrātuvē

Amau vardīte (Paedophryne amauensis) ir šaurmutvaržu dzimtas (Microhylidae) pasaulē mazākā varžu suga, kas šobrīd ir arī mazākais zināmais mugurkaulnieks pasaulē.[1]

Vardītes atklāšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amau vardīte tika atklāta 2009. gadā, kad Luiziānas štata Universitāte organizēja pētniecisko ekspedīciju Papua-Jaungvinejas bioloģiskās daudzveidības izpētei.[1] Jaunā vardīšu suga tika atklāta Amau ciema tuvumā Centrālajā provincē. Šis ciema nosaukums tika izmantots vardītes zinātniskā nosaukuma izveidē.[2] Par jaunās sugas atklāšanu zinātnieki paziņoja 2012. gadā.[2]

Mazās vardītes, kas ir istabas mušas lielumā, meža zemsedzē praktiski ir neiespējami ieraudzīt. Par to varbūtējo atrašanās vietu liecina tikai to kurkstēšana, kas ir līdzīga kukaiņu čirkstēšanai, tādēļ biologiem jābūt īpaši dzirdīgiem, lai saprastu, ka skaņa tomēr ir nedaudz atšķirīga. Lai notvertu nezināmo dzīvnieku, kura skaņa bija dzirdama nākam no sakritušo lapu kaudzes, pētnieki izmantoja plastikas maisiņu, saņemot tajā lielāku kaudzi ar kritušajām lapām. Tikai pēc tam tie ieraudzīja, ka maisiņā pa lapām lēkā sīciņa vardīte.[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amau vardītes rentgena uzņēmums

Amau vardītes pieauguša īpatņa ķermeņa lielums ir 7—8 mm (visbiežāk ap 7,7 mm).[4] Mātīte ir nedaudz lielāka nekā tēviņš. Vardītes skeleta uzbūve ir vienkāršāka kā normāla lieluma vardēm. Tām pirms krustu kaula ir tikai 7 mugurkaula skriemeļi.[2] Amau vardītes mugura ir tumši brūna ar neregulāras formas rudiem vai rudi brūniem raibumiņiem, sāni un vēders tumši brūni vai tumši pelēki ar neregulāriem zilganbaltiem plankumiņiem.[4] Priekškāju pēdām ir trīs pirksti bez peldplēvēm (pirksti viegli saplacināti), pakaļkājām četri pirksti bez peldplēvēm.[5]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amau vardīte dzīvo uz zemes, nokritušo lapu mitrajā zemsedzē. Amau vardīte spēj palēkties uz augšu 30 reizes augstāk par savu ķermeni. Tā ir aktīva krēslas stundās un barojas ar sīciņiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, ērcēm, ar kuriem citi abinieki nebarojas.[1] Vairošanās sezonas laikā tēviņi sauc mātītes, izdodot ļoti augstas, kukaiņu čirkstēšanai līdzīgas frekvences skaņas (8400—9400 Hz).[2] Mātīte vienā vairošanās sezonā iznēsā divus ikrus. Attīstības ciklā nav kurkuļa fāzes, no ikriem izšķiļas miniatūras vardītes, kas ir pieaugušo īpatņu samazinātas kopijas.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]