Amerikas palede

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Amerikas palede
Alosa sapidissima (Wilson, 1811)
Amerikas palede
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaSiļķveidīgās (Clupeiformes)
DzimtaSiļķu dzimta (Clupeidae)
ApakšdzimtaAlozu apakšdzimta (Alosinae)
ĢintsAlozas (Alosa)
SugaAmerikas palede (Alosa sapidissima)
Sinonīmi
  • Clupea sapidissima
Amerikas palede Vikikrātuvē

Amerikas palede jeb Amerikas aloza (Alosa sapidissima) ir siļķu dzimtas (Clupeidae) anadroma zivs, kuras dabīgais izplatības areāls aptver Atlantijas okeāna rietumu piekrasti, sākot ar Ņūfaundlendu un beidzot ar Floridu.[1] 1870. gados introducēta Klusajā okeānā pie Kalifornijas krastiem. Mūsdienās ziemeļu virzienā tā sastopama līdz Aļaskai un Āzijas ziemeļu krastiem (līdz Kamčatkas pussalai), bet dienvidu virzienā areāls sasniedz Meksiku.[1]

Amerikas palede ir tuvāk radniecīga alozām, kas dzīvo pie Eiropas krastiem, nekā pārējām Ziemeļamerikas alozu sugām.[2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas palede ir vidēji liela vai liela siļķveidīgā zivs

Amerikas palede ir vidēji liela vai liela siļķveidīgā zivs, kas ir viena no lielākajām sugām visā siļķu dzimtā.[3] Tās ķermeņa garums var sasniegt 76 cm, svars 5,5 kg, lai gan parasti tā ir apmēram 50 cm gara.[4] Mātītes aug ātrāk un vienmēr ir lielākas, nekā tā paša vecuma tēviņi. Parasti tās ir apmēram trīs reizes lielākas nekā tēviņi.[5]

Ķermenis samērā augsts, no sāniem saplacināts. Mugura tumši zila vai zilizaļa, sāni un vēders sudrabaini. Uz sāniem, uzreiz blakus žaunu vākiem, ir viens vai vairāki tumši plankumi, retumis ir otra plankumu rinda.[5] Nārsta laika krāsa zivīm kļūst tumšāka. Vēdera ķīlis ass. Augšlūpa vidū šķelta, bet atšķirībā no alozas apakšlūpa neieguļas šķēlumā.[4] Visām spurām mīksti stari.[4]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amerikas palede ir anadroma zivs, kas uzturas baros. Dzīvo jūrā, krasta tuvumā, nārstot dodas uz saldūdens upēm. Novērota līdz 630 km tāla migrācija, lai gan dažas paledes nārsto uzreiz grīvā, tikko ienākot saldūdenī.[1][4] Mazuļi pirmo vasaru pavada upē, bet rudenī tie iepeld jūrā un tur paliek, līdz sāk nārstot. Barus jaunās paledes sāk veidot, kad ir apmēram 20—30 mm garas. Bars visas vasaras garumā lēnām pārvietojas pa upi uz leju, izvairoties no lielākām zivīm, kurām tās var kļūt par ēsmu.[4][5]

Mazuļi ir visēdājas un barojas ar planktonu, galvenokārt ar zooplanktonu un saldūdens kukaiņu kāpuriem.[5] Zivīm paaugoties tās galvenokārt barojas ar vēžveidīgajiem, tārpiem, zivju ikriem, lielākās zivis arī ar nelielām zivīm.[4][5]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimumgatavība mātītei iestājas 3—7 gadu vecumā, visbiežāk 4 gados.[5] Upēs uz nārstu ziemeļos dzīvojošās Amerikas paledes ienāk maijā vai jūnijā, masveidā ienākot, kad ūdens temperatūra sasniedz 18,5° C. Dienvidos dzīvojošās paledes nārstot dodas novembrī.[4] Nārstošanas vietas tēviņi sasniedz pirmie, mātītes ierodas 1—2 nedēļas vēlāk. Nārsto seklumā ar grants gultni un tuvumā esošu spēcīgu straumi.[4]

Auglība 200—250 tūkst. ikru.[5] Raksturīgs vienlaicīgs nārsts pēc saulrieta un līdz apmēram pusnaktij (vairākas naktis), kad ūdens temperatūra ir 8—26° C, bet optimālā temperatūra ir 12—21° C.[4] Ikri nogrimst uz gultnes un brīvi peld pa straumi, to attīstība ilgst 6—10 dienas, atkarībā no ūdens siltuma.[5] Amerikas palede var sasniegt 10—13 gadu vecumu.[4][5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 IUCN: Alosa sapidissima
  2. Faria, R.; Weiss, S. & Alexandrino, P. (2006): A molecular phylogenetic perspective on the evolutionary history of Alosa spp. (Clupeidae). Molecular Phylogenetics and Evolution 40(1): 298–304. doi:10.1016/j.ympev.2006.02.008
  3. Fish Facts: American Shad (Alosa sapidissima)
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 4,9 FishBase: Alosa sapidissima (Wilson, 1811) American shad
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 ADW: Alosa sapidissima

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]