Anastasija Neretniece

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Anastasija Neretniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1931. gada 14. novembrī (92 gadi)
Preiļu pagasts, Karogs: Latvija Latvija
Dzīves vieta Lielvārde
Tautība latviete
Nodarbošanās skolotāja, muzejniece, kultūras darbiniece
Vecāki Dārta Vaivode, Aloizs Bečs
Brāļi Pēteris Bečs
Māsas Anna Beča, Monika Deksne, Antoņina Gorenko
Dzīvesbiedrs Guntis Neretnieks
Bērni Andris Neretnieks, Juris Neretnieks

Anastasija Neretniece (dzimusi Beča 1931. gada 14. novembrī) ir latviešu skolotāja, muzejniece un kultūras darbiniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece.[1]

Nospēlējusi 23 lomas,[2] nodibinājusi Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju.[3]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1931. gada 14. novembrī Preiļu rajona Preiļu pagasta Plivdu sādžas „Vizbuļos” Dārtas Vaivodes un Aloiza Beča ģimenē.[3]

Kristīta Preiļu baznīcā, kristīja priesteris Pēteris Apšenieks.[3] Iestiprināja Aglonas bīskaps Jāzeps Rancāns, stiprinātā krustmāte bija profesiore Anastasija Stikāne.[3]

1960. gadā salaulājās ar vīru Gunti Neretnieku Preiļu baznīcā, laulāja priesteris Pēteris Vilcāns.[3] Laulībā dzimuši 2 dēli — Andris Neretnieks un Juris Neretnieks.

Mazbērni — Arnis Neretnieks.[2]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mācījusies Šaurupes pamatskolā, Pieniņu pamatskolā un Preiļu 1. vidusskolā.[4]

Studēja Latvijas Valsts pedagoģiskajā institūtā.[3]

Profesionālā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ogres rajona Ķeipenes septiņgadīgajā skolā strādāja 2 gadus. Tur bija pionieru vadītāja, latviešu valodas skolotāja, vadīja leļļu teātri un sienas avīzi.[3]

Lielvārdes vidusskolā bija latviešu valodas un literatūras skolotāja, pionieru vadītāja, strādāja skolas bibliotēkā.[3]

Bija deputāte, strādāja Lielvārdes Kultūras komisijā.[3]

1970. gadā nodibināja un atklāja Andreja Pumpura Lielvārdes muzeju. Muzejā par vadītāju nostrādāja 31 gadu. Viņas vadībā novadīti 32 gadskārtējie A. Pumpura muzeja svētki un 26 zinātniskās konferences.[3]

Darbojās Lielvārdes pensionāru biedrības senioru teātrī „Paši”.[5]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1988. gadā atzīta par Nopelniem bagāto kultūras darbinieci.[3]

1990. gadā saņēmusi prēmiju "Sējējs" par latviešu kultūras popularizēšanu.[3]

1995. gadā ar Ordeņu kapitula lēmumu piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (virsniece, ordeņa numurs 66)[1][6] kā Andreja Pumpura muzeja vadītājai.

2007. gadā pasniegts apbalvojums "Goda Lielvārdietis".[3][7]

2012. gadā piešķirts "Latvijas Ordeņu brālības" godabiedres nosaukums.[8]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Anastasija Neretniece / Tautas atmiņa kā granīts / Padomju Ceļš. — 1976, 7.febr.
  • Anastasija Neretniece / Ko deva svētki (Dzejnieka Andreja Pumpura muzeja svētki Lielvārdē (Ogres raj.)) / Padomju Ceļš. — 1979, 29.sept.
  • Anastasija Neretniece / Dziļi iesakņojies spēks (Par Ogres raj. kolhoza "Lāčplēsis" jaukto kori : Sakarā ar gatavošanos Latvijas PSR Dziesmu un deju svētkiem) / Padomju Ceļš. — 1980, 5.apr.
  • Anastasija Neretniece / "Skolēnu estētiskā audzināšana novada izpētes gaitā" krājumā "Literārās novadpētniecības darbs skolā" / Rīga, Zvaigzne, 1986
  • Anastasija Neretniece / Andreja Pumpura [memoriālais] muzejs strādā / Karogs. — Nr.9 (1988), 24.lpp.
  • Anastasija Neretniece / Lielvārdē jauna [katoļu] baznīca / Ogres Vēstis. — 1992, 21.okt. [1.]lpp.
  • Anastasija Neretniece / Ieskats Lielvārdes baznīcas vēsturē / Katōļu Dzeive. — 1995, Nr. 12. — 16.-17.lpp.
  • Anastasija Neretniece / Latviešu valodas gads / Neatkarīgā Rīta Avīze. — 1997, 18.okt. 5.lpp.
  • Anastasija Neretniece, Saulcerīte Viese, Gunārs Priede / Atklāta vēstule jums, lasītāj! : Aicinājums izsludināt 1998.g. par Latv. val. gadu / Diena. — 1997, 23.okt. 12.lpp.
  • Ruta Marjaša un citi / Mēs — par sevi, par dzīvi, par laiku / Latvijas Vēstnesis. — 1999, 5.febr., 6.lpp. ; 12., 19.febr., 8.lpp. ; 26.febr., 4.lpp.
  • Anastasija Neretniece / Lielvārdes dižvīram Jānim Kalniņam-Sarmam — 115 / Ogres Vēstis. — 1999, 20.febr. [1.]lpp.
  • Anastasija Neretniece / Lāčplēsis — Somijā, Leti — Latvijā / Muzeju vēstnesis. — ISSN 1407-2637. — 2000, Nr.6 (jūn.) 3.lpp.
  • Anastasija Neretniece / Vēlreiz par katoļu baznīcu Lielvārdē / Ogres Vēstis. — 2000, 16.sept. 3.lpp.
  • Andris Grīnbergs, Rūta Koluža, Anastasija Neretniece / Tautas rakstīta grāmata / Lauku Avīze. — ISSN 1407-3331. — 2001, 9.jūn. 12.lpp.
  • Anastasija Neretniece / Mons. Zigfrīds Naglis mūžībā / Katoļu Dzeive. — ISSN 1407-6020. — Nr.9 (2002), 45.lpp.
  • Anastasija Neretniece / Jānis Baltvilks dzejā un atmiņās / Ogres Ziņas. — ISSN 1691-0729. — Nr.89 (2004, 3.aug.), 8.lpp.
  • Anastasija Neretniece / Jānis Baltvilks dzejā un atmiņās / Karogs. — ISSN 0132-6295. — Nr.9 (2004, sept..), 209.-219.lpp.
  • Arnolds Viesis un citi / Saulcerītes Vieses mūža audi / Rīga, Jaunā Daugava, 2008. ISBN 9789984726401 Nepareizs ISBN
  • Anastasija Neretniece / Vērtīga tikšanās ar akadēmiķi Janīnu Kursīti / Ogres Vēstis. — ISSN 1691-2454. — Nr.127 (2008, 30.okt.), 4.lpp.
  • «Uz svētumu». Ogres Svētā Meinarda Romas katolu draudze, Anastasija Neretniece. Skatīts: 2010. gada 30. novembrī. (latviski)
  • Anastasijas Neretniece / Klasesbiedri tiekas pēc 60 gadiem: par Preiļu 1.vidusskolas 1951.g. 11.b kl. absolventu salidojumu Preiļu novada Plivdu "Vizbuļos" / Vietējā. — ISSN 1407-950X. — Nr.26 (2011, 1.jūl.), 17.lpp.
  • Andrejs Grāpis un citi / Stāja: Voldemāra Kalpiņa laiks / Rīga, Pils, 2011. ISBN 9789934814112
  • Anastasija Neretniece / Preiļos pulcēsies apbalvotie : [par Latvijas Ordeņu brālības plānoto 17.salidojumu Preiļos] / Vietējā Latgales Avīze. — ISSN 2255-9418. — Nr.28 (2015, 17.jūl.), 6.lpp.

Dalība redkolēģijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Rūta Koluža / Lielvārde laiku lokos / Lielvārde, Lielvārds, 1999. ISBN 9984110206
  • Rūta Koluža / Ķikuraina valodiņa / Rīga, Kamene, 2001. ISBN 998463647X

Publikācijas par Anastasiju Neretnieci[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • E. Gžibovska / Viena diena pie Daugavas... : [Par Ogres raj. Lielvārdes vidussk. latv. val. un literatūras skolotāju Dz.Bļodones, R.Kolužas un A.Neretnieces darba pieredzi] / Skola un Ģimene. — 1972. — 1972, Nr.5, 24.-25.lpp.
  • S. Lesiņa / Daugavas malā, Ķeguma galā..." : [Par dzejn. A.Pumpura muzeju Lielvārdē (Ogres raj.) un muzeja dibinātāju un vad. A.Neretnieci] / Padomju Ceļš (Ogre). — 1980, 9.okt.
  • Dzintra Ciekurzne / Ordeņa virsniece Anastasija Neretniece / Latvijas Vēstnesis. — 1997, 21. maijs.
  • Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāti / Diena. — 1999, 23.apr. 14.lpp.
  • Aina Rozniece / Triju Zvaigžņu gaisma — Lāčplēša un Spīdolas zemē Lielvārdē : atzīmējot Triju Zvaigžņu ordeņa 75. gadskārtu, Lielvārde 21.aug. pošas uz ordeņa nesēju tikšanos / Latvijas Vēstnesis. — 1999, 17.aug. [1.], 3.lpp.
  • Ita Ziediņa / Vieta, kur justies labi / Sieviete. — 1999, Nr. [6] 36.-38.lpp.
  • Lilita Juhno / Lielvārdes motīvs : [par Andreja Pumpura muzeja darbiniecēm Anastasiju Neretnieci un Dzidru Bļodoni] / Treji Vārti (Īstlensinga). — 1999, Nr. 188.- 68.lpp.
  • Dace Klipa / Anastasija / Ogres Vēstis. — 2000, 8.sept., 4.-5.lpp. ; 14.sept., 4.lpp. ; 22.sept., 5.lpp.
  • Natālija Daugaviete / "Es lūdzu liktenim un laikam mūs vējiem līdzi neaizpūst..." / Ogres Vēstis. — 2000, 8.sept., 4.-5.lpp. ; 14.sept., 4.lpp. ; 22.sept., 5.lpp.
  • Aija Lulle / Lielvārde svin 800 gadu jubileju / Neatkarīgā Rīta Avīze. — ISSN 1407-3463. — 2001, 4.aug. [1.], 3.lpp.
  • Anija Pelūde / Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Anastasija Neretniece un viņas ģimene / Ieva. — ISSN 1407-2033. — Nr.42 (2002, 16.okt.), [8.]-9.lpp.
  • Valija Berkina / Lielvārdes mūzejam — jubileja / Brīvā Latvija. — ISSN 0934-6759. — Londona. — Nr.40 (2005, 8./14.okt.), 9.lpp.
  • Agita Grīnvalde-Iruka / Apbalvo pirmos Goda lielvārdiešus / Ogres Ziņas. — ISSN 1691-0729. — Nr.138 (2007, 22.nov.), [1.], 3.lpp.
  • Ilze Atvara / Anastasija Neretniece svin divas jubilejas : [par Triju zvaigžņu ordeņa virsnieces, A.Pumpura muzeja bij. direktores jubilejas izstādi Preiļu Vēstures un lietišķās mākslas muzejā : sakarā ar 75.dz.d. / Vietējā. — ISSN 1407-950X. — Nr.47 (2008, 21.nov.), 18.lpp.
  • Lidija Kirillova / Viņa piešķir pasaulei savas krāsas / Novadnieks. — ISSN 1407-9321. — Nr.87 (2008, 25.nov.), 3.lpp.
  • Dzintra Mozule / Anastasija Neretniece: "Es ticu, ka atnāks mīlestības civilizācija" / Ogres Vēstis. — ISSN 1691-2454. — Nr.136 (2008, 22.nov.), [1.]lpp.
  • Ritvars Raits / Anastasijai Neretniecei "Latvijas Ordeņu brālības" godabiedres nosaukums / Ogres Vēstis Visiem. — ISSN 1691-2454. — Nr.36 (2012, 11. maijs), [1.], 3.lpp.
  • «Intervija ar bijušo Andreja Pumpura muzeja vadītāju Anastasiju Neretnieci». Zinību biedrība "Gaismas Dārzs", Sandra Sabīne Jaundaldere. Skatīts: 2013. gada 3. februārī. (latviski)
  • «Gaismas dārzā izdejoti Lielvārdes jostas raksti». DELFI Novados, Lielvārdes novada pašvaldība. Skatīts: 2013. gada 29. janvārī. (latviski)
  • «Lielvārdē grāmatas "Latvijas leģendas" atvēršanas svētki». Ogrenet. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 15. novembrī. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  • «Lāčplēša korim – 150. Atmiņās par kori dalās Anastasija Neretniece.». news.lv, Lielvārdes Novada Ziņas. Skatīts: 2015. gada 12. martā. (latviski)
  • Inese Matisāne / Publikācija "Lielvārdes Asja" grāmatā Katoļu kalendārs 2016 / Rīga, Katoļu Baznīcas Vēstnesis, 2015. ISBN 9789934804595. 254.lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotie 1994.-2004.». president.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. decembrī. Skatīts: 2015. gada 23. decembrī. (latviski)
  2. ↑ 2,0 2,1 «ANASTASIJA NERETNIECE SVIN 50 DARBA GADUS». ordenubraliba.lv, Dzintra Mozule. Skatīts: 2015. gada 23. decembrī. (latviski)
  3. ↑ 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 «Dieva izredzētā Anastasija Neretniece». Katoļu Baznīcas Vēstnesis, Inese Matisāne. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. februārī. Skatīts: 2015. gada 23. decembrī. Arhivēts 2017. gada 1. februārī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  4. ↑ «Novadnieku enciklopēdija». Preiļu galvenā bibliotēka. Skatīts: 2015. gada 23. decembrī. (latviski)
  5. ↑ «Senioru teātris „Paši”.». Ķeguma Novads. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2015. gada 27. oktobrī. (latviski)
  6. ↑ «Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotās personas». latvijaslaudis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. decembrī. Skatīts: 2015. gada 23. decembrī. Arhivēts 2015. gada 7. decembrī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  7. ↑ Agita Grīnvalde-Iruka / Apbalvo pirmos Goda lielvārdiešus / Ogres Ziņas. — ISSN 1691-0729. — Nr.138 (2007, 22.nov.), [1.], 3.lpp.
  8. ↑ Ritvars Raits / Anastasijai Neretniecei "Latvijas Ordeņu brālības" godabiedres nosaukums / Ogres Vēstis Visiem. — ISSN 1691-2454. — Nr.36 (2012, 11. maijs), [1.], 3.lpp.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Anastasija_Neretniece&oldid=3891419"