Preiļu katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Preiļu katoļu baznīca.jpg
Preiļu katoļu baznīca
Preiļu katoļu baznīca (Latvija)
Preiļu katoļu baznīca
Preiļu katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Preiļi
Koordinātas 56°17′39″N 26°43′33″E / 56.29417°N 26.72583°E / 56.29417; 26.72583Koordinātas: 56°17′39″N 26°43′33″E / 56.29417°N 26.72583°E / 56.29417; 26.72583
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1886
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Jānis Stepiņš
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1878
Celtniecības beigas 1886
Specifikācija
Garums 37 m
Platums 24 m
Būvmateriāli laukakmeņu mūri, sarkanie ķieģeļi

Preiļu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Aglonas ielā 1a, Preiļos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc reformācijas Preiļu apvidū sākās aktīva jezuītu darbība, kas sniedza apkārtnes ļaudīm garīgu aprūpi. Pirmā baznīca Preiļos bija būvēta 1676. gadā, tā bija neliela koka celtne, ko uzcēla par muižkunga Borha līdzekļiem. Dievnamu aprūpēja jezuīti, kas Preiļos veica darbību līdz 1775. gadam.

1771. vai 1772. gadā Preiļu muižnieks Jāzeps Borhs uzcēla jaunu baznīcu vecās vietā, veltītu Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas godam, ko iesvētījuši dominikāņi. 1873. gadā Preiļu draudzes prāvests Jarockis vēlējies dievnamu remontēt, bet pagasta sanāksmē tika nolemts celt jaunu dievnamu. Saņēmuši atļauju no Iekšlietu ministrijas 1878. gada 24. novembrī, nojaukuši veco baznīcu un uzsākuši jauna dievnama celtniecību. Par pagaidu dievkalpojumu noturēšanas vietu izraudzījās 1817. gadā būvēto Borhu kapelu, kas atradās Preiļu muižas parkā. Baznīca tika uzcelta 1886. gadā un to iesvētīja Preiļu prāvests Pēteris Paulins Daņusevičs. Jaunajam dievnamam bija iegādāts jauns inventārs, no vecās baznīcas paturot divus biktskrēslus, Dievmātes gleznu sudrabā, gleznu no Dievmātes altāra un Svētā Antona gleznu. Jaunais Preiļu muižkungs Gulkevičs, kurš 1891. gadā nopirka muižu no Jāņa Ungerna Sternberga, jaunajam dievnamam uzdāvāja ērģeles, Dievmātes altāri un liturģisko apģērbu.

1886. gada 27. jūnijā prāvesta Kazimira Baturas darbības laikā Mogiļevas sufragans Simons Preiļu baznīcu konsekrēja Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam. 1900. gada jubilejas piemiņai pie ieejas baznīcā un sakristejā novietoja apaļus metāla krustus. 1922. gadā pāvesta nuncijs Antonijs Cekini, apmeklējot Preiļu baznīcu, tās lielajam altārim piešķīra privilēģijas "altare privilegatum". Otrreiz nuncijs baznīcu vizitēja 1929. gada 8. septembrī, 40 stundu atlaidu laikā vadot draudzes intronizāciju Jēzus Sirds godam. Prāvesta Pētera Apšinieka darbības laikā (1930. — 1936.) norisinājās dievnama pārbūves darbi — paplašināja kora telpas, pārbūvēja griestus un altārus.[2] Viņa laikā Preiļu baznīca kļuva par dekanātu.

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir celta no laukakmeņiem un sarkanajiem ķieģeļiem, tai ir cinka skārda jumts. Tā ir 37 metrus gara un 24 metrus plata ēka ar vienu 30 metrus augstu torni, kurā atrodas trīs zvani: " Svētais Pēteris " - lielais zvans, "Svētais Francisks" - vidējais un "Svētā Terēze" - mazais zvans.[3] Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz laukakmeņu mūra žogs ar skārda jumtu. Pie ieejas ir sarkanu ķieģeļu vārtu stabi un veidojums, bet vārti ir no dzelzs. Ieejas durvis ir galā, no sāniem un sakristejas, pie durvīm sānos un galā ir tēstu akmeņu kāpnes. Dārza divos stūros ieejas pusē atrodas divas nelielas kapličas, kas saglabājušās no vecās baznīcas laikiem. Baznīcas dārza teritorijā atrodas arī plebānija, ko uzbūvēja prāvests Aloizs Kaļve savas darbības laikā (1951. —1959.) Baznīcas dārzā ir priesteru Mečislava Didaleviča un Staņislava Žabas kapu pieminekļi, kurus tur no 1970. gadā slēgtās Preiļu vecās kapsētas pārveda dekāns A. Budže, izveidodams simboliskas kapu vietas. Baznīcas dārzā apskatāma skulptūra "Latgales māte" (tēlnieks B. Buls) un piemineklis politiski represēto piemiņai (tēlniece V. Dzintare).[4]

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir trīs navu celtne ar flīžu grīdu un lēzeniem koka griestiem, kas balstās uz četriem pīlāriem, sadalot telpu trijās navās. Kora telpās atrodas Rīgā Kolbes firmā darinātas ērģeles ar 1414 stabulēm, 2 manuāliem un 24 reģistriem.

Dievnamā ir četri altāri. Galvenais jeb centrālais altāris ir veidots ar balustrādi, lai augšā ierīkotu ceturto altāri, kur ir Kristus Karaļa glezna, bet zem tās Jaunavas Marijas sudraba glezna ar 7 votām. Kreisajā pusē ir Dievmātes altāris, bet labajā pusē — Svētā Krusta altāris. Aplūkojami vairāki nozīmīgi mākslas pieminekļi — gleznas un 18. gadsimta krucifikss.[4]

Dievnamā redzama arī Svētā Antona glezna, kas atrodas pie pīlāra, pretī ambonam.[5]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Stepiņš.[1] Draudzes dibināšanas laiks nav zināms, bet jau pirms reformācijas Preiļi bija misiju punkts. 1472. gadā Livonijas ordeņa mestrs Bernards fon der Borhs Preiļus izraudzīja par savu rezidenci un šajā laikā varēja būt garīga aprūpe. Droši zināms, ka 1676. gadā, uzceļot pirmo baznīcu Preiļos, draudze jau eksistējusi.

Draudzei ir septiņpadsmit kapsētas — Preiļu pilsētas kapi, Sila (Ondzuļu-Miera), Sprindžu, Rībuļu (Gavarščiku), Šoldru, Dzeņu (Gavaru, Anspoceņas), Rutkovsku (Kažu), Mazo Priekuļu (Augustovas), Kokoriešu (Lielo Rumpu), Pupoju, Pauniņu un Ļudvigovas — Žagatu kapsētas, Petrausku (Utinānu), Gaļmuižas (Gailīšu), Eisāgu, Ivdreišu un Lielie Priekuļu kapi.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Zvaigznes diena, Sveču diena, Kunga pasludināšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena, Kristus Karaļa svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas — debesu un zemes Karalienes diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Archived 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.323.lpp.
  3. Baznīcas zvani Archived 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. www.preili.lv/bazneica/
  4. 4,0 4,1 Preiļu katoļu baznīca www.celotajs.lv
  5. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 161.-162.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]