Dzimusi 1932. gada 2. augustā Jēkabpilī. 1955. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1958. gadā sāka publicēt savus darbus.[1] Strādāja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1955—1973), izdevniecībā "Liesma" (1973—1978).
No 1978. līdz 1990. gadam Viese vadīja Latvijas Rakstnieku savienības Mežaparka attīstības biedrību.[1] Rakstīja īsprozas grāmatas, pētījumus, sastādīja Raiņa gadagrāmatas laikā no 1975. līdz 1989. gadam, kā arī pirmos sešus Aspazijas Kopotus rakstus (1985—1988).[1] Atmodas kustības laikā 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[3]
Mirusi 2004. gada 24. decembrī Rīgā.
- Randenes vasara. Liesma, 1965
- Pasaules dziesma. Liesma, 1973
- Aspazija. Liesma, 1975
- Raganiezis. Liesma, 1976
- Radīšanas brīnums: esejas un piezīmes. Liesma, 1980
- Jaunais Rainis. Liesma, 1982
- Mūža raksts. Liesma, 1985
- Кришьянис Барон. История жизни. Liesma, 1985
- Pie sliekšņa, pie avota. Zvaigzne, 1989
- Gājēji uz Mēnessdārzu. Liesma, 1990
- Dieviena. Zvaigzne ABC, 1994
- Mežaparks - nami, cilvēki, likteņi. Preses nams, 1994
- Mūžīgie spārni. Jaunā Daugava, 2004
1968. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri, 1985. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukumu,[1] 1990. gadā Raiņa prēmiju.
1995. gadā Viese apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[4] un Aspazijas balvu.[1]