Saulcerīte Viese

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Saulcerīte Viese
Personīgā informācija
Dzimusi 1932. gada 2. augustā
Valsts karogs: Latvija Jēkabpils, Latvija
Mirusi 2004. gada 24. decembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība Latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās Rakstniece, literatūrzinātniece
Valoda Latviešu valoda
Augstskola Latvijas Universitāte

Saulcerīte Viese (dzimusi 1932. gada 2. augustā Jēkabpilī, mirusi 2004. gada 24. decembrī Rīgā)[1] bija latviešu rakstniece un literatūrzinātniece. Pētījusi Raini un Aspaziju,[2] par viņiem ir sarakstījusi arī vairākas grāmatas.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1932. gada 2. augustā Jēkabpilī. 1955. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1958. gadā sāka publicēt savus darbus.[1] Strādāja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1955—1973), izdevniecībā "Liesma" (1973—1978).

No 1978. līdz 1990. gadam Viese vadīja Latvijas Rakstnieku savienības Mežaparka attīstības biedrību.[1] Rakstīja īsprozas grāmatas, pētījumus, sastādīja Raiņa gadagrāmatas laikā no 1975. līdz 1989. gadam, kā arī pirmos sešus Aspazijas Kopotus rakstus (1985—1988).[1] Atmodas kustības laikā 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[3]

Mirusi 2004. gada 24. decembrī Rīgā.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Randenes vasara. Liesma, 1965
  • Pasaules dziesma. Liesma, 1973
  • Aspazija. Liesma, 1975
  • Raganiezis. Liesma, 1976
  • Radīšanas brīnums. Liesma, 1980
  • Jaunais Rainis. Liesma, 1982
  • Mūža raksts. Liesma, 1985
  • Кришьянис Барон. История жизни. Liesma, 1985
  • Pie sliekšņa, pie avota. Zvaigzne, 1989
  • Gājēji uz Mēnessdārzu. Liesma, 1990
  • Dieviena. Zvaigzne ABC, 1994
  • Mežaparks - nami, cilvēki, likteņi. Preses nams, 1994
  • Mūžīgie spārni. Jaunā Daugava, 2004


Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1968. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri, 1985. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukumu,[1] 1990. gadā Raiņa prēmiju.

1995. gadā Viese apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[4] un Aspazijas balvu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 790. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «Saulcerīte Viese 1932.g. 2.VIII - 2004.g. 24. XII». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 19. janvārī.
  3. No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
  4. «Tuvinieki un domubiedri atvadās no literātes Saulcerītes Vieses». Tvnet.lv. Skatīts: 2013. gada 19. janvārī.