Aglonas Romas katoļu bazilika

Aglonas Romas katoļu bazilika
Aglonas Romas katoļu bazilika
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Aglona
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1800
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss	baznīca
Mājaslapa	aglonasbazilika.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	baroks
Celtniecības sākums	1768
Celtniecības beigas	1780
Specifikācija
Smailes augstums	60 m
Būvmateriāli	ķieģeļi, apmesti

Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika ir nozīmīgs Latvijas katoļu reliģisks centrs. 1980. gadā, Aglonas dievnamam svinot savu 200 gadu jubileju, pāvests Jānis Pāvils II piešķīra tai titulu "bazilika minoris". 1993. gada septembrī savas Latvijas vizītes laikā pāvests apmeklēja baziliku. Pasākumos piedalījās ap 300 000 svētceļnieku. Aglonas bazilika ir veltīta Dievmātes Debesīs Uzņemšanas godam.

Vēsture

Dominikāņu darbības aizsākumi Aglonā

1697. gadā pēc muižtures Ievas Justīnes Šostovickas aicinājuma, ar toreizējā Livonijas bīskapa, Nikolaja Poplavska atbalstu, 1688. gadā Aglonā ieradās Viļņas dominikāņu klostera priors tēvs Remigijs Mosokovskis un Aglonā izvēlējās vietu sakrālajām celtnēm. 1699. gadā dominikāņi nodibināja klosteri, bet 1670. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu. 1751. gada 10. septembrī, savā trešajā Aglonas apmeklējuma laikā, Livonijas bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina koka baznīcu iesvētīja. Baznīcā dominikāņi novietoja Dievmātes svētgleznu, kura bija uzgleznota pēc Traķu Dievmātes svētgleznas parauga.

Mūra baznīca

Bazilika no sakrālā laukuma labās puses

Kad sākotnējā baznīca nodega, tās vietā no 1768. līdz 1780. gadam uzcēla mūra klostera ēku un pašreizējo dievnamu. Dievnama interjera apdare tapusi 18.—19. gadsimtā, taču kancele, ērģeles un biktssols — 18. gadsimta nogalē.

Aglonas Bazilikas galvenais altāris ar Aglonas Dievmātes svētgleznu 2007. gada janvārī

Aglonas bazilika celta vēlā baroka stilā, to rotā divi apmēram 60 m augsti torņi. Iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas dekorētas ar rokoko stila rotājumiem.

Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Baznīcā glabājas gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte". Pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas.

No 2011. līdz 2013. gadam pēc diecēzes bīskapa Jāņa Buļa rīkojuma notika Aglonas Bazilikas restaurācijas darbi. Tika nomainīts jumta segums, skārda segumu nomainot pret kaparu un veikti renovācijas darbi bazilikā un klosterī. Bazilikā tika veikta pilnīga sienu krāsojuma nomaiņa, saglabājot iepriekšējo baroka un rokoko stilu, bet nomainot krāsu toņus un rakstus uz sienām. Altārdaļas lielās kolonnas un dzegas pārtapušas no imitēta zili zaļā marmora uz sarkanīgi rozīgo, tādējādi viss altāris kļuvis daudz "siltāks". Turpretim pārējā bazilikā nomainīts sienu krāsojums no dekoratīviem līniju elementiem gaiši dzeltenās un rozā krāsās uz marmora imitācijām zaļpelēkās krāsās. Visas bazilikas dekoratīvajā krāsojumā ir daudz vairāk marmora imitāciju, nekā tas bija iepriekš. Pazuduši dažu svēto attēli un kristietības simboli, piemēram balodis (kā Svētā Gara simbols), Dieva Jēra simbols, u. c.

Ārējās saites

• fotoattēli
• Aglonas bazilika — ir.lv Dzīvie šķirkļi
• Aglyunas zvaneņš. Aglyunas bazilikas draudzes iknedēļas ziņu lopa
• letonika. Aglonas bazilika
• Sacred sites of Latvia
• Aglonas fotoattēli