Aglonas bazilika

Aglonas Romas katoļu bazilika
Aglonas Romas katoļu bazilika
	Aglonas bazilika
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Latvija, Aglona
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads	1800
Baznīcas vai organizācijas statuss	Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss	baznīca
Mājaslapa	aglonasbazilika.lv
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils	baroks
Celtniecības sākums	1768
Celtniecības beigas	1780
Specifikācija
Smailes augstums	60 m
Būvmateriāli	ķieģeļi, apmesti
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Aglonas katoļu bazilikas un klostera apbūve
Aizsardzības numurs	6490
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Aglonas bazilika
Aizsardzības numurs	6491
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Aglonas katoļu klosteris
Aizsardzības numurs	6492
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 19. decembris

Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu bazilika ir nozīmīgs Latvijas katoļu reliģisks centrs. 1980. gadā, Aglonas dievnamam svinot savu 200 gadu jubileju, pāvests Jānis Pāvils II piešķīra tai titulu "bazilika minoris". 1993. gada septembrī savas Latvijas vizītes laikā pāvests apmeklēja baziliku. Pasākumos piedalījās ap 300 000 svētceļnieku. Aglonas bazilika ir veltīta Dievmātes Debesīs Uzņemšanas godam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aglonas bazilika no sakrālā laukuma labās puses

Dominikāņu darbības aizsākumi Aglonā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1697. gadā pēc zemes īpašnieces Evas Justīnes Šostovickas, dzimušas Selickas (poļu: Ewa Justyna Szostowicka, z domu Sielicka) ar toreizējā Livonijas bīskapa, Nikolaja Poplavska atbalstu, 1688. gadā Aglonā ieradās Viļņas dominikāņu klostera priors tēvs Remigijs Mosokovskis (poļu: Remigiusz Mosokowski) un Aglonā izvēlējās vietu sakrālajām celtnēm. 1698. gada augustā starp divām priedēm dziļi ticīgajai Viškovas muižas kalponei Annai esot parādījusies Dievmātes Marijas ar Jēzus bērniņu rokā.^[1] Šeit arī 1699. gadā dominikāņi nodibināja klosteri, bet 1670. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu. 1700. gadā Eva Justīne Šostovicka ziedoja dominikāņiem 20 ciemus ar 90 mājām baznīcas būvniecībai. Dāvinājumu 1700. gada 8. aprīlī apstiprināja bīskaps Poplavskis, Polijas karalis Augusts II un pāvests Inocents XII. 1751. gada 10. septembrī, savā trešajā Aglonas apmeklējuma laikā, Livonijas bīskaps Jāzeps Dominiks Puzina (poļu: Józef Puzyna) koka baznīcu iesvētīja. Baznīcā dominikāņi novietoja Dievmātes svētgleznu, kura bija uzgleznota pēc Traķu Dievmātes svētgleznas parauga.

Mūra baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki 2015. gada 14. augustā

Kad sākotnējā baznīca 1766. gadā nodega, tās vietā no 1768. līdz 1780. gadam uzcēla dominikāņu mūra klostera ēku un pašreizējo dievnamu. Pie klostera darbojās skola poļu valodā. No 1788. gada tajā strādāja baltkrievu drāmas pamatlicējs Kajatans Moraševskis. 1800. gadā baznīcu konsekrēja Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis. 1820. gadā šeit tika nodibināts garīgais seminārs. Seminārs tika slēgts pēc Novembra sacelšanās 1832. gadā, bet pēc 1864. gada Janvāra sacelšanās klosterī aizliedza iestāties jauniem mūkiem, bet 1880. gadā to slēdza. Klostera ēku tomēr izmantoja kā nevēlamu katoļu garīdznieku nometinājuma vietu. Citu starpā tajā tika nometināts Zigmunts Loziņskis (Zygmunt Łoziński).

Dievnama interjera apdare tapusi 18.—19. gadsimtā, taču kancele, ērģeles un biktssols — 18. gadsimta nogalē.

Aglonas bazilika celta vēlā baroka stilā, to rotā divi apmēram 60 m augsti torņi. Iekšpusē atrodas krusta velves, arkas, kolonnas, kas dekorētas ar rokoko stila rotājumiem.

Katru gadu 15. augustā Aglonā ierodas svētceļnieki, lai atzīmētu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas dienu. Baznīcā glabājas gleznu, skulptūru un mākslas vērtību kolekcija, tajā skaitā svētbilde "Aglonas Brīnumdarītāja Dievmāte". Pastāv uzskats, ka gleznai piemīt dziednieciskas spējas.^[2]

No 2011. līdz 2013. gadam pēc diecēzes bīskapa Jāņa Buļa rīkojuma notika Aglonas Bazilikas restaurācijas darbi. Tika nomainīts jumta segums, skārda segumu nomainot pret kaparu un veikti renovācijas darbi bazilikā un klosterī. Bazilikā tika veikta pilnīga sienu krāsojuma nomaiņa, saglabājot iepriekšējo baroka un rokoko stilu, bet nomainot krāsu toņus un rakstus uz sienām. Altārdaļas lielās kolonnas un dzegas pārtapušas no imitēta zili zaļā marmora uz sarkanīgi rozīgo, tādējādi viss altāris kļuvis daudz "siltāks". Turpretim pārējā bazilikā nomainīts sienu krāsojums no dekoratīviem līniju elementiem gaiši dzeltenās un rozā krāsās uz marmora imitācijām zaļpelēkās krāsās. Visas bazilikas dekoratīvajā krāsojumā ir daudz vairāk marmora imitāciju, nekā tas bija iepriekš. Pazuduši dažu svēto attēli un kristietības simboli, piemēram balodis (kā Svētā Gara simbols), Dieva Jēra simbols, u. c.

Foto galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aglonas bazilika ārpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aglonas bazilikas vārti. 2014. gada maijs.
Aglonas bazilikas skats tālumā (aizmugurē vārti). 2014. gada maijs.
Aglonas bazilikas fasāde (vidū), ? (pa kreisi), klosteris (pa labi). 2006. gada augusts.
Aglonas bazilikas fasāde. 2014. gada maijs.
Aglonas baznīca no kreisā sāna. 2014. gada maijs.
Aglonas baznīca no labā sāna. 2014. gada maijs.
Aglonas baznīca no aizmugures. 2013. gada augusts.

Aglonas bazilika iekšpusē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aglonas bazilikas galvenais altāris tālumā. 2014. gada maijs.
Aglonas bazilikas galvenais altāris ar Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētgleznu tuvumā. 2014. gada jūlijs.
Aglonas bazilikas galvenais altāris tuvumā. 2014. gada maijs.
Aglonas bazilikas griesti. 2014. gada maijs.
Aglonas bazilikas ērģeļu prospekts tālumā. 2016. gada septembris.
Aglonas bazilikas ērģeļu prospekts tuvumā. 2016. gada septembris.
Aglonas bazilikas kacele tālumā. 2016. gada septembris.
Aglonas bazilikas kacele tuvumā. 2014. gada maijs.
Aglonas bazilika. Gleznā attēlots Akvīnas Toms. 2016. gada septembris.
Aglonas bazilika. Svētās Dievmātes Marijas ikona. 2016. gada septembris.
Aglonas bazilika. Gleznā attēlots Svētais Vinsents. 2016. gada septembris.