Karls Ernsts Ādolfs Andersens (vācu: Karl Ernst Adolf Anderssen; dzimis 1818. gada 6. jūlijāBreslavā, miris 1879. gada 13. martā turpat) bija vācušahists, 19. gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados bija viens no spēcīgākajiem pasaules šahistiem, uzskatīts par neoficiālo pasaules čempionu.[1]
Andersens bija kombinacionālā stila piekritējs; divas no viņa partijām par izcilām mata kombinācijām ieguva savus nosaukumus (Nemirstīgā partija un Mūžzaļā partija).
Pirms saviem panākumiem šaha turnīros Andersens jau bija pazīstams kā šaha problēmists. 1842. gadā Breslavā viņš publicēja savu 60 uzdevumu krājumu "Uzdevumi šahistiem" (vācu: Aufgaben für Schachspieler). 1852. gadā iznāca grāmatas atkārtots izdevums ar mainītu nosaukumu.[2]
Līdz ar Boltonu un Bredi, Andersens būtiski ietekmēja šaha kompozīcijas attīstību. Viņa darbi manāmi, pozitīvā virzienā, atšķīrās no tiem, kurus parasti tad sastādīja. Interesanti, ka uzbrukuma un kombināciju cienītājs noraidīja forsētus uzdevumus ar daudziem upuriem.[3]
Viņa vārdā par Andersena matu (Andersena tēmu) nosaukta tēma šaha kompozīcijā.