Andra Kalnača
| ||||||||
| ||||||||
Andra Kalnača (dzimusi Prauliņa 1965. gada 20. oktobrī Liepājā)[1] ir latviešu valodniece un pedagoģe. Darbojas letonikas un gramatikas nozarē.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi Liepājā. 1983. gadā absolvējusi mācības Liepājas 1. vidusskolā (tagad Liepājas Valsts 1. ģimnāzija). No 1983. līdz 1988. gadam studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kur ieguvusi filoloģes, latviešu valodas un literatūras pasniedzējas kvalifikāciju.[2] No 1989. līdz 1995. gadam studējusi Latvijas Universitātes Baltu valodu katedras (līdz 1992. gadam tā bija Latviešu valodas katedra) doktorantūrā.[2]
1994. gadā Andra Kalnača ieguvusi filoloģijas maģistra grādu, 1997. gadā — filoloģijas doktora grādu, disertāciju aizstāvējusi par tēmu "Darbības vārda laika formu funkcionālā sistēma latviešu valodā", disertācijas zinātniskā vadītāja Viļņas Universitātes profesore Dr. habil. hum. Aldona Paulauskiene (Aldona Paulauskienė).[2][1] 2000. gadā ieguvusi docenta, 2006. gadā — asociētā profesora akadēmisko nosaukumu,[2] 2012. gadā — profesora akadēmisko nosaukumu, 2013. gadā — vadošā pētnieka akadēmisko nosaukumu. 2023. gadā ievēlēta par tenūras profesori latviešu sinhroniskajā valodniecībā. Atkārtoti bijusi viesdocente un viesprofesore Vestfāles Vilhelma universitātē Minsterē, Vācijā; vairākkārt papildinājusies Helsinku Universitātē, Somijā u.c. universitātēs.[1]
Pēc studijām Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē uzsākusi darba gaitas fakultātes Baltu valodu katedrā, kur no 1988. līdz 1997. gadam bijusi asistente, pēc tam līdz 2000. gadam — lektore, līdz 2006. gadam — docente,[2] līdz 2012. gadam asociētā profesore, 2012. gadā ievēlēta par profesori, kopš 2023. gada — tenūras profesore LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļā.[2] Docē dažādus kursus, tai skaitā latviešu valodas morfoloģiju, morfonoloģiju, stilistiku un tekstveidi, vēsturisko gramatiku, funkcionālo gramatiku, gramatizēšanās teoriju, kā arī valodniecības vēsturi un etnolingvistiku.[1] 2008.—2018. gadā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja.[1] Kopš 2013. gada — LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas vadošā pētniece.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu autore gan Latvijas, gan ārzemju valodniecības izdevumos, 18 rakstu krājumu sastādītāja un redaktore.[1] Ir publicējusi piecas monogrāfijas:
- Kalnača, Andra. Morfēmika un morfonoloģija. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2004
- Kalnača, Andra. Morfoloģijas stilistika. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011
- Kalnača, Andra. A Typological Perspective on Latvian Grammar. Warsaw / Berlin: De Gruyter Open, 2014, https://doi.org/10.2478/9783110411317)
- Kalnača, Andra, Lokmane, Ilze. Latvian Grammar. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2021, https://doi.org/10.22364/latgram.2021
- kolektīvā monogrāfija: Metslang, Helle, Norvik, Miina, Kalnača, Andra (eds.). Insights into the Baltic and Finnic Languages. Contacts, Comparisons, and Change. Berlin: Peter Lang, 2022, https://doi.org/10.3726/b18341.
Piedalījusies arī dažādu kolektīvu pētījumu ("Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca" (2007), "Latviešu valoda" (2013), "Latviešu valodas gramatika" (2013, atk. izd. 2015)) izstrādē.
LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas ikgadējā rakstu krājuma "Valoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form" (https://doi.org/10.22364/vnf) galvenā redaktore (iznāk kopš 2009. gada).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 154.—155. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Andra Kalnača». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. februārī. Skatīts: 2014. gada 25. augustā. Arhivēts 2016. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|