Andra Kalnača

Vikipēdijas lapa
Andra Kalnača
Personīgā informācija
Dzimusi 1965. gada 20. oktobrī (57 gadi)
Liepāja
Tautība Latviete
Zinātniskā darbība
Zinātne Valodniecība
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte

Andra Kalnača (dzimusi Prauliņa 1965. gada 20. oktobrī Liepājā)[1] ir latviešu valodniece un pedagoģe. Darbojas letonikas un gramatikas nozarē.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gadā absolvējusi Liepājas 1. vidusskolu (tagad — Liepājas Valsts 1. ģimnāzija).

No 1983. līdz 1988. gadam studējusi Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, kur ieguvusi filoloģes, latviešu valodas un literatūras pasniedzējas kvalifikāciju.[2] No 1989. līdz 1995. gadam studējusi Latvijas Universitātes Baltu valodu katedras (līdz 1992. gadam tā bija Latviešu valodas katedra) doktorantūrā.[2]

1994. gadā Andra Kalnača ieguvusi filoloģijas maģistra grādu, 1997. gadā — filoloģijas doktora grādu, disertāciju aizstāvējusi par tēmu "Darbības vārda laika formu funkcionalā sistēma latviešu valodā", disertācijas zinātniskā vadītāja Viļņas Universitātes profesore Aldona Paulauskiene (Aldona Paulauskienė).[2][1] 2000. gadā ieguvusi docenta akadēmisko nosaukumu, 2006. gadā — asociētā profesora akadēmisko nosaukumu,[2] 2012. gadā — profesora akadēmisko nosaukumu, 2013. gadā — vadošā pētnieka akadēmisko nosaukumu.

Atkārtoti bijusi viesdocente Vestfāles Vilhelma universitātē Minsterē, Vācijā; vairākkārt papildinājusies Helsinku Universitātē, Somijā u.c. universitātēs.[1]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc studijām Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātē uzsākusi darba gaitas fakultātes Baltu valodu katedrā, kur no 1988. līdz 1997. gadam bijusi asistente, pēc tam līdz 2000. gadam — lektore, līdz 2006. gadam — docente.[2] 2006. gadā ievēlēta par asociēto profesori, kopš 2012. gada — LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras profesore.[2] Docē dažādus kursus, tai skaitā latviešu valodas morfoloģiju, morfonoloģiju, stilistiku, vēsturisko gramatiku, funkcionālo gramatiku, gramatizēšanās teoriju, kā arī valodniecības vēsturi un etnolingvistiku.[1] 2008.—2018. gadā Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja.[1] Kopš 2013. gada — LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadošā pētniece.

Vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu autore gan Latvijas, gan ārzemju valodniecības izdevumos, 18 rakstu krājumu sastādītāja un redaktore.[1] Ir publicējusi četras monogrāfijas:

  1. "Morfēmika un morfonoloģija" (2004)
  2. "Morfoloģijas stilistika" (2011)
  3. "A Typological Perspective on Latvian Grammar" (2014)
  4. "Latvian Grammar" (2021), kopā ar Ilzi Lokmani

Piedalījusies arī dažādu kolektīvu pētījumu ("Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca" (2007), "Latviešu valoda" (2013), "Latviešu valodas gramatika" (2013, atk. izd. 2015)) izstrādē.

LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras rakstu krājuma "Valoda: nozīme un forma / Language: Meaning and Form" galvenā redaktore.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 154.—155. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Andra Kalnača». LU.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. februārī. Skatīts: 2014. gada 25. augustā. Archived 2016. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē.