Andrejs Ceruks

Andrejs Ceruks (1915. gada 13. marts — 1999. gada 21. decembris) bija latviešu baptistu mācītājs, strādājis draudzēs Latvijā un Brazīlijā. Ilggadējais Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības priekšsēdis.

Dzīvesgājums

Dzimis Saikavā sludinātāja ģimenē. Kristīts atbilstoši baptistu kristību tradīcijai 1929. gadā. Kara klausības laikā kalpojis Latvijas Armijas štāba bataljonā, kas veica arī Valsts prezidenta godasardzes pienākumus. 1937.—1940. gadā Ceruks mācījās baptistu Garīgā semināra IV sasaukumā. Garīgo darbu sāka Rīgas Mateja draudzes sludināšanas punktā Vecmīlgrāvī, kur arī iepazinās ar savu nākamo dzīvesbiedri Veltu.

Par mācītāju tika ordinēts Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā. Latvijā kalpoja draudzēs Saikavā (1940—1943), Jēkabpilī un Krustpilī (1943—1944), 1944. gadā kādu laiku arī Semināra draudzē Rīgā.

1944. gada rudenī A. Ceruks devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, no kurienes 1946. gadā pārcēlās uz Brazīliju. Tur Sanpaulu štatā viņš kalpoja Vārpas Centra (1946—50), Novaodesas Pirmajā (1950—63) un Novaodesas Otrajā (1968—80) draudzē. 1984. gadā viņš tika ievēlēts par Novaodesas Otrās draudzes goda mācītāju. Miris 1999. gada 21. decembrī Sanžozē dus Kampušā (Sao Jose dos Campos). Apbedīts Novaodesas kapos.

A Ceruks bija iniciators Brazīlijas latviešu baptistu draudžu ciešākam kopdarbam, ko kolēģi, citi kopienas līderi sākotnēji negribēja pieņemt. Viņš bija Misiones komitejas priekšsēdis (1950—1952) un ilggadējs Brazīlijas Latviešu baptistu apvienības priekšsēdis (1950—1960; 1967—1970; 1979—1981), tad goda priekšsēdis.