Andrejs Skuja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Skuja
Andrejs Skuja
Personīgā informācija
Dzimis 1866. gada 1. decembrī
Ērģemes pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1950. gadā
Karogs: Vācija Vācija
Tautība Latvietis
Vecāki Pēteris un Liene Skujas

Andrejs Skuja (1866-1950) bija latviešu ārsts internists, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes privātdocents. Tērbatas Universitātes latviešu studentu literāri zinātniskās studentu biedrības „Pīpkalonija” dibinātājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1866. gada 19. novembrī (1. decembrī) Ērģemes pagasta Kalnsteltēs zemnieka Pētera Skujas un viņa sievas Lienes ģimenē. Mācījās Ērģemes pagastskolā, Valkas apriņķa skolā un Pērnavas ģimnāzijā. Studējot medicīnu Tērbatas Universitātē (1988-1894), Andrejs Skuja kopā ar Jāni Ērmani, Jāni Kauliņu, Kārli Kasparsonu, Augustu Krumbergu, Jāni Lasmani, Reinholdu Liepiņu un Eduardu Veidenbaumu minēts starp studentu 1888. gada 10.novembrī dibinātās „Literāriski – zinātniskās biedrības” (tā sauktās Pīpkalonijas) organizētājiem.[1] Pēc studiju beigšanas strādāja par Rīgas skolu ārstu (1899-1913), sanitārārstu (1915-1919). Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1919. gadā kļuva par Rīgas Pilsētas 1. slimnīcas ārstu.[2]

1922. gadā pēc iestāju lekcijas "Konstitūcijas problems ārstniecībā" nolasīšanas viņu ievēlēja par Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes privātdocentu. 1925. gadā viņš iesniedza fakultātes padomei izvērtēšanai savu zinātnisko apcerējumu "Septiskas slimības un viņu ārstēšana",[3] tika ievēlēts par LU Hospitālās terapijas katedras vadītāju (1925-1927). 1939. gada vācbaltiešu pārcelšanās laikā viņš devās uz Vācijas okupēto Polijas daļu. Miris 1950. gadā Vācijā.[4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indulis Zvirgzdiņš. 1905. gads Lazdonas draudzē Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Starptautiska konference INFORMĀCIJA, REVOLŪCIJA, REAKCIJA: 1905-2005
  2. valka.lv
  3. M. Baltiņš. Par privātdocenta statusu Latvijas Universitātē. LU Zinātniskie raksti 653. sējums ZINĀTŅU VĒSTURE UN MUZEJNIECĪBA, 2003., 63-79 lpp.
  4. Arnis Vīksna. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāte 1919-1950. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2011. - 426 lpp.