Pīpkalonija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tērbatas latviešu studentu biedrības "Pīpkalonija" dibinātāji (pirms 1890). Sēž (no kreisās): Aleksandrs Dauge, Jānis Ērmanis, Eduards Pavasars, Eduards Veidenbaums, Kārlis Kasparsons, Jānis Kauliņš; stāv: Reinholds Liepiņš, Pēteris Pīpkalējs, Jēkabs Ozoliņš, Konstantīns Ūdris, Augusts Krumbergs.

Pīpkalonija bija iesauka Tērbatas latviešu studentu literāri zinātniskai biedrībai, kas darbojās no 1888. līdz 1904. gadam. Biedrība izdeva savu rakstu krājumu „Pūrs” (I—III, 1891—1893), kurā pirmo reizi tika sludinātas Jaunās strāvas idejas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 1856. gadā Tērbatas Universitātes studenti Krišjānis Valdemārs, Jānis Zakranovičs, Krišjānis Barons un citi sāka rīkot "Tērbatas latviešu vakarus". 1870. gadā Atis Kronvalds, Frīdrihs Grosvalds, Eižens Zemmers un citi atjaunoja regulāras vakarnieku sanāksmes, kas tika nodēvētas par Tērbatas latviešu studentu rakstniecības vakariem. 1881. gadā vakarnieki nodibināja "Latvisko brālību" (latīņu: Fraternitas Lettonica), kas 1882. gadā tika pārveidota par studentu korporāciju "Lettonia".[1]

1888. gada 10. novembrī Lettoniju pametušais Kārlis Kasparsons[2] kopā ar saviem domubiedriem Jāni Kauliņu, Jēkabu Ozoliņu, Augustu Krumbergu, Jāni Ērmani nodibināja "Literāri zinātnisko latviešu studentu biedrību", kurai vēlāk pievienojas Andrejs Skuja, Aleksandrs Dauge, Pēteris Pīpkalējs, Konstantīns Ūders, Eduards Veidenbaums, Jēkabs Alksnis, Ernests Ekšteins, Eduards Pavasars, Jānis Lasmanis un citi.[3] Biedrība sapulcējās reizi nedēļā sestdienu vakaros, uz kuru vienam no tās locekļiem bija jāsagatavo referāts.[4] Pēc tās locekļa Pētera Pīpkalēja (1866–1913) uzvārda šo studentu biedrību sāka dēvēt par Pīpkaloniju.

Ap 1895. gadu pārsvaru ieguva kreisi noskaņotie Pīpkalonijas biedri (Pauls Kalniņš, Jānis Jansons-Brauns, Fricis Roziņš). Biedrību slēdza 1897. gada vasarā, tās biedrus jaunstrāvniekus apvainoja revolucionārajā darbībā un K. Kasparsonam piesprieda divas nedēļas ieslodzījuma Tērbatas Universitātes karcerī. Biedrība savu darbību turpināja nelegāli, kļūdama mērenāka. Biedrības biedri bija arī mediķi un veterinārmediķi Reinholds Liepiņš, Kr. Neibergs, Kr. Bušs, Rozentāls, V. Bērziņš, Jēkabs Bērziņš, Šteinhards, Ātrēns, Ferdinands Klaustiņš un citi.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lettonias vēsture
  2. „Ceļa Zīmes” nr. 26, 1955.
  3. Indulis Zvirgzdiņš. 1905. gads Lazdonas draudzē Archived 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Starptautiska konference INFORMĀCIJA, REVOLŪCIJA, REAKCIJA: 1905-2005
  4. Latvijas Republikas pirmajam izglītības ministram Kārlim Kasparsonam – 150 Turaidas muzejrezervāts, 2015. gada 5. oktobrī
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 32 428. sleja.